Nekas patīkams...

Neticami, ka beidzot esmu atradusi laiku, lai „ievilktu elpu” no iestājušās ikdienas steigas. Pēdējās trīs nedēļas man pagājušas kā vāverei ritenī. Man jāspēj sadalīt laiku starp skolu, darbu, dāņu valodas kursiem, Jonasu un draugiem. Un, ja kādreiz iespējams, tad jāatrod brītiņš arī sev. Taču laika trūkuma dēļ, visu ko vien spēju domāt brīžos, kad neko nedaru ir tas, cik man daudz vēl ir jāizdara.

Tas ir aizgājis tik tālu, ka tad, kad no rīta dzeru imūnsistēmu stiprinošus pilienus, viss par ko spēju domāt ir, cik daudz laika zaudēju, gaidot, kad karotē beidzot būs iepilējuši tie nelaimīgie 15 pilieni!

Mans dzīvoklis ir pilnīgā haosā, Jonasu es satieku reizi nedēļā, man nav ne mazākās nojausmas, kas notiek ar maniem draugiem vai ģimeni, jo prioritāte pašlaik ir tikai un vienīgi skola. Un tā maita man atņem pārāk daudz laika un enerģijas. Taču es ticu, ka agrāk vai vēlāk viss nostāsies savās vietās un es no jauna iemanīšos sabalansēt savu ikdienu tā, lai laika pietiek visam. Es tā vismaz ceru.

19. – 26. Augusts. Mana atvaļinājuma nedēļa.

Lai gan nebiju plānojusi pa vasaru braukt mājās, tomēr aizbraucu. Un esmu priecīga, ka aizbraucu, lai gan viena nedēļa tam ir par maz.

Nedēļas sākums tika veltīts dažādu dokumentu kārtošanai un ārstu apmeklējumiem, bet tās otrā puse – sev, draugiem un ģimenei. Šoreiz gan vistuvākajiem draugiem, jo esmu sapratusi, ka nav vērts savu laiku un enerģiju izšķiest tiem, kam Tu tāpat vairs īsti neinteresē. Tā nu mana draugu satikšana ierobežojās ar jaukām pusdienām Vecpilsētā ar sen neredzēto klasesbiedreni Daci, mājas vakariņām ar manu veco badiju Elinčiku, pāris kokteiļiem uz terases ar Līvu, un nedēļas nogali Lilastē ar abām jau pieminētajām dāmām – Elīnu un Līvu. Nedēļas nogale bija īsts grāvējs. Veco labo laiku vārdā nolēmām iet uz Katrīnbādi, kur tai vakarā uzstājās „Bermudu Divstūris”, taču lai gan līdz KB tikām, BD tā arī nesagaidījām, jo mūsu pieredzējušākā no ballētājām, kas izvirpuļojusi visus ekskluzīvākos klubus Honkongā, un bārus Dienvidamerikā un citur Āzijā, „nogura” pēc 45 minūšu apmeklējuma KB. Tā nu nācās saukt mūsu mīļo taksisti – mammu, un doties mājup! Taču vakars tāpat bija izdevies, jo tas tika aizvadīts jaukā atmosfērā ar Līvu, pļāpājot par dzīvi, un klāt baudot māsas ceptās ābolmaizes un vīnu.

Mans „atvaļinājums” paskrēja nemanot. Par to un visu vasaru kopumā ir palikušas tik vien kā siltas atmiņas.

26. Augusts – 02. Septembris. Pēdējā vasaras nedēļa.

Lai gan skola sākās tikai nedēļu pēc manas atgriešanās, lietas, par ko uztraukties, bija daudz. Citiem vārdiem sakot - dāņu valodas eksāmens. Pēc pusotra mēneša brīvlaika, dāņu valodas kursi atsākās dienu pirms manas aizbraukšanas, līdz ar to Latvijā esot, es dabūju kavēt 3 lekcijas. Vēl jo trakāk - atgriežoties man bija palikusi tikai viena lekcija pirms 4. moduļa noslēguma eksāmena. Es biju pilnīgi pārliecināta, ka to nenolikšu, jo eksāmena pirmā daļa iekļāva 3,5 stundu garu rakstisko daļu (klausīšanās, lasīšana, rakstīšana) un otrā daļa bija 15 minūtes garš mutiskais eksāmens. Par lielu pārsteigumu Jonas izrādījās fantastisks un pacietīgs skolotājs, jo nedēļas laikā viņš mani samācīja tik labi, ka eksāmenu galu galā noliku. Un tā nebija viegla nedēļa. Man bija jāstrādā katru dienu, un dažreiz pat iekrita divas darba maiņas. Tiešām nezinu kā mums tas izdevās. Viņš pat atnāca man paturēt rociņu un uzmundrināt pirms mutiskā eksāmena.

02. – 15. Septembris. Dzīve kājām gaisā.

2. Septembrī sākās mana jaunā mācību programma, jebšu TopUp Bakalaurs in International Sales and Marketing Management. Viss ir jauns – skolotāji, kursa biedri, un pat skolas ēka. No manas iepriekšējās klases esam tikai 3 cilvēki. Ir pāris zināmas sejas no paralēlkursa, bet pamatā visi ir jauni. Kopumā iespaids ir ļoti labs. Var redzēt, ka bijusi pamatīga atlase, jo mani jaunie kursa biedri ir ļoti aktīvi, zinoši un nereti ar jau labu iepriekšējo pieredzi darba tirgū. Manuprāt, vidējais vecums varētu būt kaut kur 24.

Jau pašā sākumā mums lika atrast grupu, ar kuru strādāsim pie visiem pirmā semestra projektiem. Manā grupā esmu es, lietuvietis no iepriekšējās paralēlklases, dānis no manas bijušās klases, meitene no Islandes un vēl viens dāņu čalis. Manuprāt, mūsu grupai ir labas perspektīvas, bet tad jau redzēs. Šo piektdien ir pirmā projekta aizstāvēšana. Jā gan, mums jau ir jāstrādā pie pirmā darba. Un bez tā, katru dienu ir uzdots lasīt pie aptuveni simts lapaspusēm teorijas. Līdz ar to, katru dienu atnākot mājās, es dabūju lasīt! Lai varētu izbaudīt nedēļas nogales, lasu dubultā. Lasu, lasu, lasu. Vājprāts.

Pēdējās nedēļas nogales man bijušas diezgan „aktīvas”. Aizpagājušo nedēļu noslēdzu ar 2 dienām skolas rīkotā pasākumā, kur palīdzēju ar organizatoriska rakstura darbiem, un vienu dienu sava kluba stafa ballītē. Un pagājušo piektdienu es palīdzēju ESN grupai (tā organizācija, par ko rakstīju iepriekš). Viņi rīkoja mega ballīti, kur bišķiņ palīdzēju un atlikušo vakara daļu nobalēju. Šoreiz mans mīļums bija atnācis un beidzot varēju laiku pavadīt ar viņu. Godīgi sakot, no visām ballītēm, tā arī bija mana labākā, jo, kad neesmu ar Jonasu, īpaši uz tusēšanos nevelk. Nezinu, kāpēc tā...

Diemžēl gan jāsaka, ka skolas dēļ, mēs gandrīz vispār vairs neredzamies. Tas ir skumīgi. Bet cik nu manos spēkos, es cenšos izbrīvēt laiciņu mums abiem. Piemēram, aizpagājušo pirmdien, mēs gājām uz teātri. Jonas mani uzaicināja uz pirmizrādi „Crazy For You”. Diemžēl skolas dēļ, man nācās atteikt pusdienām pirms izrādes, taču vakars tā pat bija izdevies. Pusdienu vietā mums bija laiks, lai iedzertu pa kokteilim un tad jau doties uz izrādi. Mēs sēdējām ļoti labās vietās. Aptuveni 7. rinda, pašā vidū. Tas bija mūzikls, ar stepa (dejas) elementiem. Es biju sajūsmā un no sirds izbaudīju krāšņās dekorācijas, tērpus, un vienkārši līmeni, kādā tas viss notika! Paldies, manam kavalierim :)

Jonas ir īsts dārgums. Nezinu, ko bez viņa darītu. Lai gan attiecības un skola ir ļoti grūti savienojamas lietas, un atņem daudz enerģijas, jāatzīst, ka viņš man palīdz tikt tam visam cauri daudz vieglāk. Viņš man palīdz ar Dāņu valodas mājas darbiem, palutina ar kultūras aktivitātēm, ļaujot aizmirst ikdienas stresu, parūpējās par mani, kad aizmirstos pārāk daudz (attiecināms uz manu neīpaši patīkamo piektdienas nakts noslēgumu), un vienkārši ir man blakus ikdienas (morāli).

Uz šīs nots arī beigšu, lai gan varētu jau iegrimt vēl detaļās par pāris interesantiem notikumiem un personām, ko esmu satikusi šo nedēļu laikā. Bet tam man vairs nav laika. Esmu priecīga, ka vismaz kaut ko no savas dzīves esmu spējusi dokumentēt. Atā!