Jonasam šovakar ļoti īpašs vakars, jo viņš ir uzaicināts uz vakariņām ar
savu bosu, svarīgākajiem konforenču klientiem un Arp Hansen viesnīcas ķēdes galveno tirgus
menedžeri. Tas ir liels pagodinājums un iespēja izcelties. Kaut kā jau mans
kukainītis rāpo uz augšu, un par to man liels prieks un lepnums. Šī iemesla dēļ, man beidzot ir
radies brītiņš vienai ar savām domām un iespēju tās uzlikt uz „papīra”.
Lai gan dienas ir nomācoši īsas un tumšas, ikdiena ir pozitīva un pa
lielam man iet ļoti labi. Galvenokārt jau tāpēc, ka dzīvoju kopā ar savu labāko
draugu un mīļoto vienā personā. Jonas ir puisis par kādu meitenes sapņo. Viņš
mani mīļo, lutina, atbalsta, izsaka komplimentus un tai pašā laikā smīdina
katru dienu, katru brīdi, kad esam un arī, kad neesam kopā. Piemēram,
atgriežoties no Igaunijas, Jonas mani pārsteidza ar svētku vakariņām un šokolādes
kūku, ko bija cepis par godu manai vārda dienai. Kūka gan nebija izdevusies tik
laba kā cerēta, jo veikalā tika aizmirsta galvenā sastāvdaļa – šokolāde. Bet nu
Jonasiņš vismaz centās un tas man ir galvenais. Cenšos arī atbalstīt viņu, un šoreiz,
ja tieku uzaicināta uz kādu ģimenes pasākumu, neatsaku un nemeklēju iemeslus,
lai neietu. Nu pat man bija fantastiska pieredze, dodoties līdzi Jonasa brālim
apskatīt demo versiju viņa nākotnes mājai. Tas bija ļoti interesants process, un tagad
mums pašiem ir par ko sapņot. Pēc mājas apskates devāmies apciemot Jonasa mammu,
un kopumā aizvadījām ļoti jauku vakaru ar patīkamu pēcgaršu.
Vēl vienu patīkamu pēcgaršu izbaudīju pēc neierastas otrdienas, kad abi
devāmies vakariņās, ko sen atpakaļ biju vinnējusi no sava kruīzu darba.
Vakariņu kopējā vērtība pārsniedza 120 euro, bet mums tas viss bija par brīvu. Tā nu izbaudījām.
Izbaudīju arī negaidīto tikšanos ar manu partner in crime Veroniku. Veronika jau labu laiciņu ir
atgriezusies Slovākijā un strādā labā amatā diezgan lielā uzņēmumā. Taču viņai
nācās atgriezties Dānijā aizstāvēt savu maģistra darbu. Tā kā Veronikas
ciemošanās nebija sevišķi ilga, visas tuvākās draudzenes tika uzaicinātas
ciemos vienlaicīgi. Izvērtās ļoti jautrs vakars ar iespēju ne tikai satikt manu
veco draudzeni, bet arī citas meitenes, ko ilgi nebiju satikusi.
Oktobris vispār bija tāds jautrs, oranžs mēnesis, kā nekā – spokainais Halloween
laiks. Tā kā pirms diviem mēnešiem aizvadījām vienu baigu ballīti, laiks nu
bija pienācis nākamajai un Halloween šajā gadījumā bija pietiekami labs
iemesls, lai uzaicinātu pilnu māju ar draugiem un kārtīgi nodotu pa bundžām. Atsaucība
bija negaidīti liela, un beigās jau solījās ierasties ap 40 cilvēkiem, taču
galu galā diezgan daudzi mūs piekāsa un šķiet bijām ap 25 cilvēkiem. Protams,
tas ir pietiekami labs cipars, lai jautrība būtu garantēta. Šoreiz noturējos
līdz pēdējiem viesiem un gultā iekritu pēc pieciem no rīta. Pēc cilvēku
atsauksmēm, visiem ļoti patika. Viss bija kā pienākas – Halloween dekorācijas,
ķirbji, kostīmi, dejas un daudz, daudz alkohola. Mēs bijām pacentušies.
Man gan pēdējā oktobra nedēļa nebija tik patīkama, jo pēkšņi saslimu. Viss
sākās ar kakla sāpēm un turpinājās ar temperatūru un puņķiem. Tā nu 3 dienas
nogulēju mājās un, cik nu dikti vārēju, tik centos izārstēties. Trešajā dienā
jau biju gatava mesties mūsu mājas ballē. Tā man katrā ziņā bija laba
motivācija, kad skaloju kaklu ar sālsūdeni un stūmu kuņģī ķiplokus. Tagad jau
viss ir labi un šodien pēc ilgākas pauzes devos uz sporta zāli. Jā gan, neesmu tam vēl atmetusi ar roku.
Šoreiz tā īsi! Peace! :)