Laiks pēc prakses

Mans laiks kopš 15. novembra ir bijis ārkārtīgi aizņemts. Pēc prakses beigšanas ar pilnu jaudu metos sava bakalaura projekta rakstīšanā. Vēlējos ar to tikt galā pirms mana brauciena uz Holandi, taču daudzu pamudinošo pasākumu dēļ, aste diemžēl man palika. Ar to tad cīnīšos atlikušo projekta rakstīšanas laiku, kas būs līdz 7. janvārim.

Krietnu laiku atņēma arī strādāšana hotelī. Nācās ņemt katru piedāvāto maiņu, jo zemās sezonas dēļ, man draudēja nesavākt vajadzīgās stundas. Beigās viss nokārtojās un 15. decembrī aizvadīju savu pēdējo darba dienu. Jā gan, līdz ar skolas beigšanu, beidzu arī savu studentes darbiņu. No februāra es sākušu saņemt materiālu pabalstu, lai varētu atrast darbu jomā, kuru esmu mācījusies. Pieļauju, ka sākumā ar darba meklēšanu īpaši nesteigšos, galu galā vēlos beidzot atpūsties.

Runājot par iepriekš pieminētajiem pasākumiem ... novembris un decembris tiešām ir bijis īsts svinību laiks.

15.11 – Mana pēdējā prakses diena tika atzīmēta itāļu restorānā kopā ar manu mīļo Jonasiņu.

20.11 – Diena tika veltīta atelpai no projekta rakstīšanas, kā arī vēl vienas prakses beigu atzīmēšanas svinībām. Ar klasesbiedrenēm Natāliju un Gidu satikāmies uz šampanieti un lepnu branču. Bija interesanti paklausīties kā ir gājis viņām.

28.11 – Mana kolēģa Flavia uzaicināja mani uz savu dzimšanas dienu. Tā ir tā pati meitene no Mozambikas, kas aprecējusi Kopenhāgenas Universitātes profesoru. Dzimšanas diena līdz ar to bija ļoti šika. Sākās ar lepnām vakariņām un beidzās ar ballīti VIP vienā no Kopenhāgenas šikākajiem klubiem. Neslikti.

29.11 – Drausmīgas pohas, taču man bija sevi jāsaņem rokās un ar Jonasu jādodas uz pasaules čempionātšipu boksā. Kolosāla pieredze, taču debīlo pohu dēļ nespēju to pilnībā izbaudīt.

10.12 – Tā kā hotelis, kurā strādāju uz Ziemassvētku vakariņām aicināja tikai pilna laika darbiniekus, es kārtējo reizi tiku apdalīta. Ziemassvētku vakariņas viņi svinēja ļoti slavenajā Wallmans. Slavena šī vieta ir ar savu konceptu. Viesi sēž tādā kā cirkus arēnā, un kamēr tiem tiek pasniegti ēdieni, mākslinieki uzstājas. Gan dziedātāji, gan akrobāti, gan dejotāji un klauni. Ļoti varens šovs. Lai nu kā, uz to ielūgta nebiju. Taču netīšām uzduroties piedāvājumam biļetes iegādāties par puscenu, nevilcinoties piekritu. Beigās kopā savācāmies 11 meitenes un aizvadījām kolosālu vakaru. Ar Neldu gan mazliet aizrāvāmies un mājās tikšana izvērtās īstā cirkā. Dabūjām ar kājām noiet kādus 5 km, taču jautrības pavadītas, laiks ceļā pagāja diezgan ātri. Nākamā diena gan nebija īpaši jautra, jo galvassāpes un slikta dūša negribēja atkāpties visas dienas garumā.

13.12 – Mana prakses kompānija visus ielūdza Ziemassvētku vakariņās ļoti glaunā restorānā. Tā kā katrs darbinieks līdzi varēja ņemt savu otro pusīti, savācāmies 12 cilvēki. Skaists vakars. Es pamatā gan runāju ar Vaivu (lietuviešu praktikanti), viņas puisi un Jesperu (students, kas palīdz Carsten). Jonas bija pārāk aizņemts joku mētāšanā ar Carsten un Gitte. Viņš ir īsts kompānijas cilvēks un šķiet uz maniem prakses bosiem atstāja ļoti pozitīvu iespaidu.

18.12 – Telimenas dzimšanas diena. Vakaru sākām divatā pie viņas mājās. Vakariņas, vīns, mandarīni, vīns, vīns, vīns...Beigās attapāmies bārā, kur divus gadus atpakaļ arī svinējām viņas dzimšanas dienu. Tur pārgājām uz tekilas šotiem un alu. Ārprāts. Murgs. Telai ap diviem palika slikti, tāpēc nolēmām iet mājās. Ceļā uz metro es pēkšņi attapos, ka Telas vairs nav. Pati esot ne tajā labākajā kondīcijā, nodomāju, ka viņa ir aizgājusi uz vilcienu. Nākamā rītā gan dabūju dzirdēt īsto iemeslu. Nabaga jubilārei ir bijis tik slikti, ka līdz pat astoņiem rītā, viņa ir to vien darījusi, kā vēmusi un ceļojusi pa visu Kopenhāgenu, jo kaut kā nekā viņai nav sanācis tikt pareizajā transportā. Godīgi sakot, to dzirdot jutos ļoti vainīga, jo nebija pareizi viņu neiet meklēt pēc tam, kad biju pazaudējusi. Par sodu nākamajā dienā cīnījos ar ļoti, ļoti smagām paģirām. Tik smagām, ka nespēju pat aizvilkties uz hoteli, kur notika Ziemassvētku bingo ar ļoti vērtīgiem laimestiem.