Nebiju pamanījusi, ka jau gandrīz nedēļa ir pagājusi kopš mana pēdējā ieraksta. Laiks skrien neaptveramā ātrumā, un, godīgi sakot, nekas ievērojams un stāstīt vērts tā pat manā dzīvē nenotiek. Garastāvoklis līdzīgi kā laik apstākļi turpina būt draņķīgs. Bet, tā kā mamma sūdzas, ka neko nezina par manu dzīvi, kaut kas jau jāuzraksta.
Pirmdien ar Melāniju nosūdzējām Patriku institūtam, kas atbildīgs par nodokļiem. Patīkamā kārtā, viņi tika ļoti ieinteresēti un apsolīja, ka visu tur ies un nokontrolēs. Tā kā es izvēlējos palikt būt anonīma, es neuzzināšu, kā viņiem tur viss beigu galā iznāks, bet sirds vismaz ir mierīga, ka viņi nepalika vienaldzīgi. Viņi pat teica, ka tas, ka viņš ķipa tur visu ir labi noslēpis, viņus neapmuļķos, jo viņiem ir pietiekoši liela pieredze šādu "bandītu" atmaskošanā. Vienīgais, kas mani mazliet sabiedēja, bija tas, ka viņi izteica man brīdinājumu, ka ja viņš man kaut ko zvana vai tamlīdzīgi, lai nekavējoties eju uz policiju. Dieviņš dod, lai tas viss tik netīri neaiziet un man par to cilvēku nekad dzīvē vairs nav jādzird!
Skola kā skola...nekas īpašs tur nenotiek. Tagad lielākais notikums ir izvēlēties nākamajam semestrim papildus priekšmetu. Izvēle ir starp statistiku, personiskā un līdera spēju attīstība, ekonomika. Sākumā domāju, ka noteikti ņemšu otro, bet tad pārdomāju par labu statistikai, bet ceturtdien, kad bija visu priekšmetu prezentācijas sliecos uz ekonomiku. Esmu nolēmusi, ka prioritāšu lapā kā pirmo rakstīšu ekonomiku, bet otro personisko, līdera spēju attīstību.
Ceturtdien man pēc stundām bija dāņu valoda. Ļoti grūti bija piespiesties iet, taču piespiedos. Man jau nākam ceturtdien ir eksāmens pirmajā modulī, tā ka jābeidz slinkot. Stunda bija tik garlaicīga, ka domāju, ka starpbrīdī laidīšos mājās, taču beigās attapos bārā ar divām klasesbiedrenēm. Mēs nopirkām pa aliņam un devāmies uz otro dāņu valodas klasi. Jā, šeit klasē dzert aliņu nav nekāds lielais WOW! Mums ar meitenēm gāja nenormāli jautri un pēc stundām ar vēl pus klasi devāmies atpakaļ uz bāru. Tur satikām vēl 2 pazīstamos un tā arī notusējām pāris stundas.
Tikai 3 cilvēki no visa bara, kas bija bārā nedzīvoja kopmītnēs - mani ieskaitot. Tā nu mājupecļš bija ļoti smags. Pa ceļam no viena rumāņa nopirku riteni :D Nu mēs gan abi bijām diezgan labā kondīcijā, bet es vienojos, ka viņš man pārdos pa 50Ls vienu no saviem trīs nozagtajiem riteņiem.
Kad rumāņu čigāns pazuda, palikām ar igauni-krievu divatā. Oi, kas mums izvērtās par diskusiju attiecībā uz krieviem. Man pat tagad kauns rādīties viņam acīs, bet cik es atceros, viņš man beigās visam piekrita :D Un es biju skarba, jo man besī tie murgi, kas jāklausās par situāciju Latvijā. Nebūs nekādas otrās valodas!!!! Sviests!
Atnācu mājās ļoti labā garastāvoklī, bet Uģa nošļukusī seja mani pārsteidza nesagatavotu. Viņam 800Ls vietā, darbā izmaksāja tikai 400Ls. Tas tāpēc, redz, ka viņam vēl visi dokumenti nav nokārtoti. Aiii...nu mūs te abus baigi abižo, bet tas mūsu plānus par jaukiem Ziemassvētkiem Tivoli un Ziemassvētku vakariņām nemainīs. Kaut ko mēs saštukosim. Protams, besī, ka jādzīvo kā pēdējiem nabagiem, dažreiz ar tukšiem vēdariem, bet tas vēl vairāk liek gribēt kāpt dzīvē augstu. Un mēs kāpsim!
Šodien uz skolu nespējām piecelties. Nezinu, kā sanāca tā, ka abi ap pieciem no rīta pamodāmies, kaut ko pusstundu pļāpājām, nolemjot, ka šodien paņemsi brīvu...un aizgājām gulēt tālāk. Kad pamodāmies, paēdām un aizbraucām uz centru, kur es aizgāju pieteikties vienā darbā. Cerība nav lielas, bet nu - tā tomēr mirst pēdējā!
Smieklīgākais šīs dienas notikums - mēs ar Uģi taisot no rīta brokastis, pamanījām, ka viena Vaļera puķe šausmīgi novītusi. Viņam pirms kādām 2 nedēļām to kāds uzdāvināja, un es vēl nodomāju - oii, ku skaista! Šodien pastos - vienkārši nokaltusi, un praktiski mirusi. Pat nav izņemta no celefāna maisa. Es šo apleju, uzlieku uz šķīvīša pie loga, lai mošk atdzīvojas...kas zin!? Atnāku pēc pāris stundām mājās....skatos, kur tad puķe?! Un uzminiet, kur es to atrodu?! IZMESTU MISKASTĒ! :(
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru