Piektdiena mums no skolas bija brīva, tāpēc beidzot varējām izgulēties. Lai nu kā...diena bija diezgan aizņemta, jo no rīta bija lielā veļas un mājas krāmēšanas diena par godu mūsu ciemiņiem.
Piektdien Kopenhāgenā bija "kultūras nakts" (es jau iepriekšējā blogā stāstīju, kas tas par notikumu), uz ko abi ar Uģi arī devāmies. Mums bija sarunāts tikties ar pārējiem plkst. 17:30, bet, protams, nokavējām 15 minūtes. Tā kā kavēja arī Julie, Arliz un Nora, es teicu pārējiem, lai iet...mēs sagaidīsim. Beidzot, kad visus sagaidījām Nora paziņoja, ka sarunājusi vēlvienu čali. Tā nu mēs gaidām, gaidām, gaidām ... šis nenāk. Es jau dusmīga, jo nu cammon...mēs tak varam iet, lai viņš vēlāk pievienojas. Bet tā tik turpina dirst, ka šis pēc 2min būs klāt. Beigās mēs kādas 35-40 min nogaidījām. Kad beidzot sākām iet, nepagāja ne 5 minūtes, kad tā Nora pazuda kurpju veikalā...mums ATKAL jāgaida. Un tā visu laiku viņa ar to Dāvidu kaut kur atpalika pazuda, skrēja katrā toletē pēc kārtas, fotogrāfējās pie katra sūda, kamēr mēs kā tādi idioti gaidām. Man tā Nora vairāk nepatīk - galviņā viņa ir pilnīga BLONDĪNE! Besij tādi stulbi cilvēki.
Vakars bija ļoti jauks. Ne vējš, ne lietus...vienīgais diezgan auksts. Man gan galīgi nesala, jo biju silti saģērbusies, kamēr pārējie bija sasaluši PILNĪGĀ ragā! Protams, mani neviens neklausīja par iešanu uz ZOO, tā vietā vazājoties pa ielām un tā arī nekur normāli neaizejot. Beidzot, kad visiem pieleca, ka ZOO ir laba doma bija jau tumšs. Aizbraucām tikuntā, taču tā kā bija melna tumsa, ārā nevienu zvēru neredzējām, bet iekšā visi gulēja. Vienīgais action bija ziloņi un mīļi guļošie mērkaķi. Visi uzreiz nožēloja, ka neklausīja mani un teica, ka tā pat ZOO bija vislabākā daļa no tā vakara.
Mājās bijām pēc 12tiem, bet tā kā pārgurums bija NEŽĒLĪGS uzreiz atlūzām. No rīta nevienam modinātājs nenozvanīja, tāpēc pamatīgi aizgulējāmies, jo šoferis, ko sarunājām, kas aizbrauks pakaļ mammai mūs ar savu zvanu pamodināja. Reāli 2 minūtēs bija jāpielec kājās, jāapģērbjas un jāskrien lejā. Balsis abiem galīgi aizsmakušas, acis aizpampušas, bet līdz lidostai nonācām laikā un abas dāmas sagaidījām. Kamēr šīs gaidījām nākam ārā, mums garām pagāja LMFAO. Iedomājieties, cik kruti...man vienkārši mute palika vaļā un acis atsprāga uz kātiņiem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru