Tad nu par visu pēc kārtas un sākšu ar sestdienas dienu...
Sestdien mums bija pirmā pieredze ar veļas mazgāšanu. Šeit sistēma ir tāda, ka mājas pagrabā ir veļas telpa, kur uz skārienjūtīga ekrāna piereģistrējas un rezervē laiku, kad mazgās veļu. Var izmantot 3 veļas mašīnas, pēc tam veļas izgriežamo(tādu, kas izgriež mitrumu no drēbēm) un beigu galā veļas žāvējamo mašīnu. Mums viss gāja ļoti labi, un izgāzties šoreiz par laimi nesanāca. Vaļera bija aizbraucis uz Zviedriju (vismaz mums tā likās) un beidzot varēja mājās justies tā brīvāk - ir tomēr cita sajūta, kad dzīvojamies pa māju vieni paši. Lai nu kā, kad veļa bija izmazgāta un izžāvēta, tad nācās ķerties pie gludināšanas, jo diemžēl žāvējamās mašīnas dēļ,tā tika pamatīgi saburzīta. Ilgi gan sanāca meklēt gludekli, bet Uģis to izraka kaut kur no Vaļeras guļamistabas. Es cik nu vien rūpīgi, nesajaucot secību (ja tur tāda vispār bija) nocēlu Vaļera drēbju kalnu no gludināmā dēļa uz dīvana un jautrība varēja sākties! Pēc pāris minūšu gludināšanas, bija dzirdama durvju slēgšana un Vaļera bija atpakaļ, jo izrādās vilciens jau bija aizgājis. Sajutos mazliet neērti tā gludekļa dēļ, jo sanāk, ka esam gājuši viņa istabā, taču tā kā viņš tiešām ir sakarīgs čalis, viņš neko neteica, pat lika atstāt to drēbju kalnu uz dīvana, kad grasījos to nest atpakaļ uz gludināmo dēli.
Gruzīns (Vaļera) nākamā rītā, kad pamodāmies jau bija aizbraucis un vēl joprojām nav atgriezies, tā ka jau 3 dienas dzīvojamies pa apartamentiem vieni paši. Brīvdienas bija lietainas un drēgnas, tā ka no mājām vispār neizgājām, ja neskaita svētdienas pēcpusdienu, kad sapratām, ka tā nu galīgi nevar. Kā opiši izgājām izmests riņķi pa kvartālu. Izdomājām pameklēt kādu labu lētu vietiņu, kur paēst. Tādu atrast neizdevās, toties atradām Jysk, kur lapni piekrāmēto groziņu pie kases visu izkrāmējām ārā, saprotot, ka varam bez tā visa iztikt, un beigās nopirkām tikai 10 koka pakaramos :D Tā nu ar šiem pakaramajiem, kas bija ielikti tik mazā maisiņā, ka tik pat labi tas varēja arī nebūt, apstaigājām 3 pārtikas veikalus, kur salīdzinājām produktu cenas. Atklājām, kurā no tiem izdevīgāk ir pirkt sieru, kurā desu, kurā pienu, kurā olas, utt. Diemžēl katrs no šiem produktiem ir izdevīgs citā veikalā, un turpmāk to ievērojot mūsu iepirkšanās aptvers tos visus, lai varam ietaupīt. Esam arī nolēmuši, ka svētdienas būs mūsu iepirkšanās dienas, kur sapirksim visu nedēļai par konkrētu naudas summu un tas arī viss. Citādāk ir sanācis tā, ka līdz šim nesekojot īsti līdzi saviem tēriņiem, esam pamatīgi iztērējušies.
