22.08.11

Det er mandag morgen. Klokken er kvart over ni, og første time i dansk for udlændinge begynder....yeah, mēs ar Uģi jau runājam dāniski :D Nu labi, līdz tam, kad runāsim vēl ir ļoti tālu. Pat līdz tam, kad izrunāsim vārdus pareizi ir vēl ilgi jāgaida. Bet mēs mācamies un pirmais mājas darbs, ko mums skolā uzdeva ir iemācīties skaitīt līdz 20 un izpildīt 2 darba lapas. Mēs, protams, ar Uģi jau paspējām mājās nākot saplēsties, mācoties skaitļus, jo viens domā, ka izruna tāda, otrs tāda...ai....

Karoč mums skola dod iespēju mjācīties 2x nedēļā dāņu valodu pie profisionālas skolotājas, un decembra beigās būs tests, ko nokārtojot būsim ieguvuši pirmo līmeni dāņu valodā. Kopā ir 6. Nu tas ir piedzīvojums un laba lieta, tāpēc noteikti pieteiksimies, lai gan ar Uģi kopā vairs nemācīsimies :D

No rīta Uģis uztaisīja garšīgas brokastis. Sacepa mūsu vakardienas makaronus kopā ar oliņu un uztaisīja arī tējiņu. Rīt būs mana kārta taisīt brokastis, tāpēc no skolas nākot mājās nopirkām Kellogs pārslas un pienu :D (atradām lētās)

Gājām uz skolu, kur braucām vienā busā ar lietuvieti - IGORU. Uģis skolā baigi sadraudzējās ar šo, lai gan sākumā viņu apsmēja.

Pirmais, ko izdarīju atnākot uz skolu bija - sakopēju visus papīrus priekš dzeltenās kartes, ko iegūsim tikai pēc pāris nedēļām, kas nozīmē, ka darbs arī līdz tam mums nespīd :/

Pamatā diena pagāja līdzīgi vakardienai. Pārsvarā tusēju ar ukrainieti, kas man pusdienu pauzē parādīja kopmītnes. OMG, esmu laimīga, ka tur nedzīvojam. Virtuve izskatās tikko jauna uztaisīta, tehnika uz urrā, liels TV ar ādas dīvāniem, BET viss nodzīvots, netīri trauki visapkārt, kaut kādas kastes mētājās, viss notašķīts, utt. Anyway, turpmāk mēs ar Uģi, savas līdzpaņemtās pusdienas iesim sildīt tur un lūrēsim TV :D Šodien jau arī bijām paņēmuši maizītes, bet apēdām tās tikai autobusā, braucot mājās. Ukrainiete mani pabaroja ar ceptām siera šķēlītēm un paštaisītu ogu tēju. Siers nebija īpaši garšīgs :/

Arī istabiņa nekāda skaistā viņai nebija. Duša vispār briesmīga...man liekas cietumniekiem ir krutāki apstākļi, toletes un dušas ziņā! Viņa nav īpaši apmierināta ar saviem dzīves apstākļiem, jo viņa maksā ļoti lielu naudu par to. Okay, vismaz viņai ir jumts zem galvas un tas tomēr ir galvenais. Tie, kas nedzīvo kopmītnēs, īstenībā dzīvo ļoti tālu no skolas. Mūsu 11km īstenībā pat ir ļoti tuvu!

Skolā stunda tika veltīta lekcijai par darba iespējām šeit Dānijā. Īstenībā noderīgi, bet neko daudz mēs pašlaik darba labā nevaram darīt, jo vispirms jāiegūst dzeltenā karte.

Atbraucām mājās, un tur mūs sagaidīja skaļa arābu mūzika, kas skanēja no lielās istabas. Uģim patika, viņš dejoja līdz un tādā veidā gremdējās atmiņās par Ēģipti :D

Pēc kāda laika pie mūsu durvīm bija klauvējiens, un tas bija gruzīns ar arbūza šķīvi piekš mums. Mīļi, ne?
Pie viņa katru vakaru līdz šim ir palicis viņa mazais četrgadīgais puika, kam vienmēr vajag uz toleti tieši tad, kad es esmu tur. Tad viņš tur čīkst un pīkst, ka tūlīt apčurāsies, ka man aiz uztraukuma viss sāk no rokām krist ārā...gruzīns tik saka, PODAŽĢIĶE, ĶOŠA TUT :D Jā, ķoša ir vienmēr tur, kad kādam no viņiem savajagas uz toleti!!!

Sajūtas baigi dīvainās. Kaut kā nejūtos savā ādā. Pietrūkst ļoti ģimene un draugi, ierastā videm tāpēc arī baigi uzvelk sīkumi. Cerams, ka garīgo uzlabos rītdienas skolas rīkotā ekskursija un brīvdienās paredzētais brauciens uz Kopenhāgenu!

P.S. aizmirsu vakar uzrakstīt to, ka Uģim ir piešķirts jauns uzvārds. DELSONS :D Jā jā...sarakstā, kur uzskaitīti visi internacionālie studenti, Uģa vārdam pretī bija rakstīts Delsons. Tad jau es esmu Delsona kundze, haha...