God dag [tulk.dāņu - sveiki!]
Lielākā un svarīgākā pārmaiņa, kas manā dzīvē notikusi, kopš pēdējā ieraksta blogā, ir tāda, ka esmu atsākusi iet uz dāņu valodas kursiem. Kā jau iepriekš biju rakstījusi, es nomainīju "kursus". Es vairs neeju uz tiem, ko mums skolā pasniedz, bet gan uz pašu valodas centru. Un ziniet - pareizi izdarīju, jo kvalitāte ir pilnīgi cita.
Biju jau dzirdējusi, ka it kā uz skolām sūta pašus sliktākos skolotājus, bet centrā, protams, ir labākie. Tagad pārliecinos, ka tā tiešām ir. Nu vismaz tuvu tam. Esmu ļoti apmierināta, un šeit tās 2,5h paskrien daudz ātrāk nekā iepriekš. Jūtos iemācījusies daudz vairāk, it īpaši izrunas ziņā. Motivācija parādījusies ar pavisam jaunu! Arī klase ir jauka. Esam no tādām valstīm, kā Baltkrievija, Ukraina, Polija, Vācija, Igaunija, Lietuva un pat Amerika. Bet kopumā neesam vairāk kā 10, kas ir labi, jo var just daudz individuālas pieejas.
Patīkamākais pārsteigums, uzsākot kursu bija tāds, ka manā klasē ir Helin. Tā ir igauņu meitene, kas dzīvo kopā ar Elīnu un Ilzi (tām latvietēm, no kurām pārņēmām mājokli). Viņa ir tik smieklīga un mums kopā ir ļoti jautri, jo lai gan klase šķiet jauka, tā šķiet arī garlaicīga un mazliet padumja. Tā nu mums ar Helin dažreiz sanāk tā ļauni pabesīties par visiem. Nu neko...
Sākumā man bija grūtības ar skolas atrašanu. Sākumā jau bija okay, jo es ar vilcienu aizbraucu līdz stacijai, kas ir 12 min no manas mājas un pirmajā reizē tālāk braucu ar autobusu (~7min), kas mani pieved pie pašas skolas. Taču šim variantam bija 2 lieli mīnusi. Pirmkārt, gan braucot uz, gan atpakaļ, man bija jāredz un jāklausās 15 filipīniešu meiteņu tarkšķēšanā. Tas ir kaut kas tik neaprakstāmi kaitinošs. It kā daudz mazu taurīšu, censtos pārkliegt viena otru BEZ APSTĀJAS! Brrr....man liekas, ka te Dānijā tās filipīnietes ir kaut kāda sērga, jo viņas ir visur...un BAROS! :D Otrs mīnuss bija tāds, ka autobuss atpakaļ ir vai nu 21:00 vai 21:35, bet man lekcija beidzās 21:05, tā ka es palieku gaidīt autobusu kādas 20 minūtes kopā ar sērgas baru. Apsverot visus mīnusus un vēlreiz mīnusus, sapratu, ka jābrauc ar ričuku. Pēc kartes skatoties sapratu, ka no stacijas man tas būs tikai 5 minūtes.
Pirmie divi eksperimenti ar riteni man bija nu ļoti neveiksmīgi, jo apmaldījos tā, ka nesapratu vairs neko. Cilvēki uz ielas katrs rāda citu virzienu, sajaucot man galvu vēl vairāk. Protams, abās reizēs arī mans GPS nestrādāja, tā ka jā...protams, abas reizes nokavēju mazliet lekciju, un vienu no reizēm atpakaļ braucot attapos stacijā uz kuru eju, kad beidzu darbu klubā. Taču es nepadevos, jo filipīnietes šķita pārāk biedējošas, un ziniet - man izdevās. Es beidzot esmu atradusi to vienu mazo, paslēpušos taciņu no stacijas pa taisno uz valodas centru. Tātad no mājām man tas ir aptuveni 25 min, lai nokļūtu kursos. Vienīgais mīnuss šim variantam ar riteni ir tāds, ka atpakaļ braucot, vilciens parasti ir pilns ar riteņiem un man savējo nav kur nolikt. Tā nu 12 min man nekas cits kā censties noturēt līdzsvaru ar riteni rokās nesanāk.
Bet jā, kopumā esmu ļoti apmierināta. Jūtu jau progresu gan izrunā, gan arī valodas saprašanā. Es speciāli sēžu blakus stacijās cilvēkiem, kas sarunājas vai nu savā starpā vai pa telefonu, cenšoties saprast, ko tad viņi runā, un es saprotu. Tā pat arī, kad skolotāji kaut ko dāniski saka - es saprotu. Kad mani jaunie projekta grupas biedri savā starpā runā dāniski - es saprotu. Ja man kāds vilcienā kaut ko prasa, vai uz ielas - es saprotu. Protams, daudz palīdz ķermeņa valoda un konteksts, kurā esam, bet es ar sevi ļoti lepojos. Jā, kā jau pamanījāt, pieminēju jauno projekta grupu. Mums ir sācies šī semestra pēdējais projekts, kurā esam iesaistīti/samaisīti kopā ar dāņu klasēm (manā skolā ir četras mārketinga klases - divas internacionālās un divas dāņu). Īstenībā esam samaisītas visas četras klases kopā, jo grupā ir jābūt 3 vienas valsts pārstāvjiem (mūsu gadījumā - latviešiem) un 3 dāņiem. Kā jau saprotat, esmu kopā ar Uģi. Trešais ir Ivans...latvietis no Rīgas, kas NE SŪDA nesaprot pa latiškij. Esmu ļoti izbesījusies ar viņu, un dāņi jau ar smej, ka mēs savā starpā nerunājam latviski, bet gan angliski. Īstenībā esam diezgan normāla grupa, jo esmu dzirdējusi trakākus variantus. Dāņi ir tādi, kam īpaši nepatīk strādāt un iesaistīties projektos, bet šitie 3, kas manā grupā ir - nav tik traki. Sākumā likās, ka būšu viena pati meitene starp 5 čaļiem, jo visi 3 dāņu vārdi izklausījās pēc vīriešu vārdiem, taču beigās izrādījās, ka Simon ir meitene.
Paša projekta doma ir tāda, ka mēs esam dāņu kompānija (mēs izvēlējāmies būt Morsø, kas ražo un pārdod krāsnis), kas vēlas uzsākt biznesu Latvijā. Mūsu uzdevums ir pēc visiem mācītajiem modeļiem, izanalizēt, vai tā ir laba ideja, vai nē. Ja jā, tad, kā tieši mums vajadzētu ienākt Latvijā - vai ar eksportu, vai kā franšīzei, vai....es pat nezinu kā latviski ir visi tie vārdi, termini, ko lietojam mārketingā. Laiks projektam ir dots ļoti īss, bet nav jau pārsteigums, jo, lai cik neticami tas arī nešķistu - 19.06 jau ir pēdējais eksāmens, kas nozīmēs, ka arī otrais semestris būs pievarēts.
Vispār laiks šeit skrien vēja spārniem. Es ļoti bieži sevi pieķeru pie domas - "a, kas šodien par dienu?" Man tas patīk, jo nav tā stulbā sajūta, kad gribu, lai laiks skrietu ātrāk, jo redz tagad iet stulbi vai kaut kā tā. Nē, ne pavisam. Es esmu laimīga un pateicīga par katru dienu. Man katra diena ir vērtīga!
Nu un šoreiz nobeigšu savu ierakstu ar stāstu, kā man iet pa darbiem. Iet labi! Neesmu gan ilgu laiku bijusi pie Seržio, jo viņš bija aizbraucis "ceļojumā" pa Dāniju. Rīt gan tiksimies, un tad jau būs interesanti klausīties, kā viņam gājis! Garderobē arī iet labi. Vienu dienu gan man bija lielais pārsteigums par vienu kolēģi, kas atgriezies, jo domāju, ka viņš aizbraucis pavisam. Vēl nopriecājos, jo viņš diezgan uzbāzīgi man "sita kanti", bet nu neko...
Svētdien klubā mums lielais stafa baļuks, kur dress code ir prostitūtas un ... es pat nezinu, kā lai latvisko to otru vārdu. Nu kaut kas aptuveni tāds - spicie, seksīgie čaļi! :D Domāju, ka ies karsti, bet nu man ir aizmugure Veronika, tā ka mēs tik aiziesim, pieēdīsimies un ja būs pārāk traki, tad laidīsim mājās! :D
Paldies par uzmanību!
