23 jūlijs, 2014

Fitness un pāru būšana

Piektdien aizejot uz sporta zāli, izrādījās, ka treneris mūsu nodarbību atcēlis. Tā ka stāsts par to vēl tikai sekos...

Taču tā saucamā „klase” atcelta nebija, un abi ar Jonasu pulksten 14:45 metāmies nezināmajā. Šobrīd piesakāmies uz dažādām dīvainu nosaukumu nodarbībām, lai saprastu, kas mums patīk un kas nē. Pirmajā reizē attapāmies CROSS FIT, kas izrādījās smaga fiziska nāves stunda. Abi bijām vienīgie iesācēji un uz lielo vīru un vienas sievas fona izcēlāmies. Nodarbība ietvēra pumpēšanos, lēkšanu, kaut kādas smagas bumbas vicināšanu, utt. Nākamā dienā nespējām pakustēties. Pirmdienas nodarbība atkal bija pilnīgi cita veida pieredze. Šoreiz Jonas bija vienīgais čalis (ja neskaita nodarbības vadītāju, kas bija pilnīgs zilais). Šī bija deju klase, kuras mērķis ir nodzīt pēc iespējas vairāk kaloriju. Tā izdejojāmies, izkustējāmies, izsmējāmies, ka nemaz nepamanījām, ka stunda jau paskrējusi. Šodien ejam atkal. Tas ir mums! Man ļoti noveicies, ka Jonas ir tāds riktīgs mīļums, kam negrauž pašapziņu nodarbības, kas pēc steriotipiskiem uzskatiem vairāk domātas sievietēm. Piemēram, vakar mēs abi izmēģinājām jogu. Arī šoreiz – vienīgie divi vīrieši, kas piedalījās bija Jonas un viens nu ļoti zils čalītis. Lai nu kā, tagad saucam paši sevi par fitness couple un cik nu vien varam – sekojam savai diētai un atbalstam viens otru treniņos.
1 gada jubilejas vakariņas

Bez treniņiem, pavadījām arī ļoti jauku nedēļas nogali. Svinējām savu gada jubileju. Sestdien pēc darba devāmies uz ļoti jauku viesnīcu, turpat netālu no mūsu mājām. Nakti šai viesnīcā vinnēju konkursā no sava darba. Diemžēl sākums šai dienai nebija pats labākais, jo bijām mazliet ne omā. Nezinu, kas man bija uznācis, taču pati uzpūtos neparko. Mums tāds nejauks kašķis bija pirmo reizi, un tik ļoti nelaikā. Paldies Dievam viss atrisinājās un vakars galu galā izvērtās ļoti jauks. Aizgājām vakariņās glaunā restorānā – 23 stāvā. Arī rīts bija jauks, jo brokastis baudījām luksus lounge terasē, kur tikai special guests varēja brokastot.
Īsais laivas izbrauciens! Baudām!
Pēc tam, kad izrakstījāmies no viesnīcas, devāmies izīrēt motorlaivu, lai pavadītu dienu tieši tā pat kā savu pirmo randiņu vienu gadu atpakaļ. Diemžēl izrādījās, ka esam ieradušies pa vēlu un visas laivas jau ir izķertas. Kad lūdzām sevi pierakstīt gaidīšanas sarakstā, tikām pie daudzsološās 12. vietas rindā. Mazliet sarūgtināti, devāmies tur pat netālu, pie kanālmalas malkot savu šampanieti un baudīt karsto sauli un atveldzinošo ūdeni. Brīnumainā kārtā mūsu rinda pēc stundas jau bija pienākusi. Kad saņēmām zvanu, traucāmies uz laivu. Viss bija lieliski un tā kā bijām gatavi pusdienām, taisnā ceļā devāmies uz to pašu super kolosālo kafejnīcu, kur pagājušā gadā. Kad visu pasūtījām un priecīgi, siekalu pilnām mutēm gribējām maksāt, izrādījās, ka Jonas ir aizmirsis savu kredītkarti. Arī man maks nebija. Ar nolaistām ausīm un sarkaniem vaigiem, devāmies atpakaļ uz laivu novietni. Labi, ka Jonas zināja čali, kas īrē laivas, tā ka beigās tikām cauri neparko nesamaksājuši, lai gan kopumā bijām prom pusotru stundu.


Tā nu devāmies atkal uz mājām pēc kartes un beigās dienu noslēdzām restorānā pēc kura sekoja kino seanss. Lai gan izklausās tā mazliet neveiksmīgi, jāatdzīst, ka gāja mums ļoti labi. Visas ķibeles to dienu tikai padarīja jautrāku.


Citādāk iet man labi. Cik nu manos spēkos, cenšos baudīt brīvdienas un silto laiku, taču tā kā man jāstrādā gandrīz katru dienu un arī sporta zāli cenšamies apmeklēt katru dienu, nekam citam, kā īsai snaudai, mājas uzkopšanai un nakts miegam man laika nav. Tāpēc esmu ļoti priecīga, ka vakar saņēmos un uz divām stundiņām izgāju vakariņās ar sen neredzēto Ilzi. Rīt plānoju paņemt brīvu no fitnesa un pēc darba pa taisno doties ar Telimenu uz pludmali. Galu galā, es dzīvoju 10 minūšu attālumā no vienas no Dānijas labākajām pludmalēm.


Tagad laiks snaudai!

Cheers!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru