Kaut šī vasara nekad nebeigtos!!!

Jūlija pēdējā diena. Divas trešdaļas no vasaras jau cauri. Taču kādas vasaras? Lieliskas, piedzīvojumiem bagātas, jautras un tai pat laikā - ļoti praktiskas vasaras. Šobrīd dzīvoju kā sapnī – nevaru sūdzēties par itin neko. Dienas aizrit harmonijā gan darbā, gan izklaidēs ar draugiem, gan attiecībās ar sevi...

Lai gan salīdzinoši nesen es tiku rakstījusi par saviem piedzīvojumiem un ikdienu, jau atkal ir sakrājies daudz stāstāmā. Laiks skrien, taču patīkamā kārtā varu teikt, ka pieblīvēto dienu iespaidā, tas tiek aizvadīts kvalitatīvi. Un, kas gan var sniegt vairāk pozitīvu enerģiju kā kvalitatīvi aizvadītas dienas?

Lai gan gandrīz katru dienu man ir jāstrādā, no darba tieku vaļā jau ap pulksten 12, kas nozīmē to, ka man priekšā vēl visa diena, kuras laikā es JAU esmu paspējusi nopelnīt kādu naudiņu. Runājot par naudu...pēdējā laikā sanāk ļoti tērēties, jo negribas sev neko aizliegt. Dzīvojam mēs vienreiz, un sevi ir jālutina, it īpaši, ja ir tāda iespēja. Esmu pieķērusi sevi skatāmies uz materiālām lietām pilnīgi citādāk, kā to darīju kādreiz. Un man patīk, tas ko redzu. Paldies Dānijai par iespējām, ko tā sniedz šeit dzīvojošajiem un strādājošajiem. Paldies, Dānijai, ka tā ļauj cilvēkam justies kā cilvēkam, nevis vergam un nosodītajam. Jā, šobrīd es baudu dzīvot, baudu visu, ko gribu baudīt un man to neviens nevar aizliegt. Kolosāla sajūta!

Tāpat arī cenšos pēc iespējas mazāk laika pavadīt iekštelpās vai pie datora. Laikapstākļi mūs tiešām lutina, un to nedrīkst nenovērtēt. Tā nu gandrīz katru dienu man ir ieplānota kāda tikšanās, notikums, „ceļojums”. Piemēram, pagājušajā nedēļas nogalē biju aizbraukusi apciemot savu „sen neredzēto” draudziņu Neldu Roskildē. Piektdien uzreiz pēc darba devos pie viņas. Visu vakaru pavadījām uz terases. Sākām nevainīgi ar veselīgiem tunča salātiem, augļu desertiem, sauļošanos un vingrošanu, taču beidzām ar zemeņu daikiri (alkoholiskais kokteilis uz ruma bāzes) un trakām dejām un dziedāšanu. Taču, lai gan tā noslēdzām savu piektdienas vakaru uz terases, piektdienas vakars pats par sevi vēl turpinājās. Izlēmušas doties uz pilsētu, sagriezām trauciņā citrona šķēlītes, paķērām pus pudeli ruma un lecām „zirgiem” mugurā. Par lielu pārsteigumu, pilsēta bija izmirusi un tie indivīdi, kas tomēr uznira, būtu labāk palikuši mājās. Lai nu kā – mums bija jautri. Mums piederēja dance floor. Lai gan drošības nolūkos bijām paņēmušas tikai 50 kronas (~5Ls), spējām nokārtot sev 3 lielus aliņus un vēlāk urodu uzsauktos kokteiļus. Protams, ņemot vērā visu, kas tika izdzerts pirms tikko pieminētajiem dzērieniem, kondīcija bija labu labā. Ap pulksten 4 jautrība tika pabojāta, kad viens lohs man vienkārši ielēja sejā glāzi ar dzērienu. Taču kā izrādās, man vajag tikai 2 minūtes lai nomierinātos un, ja vēl sāk spēlēt laba mūzika un ir brīvs stienis, kur mums ar Neldu paārdīties – lejiet kaut vai mucu man virsū! Nē, bet tas bija nejauki un mēs galu galā izlēmām doties mājās, pa visu ielu kliedzot – NU KĀDS SAKARS!? KĀDS SAKARS!? Nelda laikam bija tik aizvainota par man nodarīto pārestību, ka sajauca pagriezienus, liekot mums galīgi apmaldīties. Maldoties mēs nonācām „parkā”, kur Nelda lielā ātrumā traucās pāri visam, kas gadījās pa ceļam, turpinot kliegt KĀDS SAKARS! Taču es sapratu, ka tas viss nav nekāds parks, bet gan kapi, ko mēs pamatīgi apgānam. Taču man nebija iespējas Neldai to ieskaidrot, jo viņa pilnā tempā traucās uz sev iedomāto mērķi, tā nu man nekas cits neatlika, kā viņai ar aizvērtām acīm un sakostiem zobiem sekot!

Mājās tikām, un nākamo dienu sākām tikai pēc pulksten vieniem. Taču laikapstākļu lutinātas, tā pat tikām izbaudīt vasarīgi saulīti. Aizbraucām līdz Roskildes festivāla teritorijai, kur atklājām vienkārši fantastisku „pludmali” ar dzidru ūdeni un baltām mīkstām smiltiņām. Bauda! Pēc gardajām, pašu gatavotajām pusdienām, izlēmām vakaru noslēgt kādā pilsētas kafejnīcā ar krūzīti karstās šokolādes. Šoreiz ballēties negājām, jo man nākamā rītā jau vajadzēja doties atpakaļ uz Kopenhāgenu. Man bija jāstrādā DMC, kur es iereģistrēju pasažierus uz kruīza kuģa. Tā bija traka darba diena. Pilnīgs bezgaiss. Karstums. Es svīdu tā it kā man kāds uz galvas lietu ūdeni.

Pēdējā laikā man bieži sanāk pavadīt laiku ar Ilzi. Mums daudz klaču, ko pārspriest un abām patīk čillot āras kafejnīcās. Vakar bijām uz kino, tad pasēdējām restorānā, kur beigās viņu pašu sliktā servisa dēļ, savas caffe latte dabūjām par brīvu. Vēl vairāk laika man sanāk aizvadīt ar Jonasu. Tas ir tik jauki, kad ir kāds ar ko var „sabīdīt plānus” pēdējā minūtē, gūstot to pašu gandarījumu, ko, ja plānotu ko lielāku. Vakar, piemēram, pēc tikšanās ar Ilzi, ap pulksten 8 vakarā satikos ar Jonasu. Aizgājām pačilot uz Kristiāniju – kolosāls vakars. Tad atbraucām pie manis, notiesājot 2 dienu vecos lazanjas pārpalikumus, ko biju viņam pagatavojusi iepriekš (jā, man patīk palutināt, pat ja neesmu nekāda izcilā pavāre). Bez gājiena uz Kristiāniju, esam kopā baudījuši arī citus skaistos Kopenhāgenas vakarus. Šī pilsēta siltos vasaras vakaros ir tik skaista. Mmmm...un, ja ir vēl kāds īpašs ar ko tās skaistumu baudīt kopā, tad var tikai priecāties par dzīvi!!!

Kā varat noprast, man viss ir baigi forši un es pa dzīvi šobrīd peldu lēnā tempā, baudot ikkatru momentu. Ik dienas es iepazīstos ar jauniem cilvēkiem, dzirdu komplimentus, uzslavas, gūstu jaunus iespaidus...ehhh, kaut šī vasara nekad nebeigtos!!!