GARĀM

Es pilnībā ņemu atpakaļ visu ko rakstīju iepriekšējā ierakstā. Es pat to labprāt izdzēstu! Esmu nikna kā pūķis, jo vakardiena bija pilnīgi garām. Zane man pastāstīja daudz "interesantu" lietu, kas man ļāva atvērt acis. Brīnums, ka pati ir tāda muļķīte, ka nav sapratusi, ka viņu tikai čakarē. Izrādās, ka viņas alga pa šiem 7 mēnešiem ir pacelta tik bik bik. Un tā tik un tā ir tālu prom no minimuma noteiktā Dānijā. Tātad es varu te nemaz necerēt uz neko augstu. Visu vēl vairāk apstiprināja indieši no Uģa darba, kas uzzinot, ka strādāju šai restorānā - uzreiz pateica, ka tā vieta ir "slavena" ar savu skopumu un zemajām algām.

Vakar 2x gandrīz saplēsos ar Patriku. Viņš man skaidri lika noprast, ka man darbā jābūt tieši 17:00, un vakar kad tā arī biju un durvis bija aizslēgtas, jo pat viņš vēl nebija - es esot NOKAVĒJUSI. Apmeklētāji stāvēja aiz durvīm, nekas nebija sagatavots, utt...un tā esot mana vaina! Ha! Es tur strādāju tikai 3. dienu un man jau būtu jāatbild par kasi, par visa sagatavošanu un durvju atvēršanu. Sviests! Viņam gan neizdevās uz mani sakliegt, jo laicīgi viņu noliku pie vietas. Esmu pārsteigta par sevi, ka tik droši varu pateikt, ko domāju šim pakistāņu vecim! 

Otrā lieta, kad viņš mani uzvilka un es acīmredzot uzvilku viņu bija dienas beigās, kad redzēju, ka man par vakardienu ierakstītas tikai 5h, 6h vietā. Viņš man kaut ko sāka dirst virsū, ka vai tad viņam tagad būtu jāskaita stundas, kad ēdu, utt. Nu vecīt, es esmu pārliecināta, ka sākām ēst vēlāk kā desmitos, pietam man neviens pat nepateica, ka beidzam. Tā arī viņam pateicu, taču saprotot, ka tā Zane ir kā paklausīgs kucēns un stāv Patrika pusē, metu mieru un sapratu, ka nākamreiz vienkārši jāpaskatās pulkstenis, pašai jāieraksta stundas un brīdī kā paēdu - jātinas prom! 

Kāpēc es saku nākamreiz? Pēc idejas vienkārši vajadzētu tīt makšķeri no turienes, jo nejūtos ne omulīgi ne  citādi pozitīvi tai sabiedrībā. Taču esmu nolēmusi galu galā piečakarēt viņu, tā vietā, lai viņš to izdarītu ar mani. Es nostrādāšu līdz mēneša beigām, saņemot savu algu + dzeramnaudas un beigās vienkārši aizsūtīšu sms, ka vairs nenākšu. Ja aizietu tagad, tad pastāvētu iespēja, ka viņš man neizmaksās algu, pietam būšu tikai ieguvēja paliekot, jo kā jau biju iepriekš rakstījusi - Uģis pirmajā nedēļā vispār nesaņēma neko, kamēr es varēšu samaksāt par dzīvokli, kartiņu, utt. Protams, ja jutīšu, ka tikai nervi tiek sabojāti - vienkārši pacelšu cepuri un iziešu pa durvīm. Algu kaut kā dabūšu, ja nepieciešams - piedraudēšu ar nodokļu iestādēm, kuras varu uzsūtīt, lai pārbauda, kas tad viņiem tur notiekas.

Karoč, šis nav nekāds pozitīvais ieraksts, bet man bija kaut kur jāizliek dusmas. Un vēl arī gribēju vienkārši paņemt savus labos vārdus atpakaļ, ko rakstīju iepriekšējā rakstā.

Atā!