12 maijs, 2013


 Sis ieraksts bus tapis mazliet citadaks, ka parasti. Pirmkart, jau ar ieverojami lielaku pauzi un, otrkart, ar nekaunigi uzkritosam pareizrakstibas kludam. Diemzel, mana jaunaja datora ir uzstadita parak sarezdzita programa, lai es saprastu, ka pie velna dabut kaut vai valodu, ko velos. Parasti blogus rakstiju uz veca datora, bet ta ka tagad man cela uz/no darba ir japavada vairak ka 30min, nolemu laiku pavadit ne tikai interesantak, bet ari lietderigak.

Vispirms gribu palielities ar veiksmigu prakses noslegumu. Jau 2 nedelas esmu briva no tad jau iestajusas ikdienas rutinas. Atkartosos jau kuro reizi – ta tiesam bija vienreizeja pieredze, par ko esmu loti pateiciga, bet sev tadu darbu tomer nespeju iedomaties. Man ir vajadziga kaut kada dzilaka vertiba tam, ko daru. Ja, man patik mode, man patik si industrija, bet es ticu, ka ari taja var atrast ko vairak piemerotu man. Pateicoties sai pieredzei, man kluva daudz vienkarsak izlemt par turpmakajiem 1,5 gadiem (izglitibas zina). Vakar iesniedzu papirus uz TopUp bakalaura programu “International Sales and Marketing Management”. Velos turpinat macibas taja pasa skola, kur sobrid, jo lidz sim nevaru teikt nevienu sliktu vardu. Esmu vairak ka apmierinata, lektoru profesionalitate ir neizsakama. Nakamnedel dosos uz skolu, lai vairak noskaidrotu Erasmus prakes iespejas. Velos nakama gada sakuma izmantot iespeju un uz semestri but apmainas studenta loma. Lai cik netipiski man tas varbut ari neizklausitos, bet uz pusgadu velos aizbraukt kaut kur kur ir silts, kaut kur kur nav jastreso par naudu vai macibam. Velos vienkarsi atpusties un tadas valstis noteikti ir Portugale, Spanija un Italija. Ta nu viena no sim vietam, cerams klus par manam (islaicigajam) nakamajam majam.

Protamas, lai piedzivotu ko tadu, man ir jasapelna pietiekami daudz naudas, lai varu ne tikai izdzivot 5-6 menesus jauna vieta, bet ari, lai atgriezoties, man vismaz uz 3 menesiem butu variants B, ja nu gadijuma nevaru atrast darbu (par ko gan smagi saubos). Pagaidam plans darbojas. Vasarai esmu nodrosinajusies ar daudz un dazadiem darbiniem, un soreiz izlemu, ka velos stradat baltos (nodoklus maksajosus) darbus. Pirmkart, jau man riebjas tirisanas/auklesanas darbi, otrkart, esmu jau taja vecuma, kad ir svarigi, lai butu, kas vertigs, ko ierakstit CV, un, treskart, nakama gada aprili man bus lielie prieki, kad sanemsu atvalinajuma naudu, kas bus krajusies no katras algas, ko busu sanemusi. Sogad tie bija Ls 500, un tas pamata bija tikai no naktskluba. Ta nu, ja man tagad jauzskaita visi savi darbi, tad tas skan apmeram ta: brivdienas veljoprojam naktskluba, un riti ir vai nu 4-zvaigznu hoteli, kur stradaju brokastu bufete, kur man jagada, lai viss butu tirs un skaists un, lai viesi butu apmierinati, vai nu kruiza kompanija, kur man 3h jabut ara, saulite un japalidz kruiza turistiem atrast karte vietas, uz kuram vini izlemusi doties. Abi darbi ir loti labi atmaksati, ar fantastiskiem kolektiviem un ziniet – braucu uz tiem ar lielu prieku un nemaz ar sajutu, ka tas butu darbs. Vel man ir ligums ar vienu citu kruiza kompaniju, kur mani pienakumi bus mazliet citadaki, bet kadi tiesi es vel nezinu, jo man tur vel nav bijusi maina. Visi sie darbi ir ar “atverto kontraktu”, kas nozime, ka mainas man tiek piedavatas un tas ir atkarigs no manis, vai tas pienemu, vai ne. Un tas ir super, jo perfekti varu planot pati savu laiku. Bez siem darbiniem, man vel jo projam ir tirisana pie Sergio un aukles darbs pie Tomasa. Sie darbini gan man ir loti reti (varbut vienreiz pa 2 nedelam), tacu ta ka tos apvienot ar maniem jaunajiem darbiem nav nekadu problemu, neesmu tos atmetusi.

Loti gaidu 1.juuniju, jo tad busu beigusi savu kursa nosleguma darbu, konta ieripos visas manas algas un kas pats labakais – teoretiski bus sakusies vasara. Vasara solas but vienkarsi perfekta. Planoju laiku pavadit kvalitativi ar draugiem, pie dabas, celojot apkart, utt. Apnikusas jau ballites, kas savu vertibu jau sen ka zaudejusas. Junija pie manis uz nedelu brauks ciemini – mamma, ome un masa. Uzreiz pec vinu ciemosanas, uz nedelu dosos uz Roskilid, kur stradasu ka brivpratiga Roskildes Festivala. Ta sciet bus vasaras superigaka dala. Abas ar Neldu pardosim popkornu un baudisim visas festivala privilegijas par tiru velti. Tiem, kas nezina – Roskildes Fests ir viens no Eiropas slavenakajiem festivaliem, un Positivus tam pat nestav klat. Bez ta visa, velos pacelot ar stopiem pa Daniju. Dzivoju seit jau gandriz 2 gadus, bet tik daudz kas vel nav apskatits. Pluss, taka viena no Telas draudzenem dzivo 5 min attaluma no mums, un vinas kojas dzivojosajiem ir atlauts iret par brivu laivas, ta ir tapusi par musu luksus izklaidi. 2 reizes jau esam izdzivojusas pa udeniem un labi pavadijusas laiku. Super!

Bet ka man vel ir gajis? Paris dienas atpakal nosvineju savu 21. dzimsanas dienu. Uzaicinaju paris draudzenes uz pusdienam, un velak devamies balleet uz pilsetu. Vispar dizi balleties man vairs nesanak, un nava ari ta ka baigi gribas. Paris nedelas atpakal, mums skola bija tusins. Tas bija tiri labs, bet ar draudzeni beigas ta pat atapamies pilseta. Tad vel vienu reizi ar Veroniku biju uz vinas skolas balliti, kas laikam bija vieniga, kad tiesam var teikt – gaja super!

Sobrid man citigi butu jaraksta savs kursa nosleguma darbs, bet iet gruti. Es nepartraukti esmu nogurusi, un ka keros tam klat, ta saku zavaties un aizmiegu. Jeb otrs variants – atrodu kaut ko citu ko darit, piemeram, tirit maju. Sviests. Man ir dusmas uz sevi, jo negribu kaut ko neko tur sarakstit. Es gribu uzrakstit tiesam labi, jo zinu, ka mana skolotaja to no manis to sagaida, un es vienkarsi pec butibas esmu perfekcioniste.

P.S. Viens no pedeja laika lielakajiem parsteigumiem un personigajiem projektiem man bija jauna ritena iegade. Ja Danija velos iegadaties labu riteni, ir jarekinas uz vismaz Ls400 lieliem teriniem, preteja gadijuma varu ceret uz tadu pasu sudu, kads man jau bija. Protams, ta ir parak liela nauda, tapec izlemu, ka riteni varu nopirkt Latvija un tad ar vienu no miljons businiem, kas piedava kravas atvesanas pakalpojumus – to atgadat pie sevis. Wuhu, viss izdevas, ka planots un nu man ir jauns, skaists, stalts, melns “zirgs”. Kad sakuma to atpakoju, nespeju vien beigt priecaties. Protams, lidz momentam, kad regulejot augstak sturi, to sacakareju un izravu pa visam, pec tam vairs nekadi nevarot to dabut atpakal. Domaju, ka apraudasos aiz dusmam. Beigas nacas vest uz darbnicu, bet viss beidzas labi. Man pat nepaprasija naudu, tapec pateiciba tiesi tur nopirku savu ritena ATSLEGU, kas man izmaksaja vairak ka Ls 20 :D