Labs rīts jūsmājās! (P.S. mums pulkstens ir pa stundu atpakaļ, tā ka mums vēl ir rīts)

Mūsmājās pašlaik ir tāds neparasts miers. Bija tik daudz plānu šai dienai, bet viss izgāzās slikto laikapstākļu dēļ. Bijām paredzējuši beidzot aizbraukt uz centru, bet nācās visus uzmest dēļ trakā lietus un pērkona negaisa, kas nu vairs nebija tikai naktī, bet arī no rīta. Pietam izgulēties arī īpaši nesanāca, jo kaimiņi stāvu augstāk visu rītu kaut ko urbj un dauza. Lohi!

Pašlaik plāns šai dienai ir tāds: paēst garšīgas, pamatīgas brokastis, jo līdz šim esam apēduši kādus 4 twix katrs un tā nav tā sātīgākā barība organismam; izmazgāt veļu; sakārtot istabu; pamācīties dāņu valodu, un uzaicināt pie mums Taņu, lai viņa atpērk no mums nepareizi nopirktās biļetes(katra maksā Ls28) un atved garšīgā saldējuma kasti, ko viņa var dabūt no darba pa brīvu...

Vakardiena bija nu baigi raiba. Skolā bijām laicīgi. Tur kā parasti pirmās 3 stundas aizvadījām runājot par dāņu kultūru, mācoties valodu un apgūstot skolas kompjūter sistēmu. Sliktā lieta, ko sapratām ir tā, ka katram tomēr būs jāpērk savas grāmatas, jo visi testi,eksāmeni parasti būs ATVĒRTO GRĀMATU VEIDĀ, kas izsaka visu - katram vajadzīga sava grāmata. Tas visu sadārdzina, bet nu skatīsimies lētākos, izdevīgākos variantus. Vispār šīs nedēļas laikā, ko esam te pavadījuši esmu sapratusi, ka nevajag iespringt uz lietām, kas vēl nav notikušas un, ka galu galā viss atrisinās pats no sevis. Arī skola ir neiedomājami izpalīdzīga un pretīmnākoša it visā. Viņi pat neateica palīdzību tiem, kas bija ieradušies no savām valstīm uz Dāniju bez vietas, kur dzīvot, lai gan sākumā bija stingri piekodināts, ka ir AIZLIEGTS ierasties Dānijā, ja nav atrasta dzīves vieta. Katrā ziņā daudz kas tika pārspīlēts, un tas nemaz nav slikti, jo tagad viss šķiet vieglāks. Piemēram par to, ka mēnesī izies vismaz Ls500. Ha! Ja taupa, skatās līdzi ko un kur pērk, ja ir tik izdevīgs dzīvokļa deal kā mums, tad viss ir čikiniekā. Vienīgais, kur aizies tagad lielākā nauda būs grāmatas un katru mēnesi transportā. Ja mums būtu maza, 1litrīga mašīnīte, mēs iztērētu ap 6Ls mēnesī katrs. Nu ok...tad jau redzēs!

Labi, tad nu atgriežoties pie "raibās" vakardienas, varu teikt tā - mūsu šeit būšanas laikā, tā bija labākā un sliktākā diena vienlaikus. Pirmās 3 stundas skolā pagāja interesanti un pat dāņu valodā nenāca miegs. Pēc tam bija īsa lekcija no biblotekāres, kas oriģināli nāk no Čehijas un pati sākumā bijusi šīs skolas studente. Tāda sireāla sajūta pārņem, kad satieku skolā skolotājus vai citus darbiniekus, kas paši kādreiz te ir atbraukuši, kā internacionāli studenti, bet galu galā palikuši pavisam. Njamm...un, kas zin, kas tad notiks ar mums pašiem pēc gadiem, ko pavadīsim Kopenhāgenā. Tieši tā iemesla dēļ es priecājos, ka pēdējie gadi manā dzīvē ir bijuši tik interesanti un neparedzamiem piedzīvojumiem bagāti. Okay, jūtu, ka atakal novirzos no tēmas. Tātad, pēc biblotekāres monologa, gājām uz skolas bāru. Pulkstens bija tikai viens dienā, bet tai pagrabā, kur tiešām bija viss iekārtots kā bārān (galdiņi, ādas dīvāni, bāra lete, "bārmeņi", dažādi dzērieni, skaļa tuc-tuc tipa mūzika, bilijarda galds, galda hokejs, utt.) sajūta bija, ka ir jau vismaz 11 vakarā. Bija jautri, mēs spēlējām pokeru ar skolas biedriem un Uģis visus uzvarēja kā maziņos. Pēc savas uzvaras lepnais spēlmanis gan atteicās vēlreiz spēlēt, jo laikam negribēja pazaudēt savu uzvarētāja statusu :D Taču man gan gāja jautri, jo ar savām švakajām pokera zināšanām turējos diezgan labi !!! Diezgan daudz arī izdzērām, tā ka garīgais bija ļoti pacilāts. Viss gāja labi, līdz brīdim, kad taisījāmies prom un Uģis atklāja, ka viņam pazudusi datorsoma. Somā protams iekšā bija dators, autobusa mēneškartiņa un citi sīkumi. Pēc visiem meklējumiem, bārmeņu izjautāšanas tapa skaidrs, ka soma ir nozagta. Tas mani pat nepārsteidza, jo pāris dienas atpakaļ vienam čalim arī kāds skolā nozaga mantas. Karoč nācās zvanīt policijai. Man protams bija jārunā, bet tas nebija īpaši viegli, jo galvā bija aliņš, blakus stāv Uģis ar stiklainām acīm un brīžos, kad viņa uzdod personīgus jautājumus, kā piemēram, kāds ir datora numurs vai somas izskats, Uģis jau bija aizkrējis uz toleti čurāt. Normāli ne?! :D Kad viss bija it kā izrunāts ar policiju, gājām ārā un satikām lietuviešus ar ko bijām spēlējuši pokeru. Protams, beigās izrādās, ka kļūdas pēc šie paņēmuši to somu un aiznesuši jau atpakaļ uz bāru. Kad Uģis skrēja uz bāru, tas jau bija slēgts, bet beigu beigās pēc lielas ķēpas viņš tomēr dabūja savu somu atpakaļ! Paldies dievam. Tā kā man bija noslēgts klusums telefonam, atnākot mājās man bija kādi 12 neatbildēti zvani no policijas, jo viņiem vajadēja noskaidrot adresi, kur dzīvojam. Lai gan viss jau bija atrisināts, viņiem tā adrese tik un tā bija jānoskaidro, tā ka pirmais, ko ienākot mājās pateicu gruzīnam bija "Paņem telefonu un pasaki policijai šīs mājas adresi" :D Haha...sejas izteiksme viņam bija vienkārši neaprakstāma, bet nu galu galā viss beidzās labi. Beidzās labi tai ziņā, bet ne īsti labi kādā citā ziņā. Karoč tagad viss ir labi arī tajā ziņā, tā ka nav vērts to pat pieminēt.

Kad gājām gulēt Uģis man sāka klāstīt, ko tik gruzīns viņam nebija sastāstījis. Karoč man tie bija trakākie spoku stāsti un visu nakti trīcēju kā apšu lapa. Vispār esmu baigi bailīga un man besij, ka viņš pa spīti man visu atstāsta līdz pēdējiem sīkumiem. Labi...nav svarīgi, ko viņš stāstīja, bet vienīgais ar ko varu padalīties ir labais, respektīvi - viņš domā mums pirkt lielāku gultu, rakstāmgaldu, lampu, un vairākkārt atkārtoja, ka tiešām, lai jūtamies kā mājās, lai ņemam visu, ko gribam un traļivaļi...Viņš arī teica, ka lai droši ģimenes brauc pie mums ciemos, tikai lai laicīgi viņu pabrīdinot, jo tad viņš var sakārtot māju! ... Tagad viņš taisas braukt pāris dienas uz Zviedriju, tā ka būsim pa visu dzīvokli vieni :)

Sveicieni visiem un ceru, ka laiks pie jums ir labāks nekā tas ir šeit!