Pirmdien bija mūsu pirmā oficiālā skolas diena, bet šodien bija tiešām PIRMĀ SKOLAS DIENA. Protams, sākšu ar pirmdienu. Esam atklājuši, ka mums pie mājas ir pietura, kuras autobuss mūs aizved līdz pieturai, uz kuru līdz šim katru rītu soļojām. Tas ir tālu un rīti ir drēgni, tā ka šim ekstra vienam autobusam ir liels pluss (par viņu nav papildus jāmaksā, jo viņš ir ietverts mūsu zonā, tā ka varam tikai parādīt kartiņu). Diemžēl visi 3 autobusi, kurus lietojam nav perfektā secībā viens pēc otra un sanāk dažreiz ilgi stāvēt pieturā. Tas ir besīgi, jo reāli izšķērdējam laiku, somas ir smagas un būs vēl smagākas, kad sāksim ņemt grāmatas uz skolu, pietam šeit ir sācies rudens un ir reizes, kad nākas pasalt. Lai nu kā, interesantākais un nervu kutinošākais brauciens mums bija ar otro autobusu. Es sēdēju pašā priekšā un tieši tajā brīdī cītīgi centos iegaumēt ceļu, kā mēs braucam, kad pēkšņi ievēroju dīvainu situāciju un man momentā bija skaidrs, kas sekos tālāk...mēs griezāmies krustojumā pa labi, kad gājējiem un riteņbraucējiem iedegās zaļā gaisma. Taču autobuss to neievērojot turpināja kustību, un džeks uz motorolera (šeit viņi izmanto riteņbraucēju celiņus) nepaskatoties ne pa labi, ne kreisi, arī uzsāka kustību...protams, bija sadursme, taču cik spēcīgi čalis tika sasists es neredzēju, jo jau pirms blīkšķa biju pagriezusi galvu (negribēju redzēt līķus, asinis, vai tml skatus). Paldies Dievam, pēc pāris sekundēm, kad tomēr saņēmos paskatīties, skats nebija tik baiss - tikai apdūlis jauns puisis, rāda šoferim, ka viss kārtībā. Mums jau Vaļera bija teicis, ka šitādi negadījumi ar motorolleristiem un riteņbraucējiem nav retums un, ka viņi paši ir pieraduši. Katrā ziņā sanāca pamatīgi uzkavēties uz vietas un gandrīz nokavēt skolu. Taču labākais, ka šoferis mūs abus gribēja pierakstīt kā lieciniekus. Kad beidzot viņam pieleca, ka mēs nerunājam dāniski, viņš tomēr izvēlējās labāk palikt BEZ lieciniekiem nevis ņemt 2 ārzemniekus. Citu nevienu viņš nevarēja lūgt palīdzēt, jo kamēr šis bija izkāpis runāt ar cietušo, visi pasažieri gandrīz jau bija izkāpuši un aizgājuši uz citu busu - izņemot mūs ar Uģi :D
Kad beidzot bijām nonākuši skolā, mums vēl atlika daudz laika, tāpēc gājām uz skolas ēdnīcas mīkstajiem sōfām un sēdējām i-netā. Skolā bija jābūt no 9:00 līdz 14:20. Šajās garājās stundās ar skolotājiem izrunājām visu kas un kā tiek plānots ar mācībām un ārpusstundu aktivitātēm, kā darbojas fronteris(tas ir tas pats, kas e-klase Latvijā), iepazināmies ar saviem klases biedriem, utt. Ir izveidotas 4 Marketing Management klases. 2 dāņu klases un 2 internacionālās. Reāli ir tā, ka no Latvijas mūsu klasē esam tikai mēs ar Uģi. Pārējie latvieši ir otrā internacionālajā klasē, tā ka mums noveicās. Es to uzskatu kā veiksmi, jo tad mājas darbus un citus ar skolu sasitītus darbus varam pildīt kopā, pārbaudīt viens otru un neļaut vienam otram atslābt uz mācībām. Tāpat mums abiem ir vienāds stundu grafiks un brīvās dienas. Izskatās, ka tuvākajās nedēļās mums katra trešdiena būs brīva. Tas nozīmē, ka rīt būs RELAX. Protams, šīs brīvās dienas ir paredzētas, lai mācītos, bet nu pagaidām vēl nav tik daudz ko mācīties, ja neskaita 20lpp, kas jāizlasa uz 4dienu mārketingā.
Protams, neviens nebija pabrīdinājis, ka mums tiks uzsaukts lunch un pēc stundām aliņš bārā. Tas ir jauki un forši, bet, ja būtu to zinājuš, tad nebūtu smērējuši savas olmaizes līdzi un piesmirdinājuši somas ar tām pa velti.
Šajās dienās ar Uģi mums ir radušies jau savi inside jokes. Viens no tiem ir pateicoties ļoti interesantam, mazliet dīvainam čalim no Rumānijas. Haha...viņš ir tik rēcīgs. Tātad, situācija bija tāda, ka mēs katrs par sevi kaut ko pateicām, kā sauc un tml, līdz nonācām pie viena puiša, kas tāds saka: "My name is Ivaylo (izklausījās Īvlo)", kad pēkšņi tas mūsu rumānis tāds "So you are working in HELL?" Sākumā nevienam nepieleca, bet viņš bija domājis, ka to čali sauc EVIL(tulk. VELNS), tātad, ja viņu tā sauc, tad viņš strādā HELL(tulk.elle). Karoč, to ir grūti atstāstīt, bet tas bija tīīīk smieklīgi :D Pat vadītāji aiz smiekliem bija sarkani :D
Vispār klase ir normāla. Mums klasē ir viens čalis, kam ir 49 gadi un viena musulmaņu sieviete satinusies simts paltragos, kurai jau ir 3 bērni. Pārējie gan ir ap 19 - 22 gadīgi. Visvairāk klasēs izceļās ar runāšanu tie daži dāņu studenti, kas mums ir, bet arī viens rižš lietuvietis...par viņu mazliet vēlāk!
Pēc tam, kad oficiālā pirmdienas skolas diena bija beigusies, aliņš izdzerts, devāmies ar vīru uz veikalu pēc grāmatām. Sapratām, ka nav prātīgi ielaist mācību vielu, jo šeit mājas darbus, respektīvi izlasīt vielu vajag pirms lekcijas, jo lekcijas laikā tiek pārunāts, apspriests izlasītais. Reāli, ja citas grāmatas var pagaidīt, tad ne tās, kas ir Marketing Manegement. Tā nu nosoļojot vairāk kā kilometru pa lietu uz veikalu, iegādājāmies 2 grāmatas, kopā par tām samaksājot Ls90. Intersantais, ko varu pastāstīt saistībā ar to veikalu ir tas, ka viņam bija 2 stāvi...mēs nogājām uz pirmo, kur lūdzām palīdzību vienai darbiniecei, bet tā kā tur bija lieli pūļi ar cilvēkiem, kas iepirkās, viņa palīdzēt mums nevarēja un pa speciālu mobīlā tipa telefonu sazvanīja kolēģi otrā stāvā, kas mūs sagaidīja un palīdzēja visu atrast. Labs ne? Starpcitu vēl kas - tai veikalā es pirmo reizi pa šo laiku šeit satiku sievieti, kas teicās nesaprotam angliski. Tas ir fenomenāli, ka jauni, veci, pavisam veci - VISIEM ir perfekta angļu valoda.
Šorīt bija tik pat grūti celties kā vienmēr. Tāpēc esmu priecīga, ka rīt varēšu izgulēties. Uz skolu paspējām tieši laikā un, kā jau iepriekš minēju - pirmā skolas diena varēja sākties. Kā pirmā stunda mums bija ekonomika. Pasniedzējs bija vīrietis ap gadiem 45. Man viņš likās tāds diezgan stingrs, pārāk nopietns un neradīja to "savējā" iespaidu, ko bija radījušas citas skolotājas un skolotāji. Ar saprašanu bija kā bija, bet vairāk vai mazāk tas, ko viņš runāja man nebija nekas pilnīgi svešs. Taču valodas barjiera, kas ir daudzo, sarežģīto ekonomisko termiņu dēļ, lika sajusties neveikli. Tā pat arī tas, ka ir daži cilvēki, kas visu laiku kaut ko gudru piebalso un izceļas ar savām zināšanām, kuras man sāk likties nemaz nav :D Arī rižais lietuvieties visu laiku kaut ko ne pa tēmu man priekšā vārījās - kaitinošs tipiņš. Uģim gan viņš besija jau no paša sākuma pirms vispār muti bija atvēris rižo matu dēļ :D
Nākamās 120min tika veltītas likumdošanai. Tur ar es sajutos kā zābaks, jo tik daudzi atbildēja un zināja visādas lietas, kamēr es tikai boliju acis. Protams, lieki piebilst, ka tur ir tik pat daudz termini, kā ekonomikā. Skolotāja bija ļoti simpātiska, ap 40 gadiem veca sieviete, kam ir advokātes izglītība. Man viņa patika, taču priekšmets gan sūkā.
Pusdienās apēdu savu iepriekšējās dienas olmaizi, bet tā kā pēc stundām aizgājām uz kojām pie Jūlijas papļāpāt, sanāca baigā badā atnākt mājās.
Trešais bloks(jeb mācību stunda) bija - KOMUNIKĀCIJA. Tā gan bija interesanta, jo pildījām visādus pāru darbus un grupu darbus. Ļoti interesanti skolotāja pasniedz šo priekšmetu, kas diemžēl būs tikai šajā gadā. Man gan sanāca saķeršanās ar trako, rižo lietuvieti. Es viņam beigās brutāli arī pajautāju, vai viņš gadienā nav KRIEVS(domājot lv - krievu), jo viņam ir ļoti urliska uzvedība. Uģim viņš esot stāstījis, ka viņu izmeta no futbola komandas, jo viņš esot piekāvis treneri :D Kaut kāds psihais, karoč!
Toties Edijs (tas rumānis) gan ir rēcīgs. Viņš man atgādina tādu tirliņu, kam viss sanāk tik dabiski neveikli :D Reāli viņš visu laiku sēdēja facebook, bet pa brīžam centās izcelties atbildot uz skolotājas jautājumiem ar vikipēdijas palīdzību, beigās pamatīgi izgāžoties, jo uz sekojošiem jautājumiem nespēja vairs atrast atbildi...:D Tā pat arī skolotāja neapzināti izmeta tādu piemēru, kurā kaut kas bija minēts par facebook un Ediju (bet tas bija tikai kā piemērs, viņa pat nezināja, ka viņš to tiešām dara), kad šis pēkšņi satraukts kaut ko centās attaisnoties uz ko visiem atkal bija jāsmejās, jo pats sevi tādā veidā nodeva. Tad šis baigi tāds man pienāk starpbrīdī klāt, redzot, ka jau ēdu savu olmaizi un aicina iet kopā uz ēdnīcu. Pēc mana pieklājīgā ateikuma, sekoja divi ne tik pieklājīgi ateikumi no vēl 2 meitenēm...ai smieklīgi!
Nu tas pamatā viss. Gan jau ka esmu kaut ko atkal aizmirsusi pieminēt, kā parasti ačohnos pēc katra bloga, bet nu es centos...
P.S. man skumjais ir tikai tas, ka man nav fotoaparāta. Manējais nezinkāpēc nestrādā un arī lādētāju viņam aizmirsu LV. Koroč tizli....
Bučas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru