Dažam labam noteikti šķiet, ka esmu pazudusi, jo neesmu rakstījusi nu jau gandrīz mēnesi, bet nē - te pat vien esmu. Vienkārši aizņemtība, nogurums, slinkums un tā tālāk, neļauj man pieķerties pie savas virtuālās dienas-grāmatas.
Katrā ziņā varu teikt tā - dzīve uz vienu nedēļu man kļuva košāka, raibāka un vienkārši citādāka. Es runāju par manu brīvlaika nedēļu, ko pavadīju kopā ar Unu. Šobrīd cīnos ar sava veida depresiju, kas man parasti uznāk, atgriežoties pelēkajā ikdienā. Un īstenībā blogs man ir vieta, kur izlikt visu ārā, un vienkārši sajusties labāk. Nezinu, bet man rakstīšana tiešām palīdz...Lai nu kā, sākšu nu savu brīvlaika aprakstu!
Godīgi sakot tas sākās smieklīgi, jo lai gan man nebija jāstrādā piektdien, sestdien naktī biju jau garderobē. Kā jau parasti nostrādāju savas 6h un zinot, ka man nākamā dienā nav darbs pie brazīļa, izdomāju mazliet "pasēdēt" ar kolēģiem, it īpaši jau tāpēc, ka Uģis tusēja ar savējiem - viņiem bija kaut kāds darbinieku baļļuks. Protams, pasēdēšana atkal beidzās ap 11 rītā, taču ne tik traki kā iepriekš (es mācos no savām kļūdām). Kad kaut kā aizklumburēju līdz mājām, Uģis nemaz vēl nebija pāradies. Viņš izrādās bija palicis pa nakti pie mūsu latviešu meitenēm - Ilzes un Elīnas (tās, kuras te dzīvoja iepriekš), kuras nejauši bija saticis stacijā. Tā nu sanāca smieklīgi, ka mēs tāda jauka ģimenīte, kad viens mājās velk tik ap kādiem 12tiem, kamēr otrs vispār pēc 3jiem DIENĀ. Tā arī visa svētdiena tika izniekota.
Pie Unas uz Aarhusu braucu pirmdien, jo tad studentiem ir 50% atlaide. Autobuss izbrauca 6:50, un man prieks, ka es visu tik veiksmīgi un laicīgi atradu. Vispār varu palielīties, ka līdz šim esmu atradusi visus savus mērķus, lai kurā Dānijas galā tie arī nebūtu.
Ceļš paskrēja ļoti ātri, jo viss notika patiešām kompakti. 2h līdz prāmim un tad stunda uz tā, un es jau biju galā 9:00. Super! Una mani sagaidīja autoostā, un viņu ieraugot man bija tiešām liels prieks, jo nespēja pamest doma, ka ja nu es esmu aizbraukusi kaut kur ne tā.
Mūsu pirmā diena tika aizvadīta mierīgi pastaigājoties pa centru un apkārtni, kurā dzīvo Una. Redzēju arī viņas skolu, kas atrodas diezgan netālu no viņas mājām. Esmu ļoti iedvesmota un patīkami pārsteigta par to, cik skaista īstenībā tā Aarhusa ir. Pasakaina! Viss tik tīrs, pilns ar parkiem, skaistu arhitektūru, utt. Tiem, kas nezin - Aarhusa ir slavena ar savu kulturālo dzīvi. Tā pat arī šī pilsēta tiek dēvēta kā "jaunākā" pilsēta, kas nozīmē, ka Tur vidēji dzīvo visjaunākā iedzīvotāju daļa. Tas ir tāpēc, ka tā ir studentu iemīļota vieta. Lielākā daļa izvēlas par savu studiju pilsētu tieši Aarhusu, un īstenībā es arī sāku apsvērt domu, ka varētu savu bakalauru ņemt tieši tur. Nu labi, to jau tad vēl redzēs!
Otrā diena arī tika pavadīta mierīgi. Mēs bijām uz kino (fimu "Bada spēles") un pēc tam uz Brabrandas tirgu. Tas skaitas kaut kāds kriminālais rajons, kur gan mašīnas varot redzēt degam uz ielām, kautiņi, kliedzieni, utt. Es gan neko tādu nepieredzēju, bet nu tas ir tas, ko man stāstīja Una. Viņai laikam var ticēt, jo tieši Brabranda bija viņas pirmā dzīvesvieta Dānijā. Lai nu kā...tirgus bija kolosāls. Augļi, dārzeņi un dažādi citi gardumi tik lēti lēti. Man bija tāda sajūta, ka atrodos kaut kādā Turcijas tirgus placī, lēto mantu un melno pārdevēju dēļ. Hi hi..
Trešdiena vienkārši bija pasakaina, jo sākumā apciemojām briežus un stirnas, kādā savdabas parkā, bet pēc tam devāmies uz vienu kolosālu un interesantu mākslas muzeju. Tā pat pabijām arī pie jūras, kas man likās īpaši jauki, ņemot vērā, ka tik sen nebiju tur bijusi. Laiciņš arī bija pasakains. Vislabāk man muzejā patika tā panorāma, kas pavērās uzkāpjot pašā tā virsotnē. Tu it kā ej pa tādu apli, un stikls, kas veras uz Aarhusas pilsētu, ļauj to redzēt visās varavīksnes krāsās. Vienreizēji!
Mums bija plānots trešdienas vakarā iet ballēties, jo gribēju redzēt, kāda tad ir Aarhusas nakts dzīve, bet galu galā izlēmām, ka iesim ceturtdien, tādā veidā arī pagarinot arī savas brīvdienas Aarhusā. Nu jā, un drīz vien jau pienāca nakts uz piektdienu, kad gājām tusēt uz centru. Sākumā bijām karokes bārā, kur nodziedājām vienu dziesmu, bet drīz vien jau mēs nonācām kādā citā vietā, kur labās mūzikas un publikas dēļ arī palikām līdz rītam. Es kā jau vienmēr, paliku līdz slēgšanai :D Piektdien, ar sāpošām galvām, izsalkušiem vēderiem nu nekādi nevarējām saņemties sataisīties uz Kopenhāgenu, it īpaši jo smidzināja un mēs bijām nolēmušas stopēt. Dānijā esot šausmīgi viegli nostopēt, jo cilvēki ir atsaucīgi un it kā nebaidoties no tā, kāds "trakais" var iekāpt viņu mašīnā. Un ziniet - tā tiešām ir, jo ar stopiem mēs galā bijām mazāk kā 4 stundās, kas ir gandrīz tik pat ātri kā ja būtu ņēmušas vilcienu vai autobusu. Pirmā mašīna mums apstājās kādās 5 minūtēs. Tas bija tāds vīrietis uz gadiem 30. Bet pēc tam, līdz pat pašai Kopenhāgenai mūs atveda, kāda ļoti interesanta sieviete. Laiks ar viņu paskrēja nemanot, jo nebija ne mirklis, ka kāds klusētu. Izrādās viņa ir mūziķe, kas taisa hitus un sadarbojas pat ar tādām leģendām, kā Aqua. Cik superīgi!
Kad nonācām Kopenhāhenā, neko citu, kā iekrist gultā un gulēt līdz pat rītam, mēs nespējām. Sestdienas pirmajā pusē devāmies uz manu tīrīšanas darbu, kur abas ar Unu uz pusēm nostrādājām. Pēc tam, es viņu aizvedu uz savu auksto, vējaino Kopeni. Protams Kristiāniju un centru. Neko daudz mums apskatīt neizdevās, bet mēs atklājām vienu restorānu, kur tu samaksā tikai 8Ls un vari krāmēt, cik gribi. Mēs ar Unu vienkārši uzsprāgām. Iedomājieties skatu, kad divas izsalkušas mātītes tiek pie ēdiena praktiski par brīvu. Cilvēki kas atnāca krietni pēc mums, aizgāja krietni ātrāk nekā mēs. Mēs tur nosēdējām gandrīz 2 stundas :D Lieki piebilst, ka man nācās atvērt savu bikšu pogu, jo tā sāka pamatīgi spiest.
Pēc tam vakarā, izvedu savu viesi nakts dzīvē. Godīgi sakot - pilnīgi garām mums gāja. Protams, notusējām līdz pat beigām, bet tas adrenalīns, ko guvu Aarhusā pat nebija tuvu, šeit Kopenē. Vienīgais, ko dabūju šeit bija no viena latviešu idiota izdedzināts caurums uz manām zeķubiksēm un svārkos. Jauki! Lai arī vakars nebija tas labākais, pohas bija MEGA lielas, tāpēc visa nākamā svētdiena tika pavadīta pa mājām. Skumji, bet tādas nu bija manas Lieldienas.
Pirmdien Una devās mājās ar autobusu, bet es paliku pavisam viena. Viena bez Uģa, viena bez Unas...viena viena viena! Tas ir tik dīvaini, jo esmu aizmirsusi, kā vispār ir dzīvot vienai, ņemot vērā, ka no mātes ligzdiņas pa taisno metos kopdzīvē ar Uģi. Katrā ziņā man nepatīk...jūtos pārāk vientuļi un depresīvi. Cenšos sevi noskaņot pozitīvi, bet nesanāk. Visu pasliktina arī briesmīgie laikapstākļi, kas tagad ir Dānijā. Fui.
Šodien atsākās skola. Ļoti maz studenti atnāca, bet nu es priecājos, ka aizgāju. Šodien vakarā man arī ir pirmā dāņu valodas nodarbība. Es atsāku pa jaunam 2. moduli. Esmu apņēmusies nekavēt nevienu pašu lekciju. Tā pat arī skolu vispār negribu kavēt. Kas gan man vairs palicis? Vēl degunu gaisā man ļauj noturēt fakts, ka esmu jau nopirkusi biļetes uz mājām. Vasarā no 9.07 lūdz 9.08 būšu Latvijā. Ar mammu arī plānojam jau lielo ceļojumu kaut kad oktobrī. Viss ir labi un skaisti, bet man tik un tā ir skumīgi...es pat nezinu, kāpēc, bet zinot sevi - drīz pāries :)
Nu tas tā ļoti īsumā par manu brīvlaiku, jo visas nelegālās, intīmās detaļas paliks noslēpumā. Kā saka "What happens in Aaarhus, stays in Aarrhus! " :DBet ja runājam par to, kas man pirms brīvlaika interesants notika...hmmm...
Nu beidzot nolikām, aizstāvējām savu projektu. Mūsu grupu atkal slavēja, īpaši izceļot manas prezentētājas dotības. To ir tik patīkami dzirdēt no saviem pasniedzējiem. Vēl mīlīgi bija, kad skolotāja mani nosauca par Little Business Lady. Tiešām ir sajūta, ka viņa manī redz potenciālu un vienkārši tic.
Bet nu jā...vairāk gan es neko nevaru atcerēties, un nevajag jau ar. Tā jau šķiet, ka garš ieraksts sanācis :)
Čau!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru