POZITĪVI

Virsraksts laikam izsaka visu - manas emocijas, pēdējā laika notikumus un uzstādītos plānus tuvākajai nākotnei. Pozitīvi, pozitīvi, pozitīvi....

Vakardiena bija ļoti grūta, jo visa diena tika pavadīta skolā. Precīzāk - no plkst.08:30 līdz plkst.20:30. Tieši tā - 12h, gandrīz vispār neatejot no datora. Viss projekta dēļ, jo šodien līdz plkst.08:30 viņš bija jāiesniedz vadībai. Mūsu lielākā kļūda bija atstāt visu uz pēdējo momentu. Bet, ko nu vairs!? Lai gan visas dienas garumā bija cītīgs darbs, jautrība arī neiztrūka. Manuprāt, šis projekts ir satuvinājis visu klasi, jo gandrīz jau mēnesi visi strādājam plecu pie pleca, apspriežam to kā katrai grupai sokas, un vairāk vai mazāk - viens otru iepazīstam tuvāk. Pozitīvi.

Lars(manas grupas vienīgais vīrietis) vakar piedāvājās mūs ar vēl vienu meiteni aizvest līdz mājām. Es būtu piekritusi, jo ārā jau bija tumšs un vējains, bet tā kā tā otra meitene tēloja kaut kādu pareizo, nevainīgo Māti Terēzi un tik dievbijīgi atteicās no šī piedāvājuma, negribēju izskatīties iedomīgi un neaudzināti, tāpēc piekritu tikai aizvešanai līdz stacijai. Taču tā kā visu dienu biju nosēdējusi pie datora, maza pastaiga ar kājām man nāca tikai par labu. Pozitīvi.

Biju pārgurusi no smagās dienas, un mazliet pūcīga, ka Uģa vienīgajā brīvdienā, šī projekta dēļ, mēs nevaram pavadīt laiku kopā. Taču esmu ievērojusi, ka tāpēc, ka neesam vairs tik bieži kopā, mūsu attiecības ir uzlabojušās. Mums ir vairāk par ko runāt, kā arī kopā pavadītie mirkļi tagad šķiet vērtīgāki. Pozitīvi.

Pēdējie rīti ir bijuši ļoti smagi, jo piecelties ir pavisam grūti. Organisms, ārā esošās tumsas dēļ, negrib mosties, un siltā sega, kas pasargā no logapakšas spraucošā vēja, šķiet pārāk vilinoša miega turpināšanai. Taču, nekatoties uz visu to, nav bijis neviens rīts, kad neesam aizgājuši uz skolu (ja neskaita to reizi, kad Uģis palika mājās aso piparu dēļ). Šodien skolā nemaz nebija tik traki, jo notika tikai 2 lekcijas. Vienā gan gandrīz aizmigu, bet tā kā tā ir STATISTIKA, tas ir saprotams. Otrās stundas 45 minūtes mēs mielojāmies ar rīta maizītēm un siltu kafiju/tēju. Skola mums tā teikt uzdāvināja brokastis, par godu pirmajam pabeigtajam projektam. Visiem ļoti patika. Pēc 45 minūtēm, prieki beidzās, jo izrādījās, ka mums ir tests KomuniKācijas Klasē. Mums bija jāuzraksta apkopojošs 300 vārdu garšs teksts, par skolotājas iedoto avīzes rakstu. Paldies Dievam, ka tad, kad pulkstens rādīja 12:08, un es pārlasīju uzrakstīto, man viena meitene pateica, ka teksts ir jāieseivo skolotājas izveidotajā mapē, jo tā aizvērsies plkst.12:10. Tā nu pa galvu, pa kaklu seivojot visu ciet, paspēju to nodot tieši laikā. Whuuu....Plkst.12:10 bijām brīvi no skolas un varējām doties mājās. Līdz ar to, tikai nopriecājos, ka tomēr saņēmos aiziet šodien uz skolu un neizveidot kaut kādus ieskaišu parādus. Pozitīvi, nu!

Aizbraucot līdz Lyngby centram (pilsēta, kurā ir mana skola), aizgāju uz banku atvērt sev kontu. Izvēlējos Nordea. Patīkamu pārsteigumu sagādāja viņu daudzās extras jauniešiem vecumā no 18-29 gadiem. Pietam nebija rinda un man nevajadzēja stundām gaidīt. Viss notika diezgan ātri.

Kad atbraucu mājās, aizgāju uz 3 bērnu dārziem, kas ir blakus manai mājai, lai iedotu savu CV. Pirmajos 2 mani atšuva, jo viņiem ir vajadzīgs kāds, kas strādā no rītiem, bet trešajā es tā arī nevienu no vadības neatradu. Es vēsi izstaigāju visas grupiņas, virtuvi, skapīšu telpas...nevienas dzīvas dvēseles. Tajā brīdī man radās jautājums par drošību šai iestādē, jo nu cammon - es varēju tik pat labi būt kaut kāds terorists un ienest bumbu. Lai nu kā, visās vietās uz ziņojuma dēļiem atstāju acīs lecošu, dāņu valodā uzrakstītu "zīmīti", kura piedāvā mājas tīrīšanas pakalpojumus. Es gan tur mazliet esmu safabricējusi dažus faktus, piemēram to, ka man jau ir ūber lielā pieredze šai jautājumā, tā pat kā to, ka esmu 22 gadus veca, bet tas tā - klientu pievilināšanai. Hi hi...Lai nu kā, šitam vajadzētu nostrādāt, jo visas 3 vietas ir perfekti "karstie punkti", kur dienu dienā garām pajiet neskaitāmi cilvēki. Pietam, cilvēki, kas dzīvo manā apkārtnē. Turam īkšķus. Cerams, šitas izvērtīsies pozitīvi...

Tagad ar Vaļeru kārtojam māju, jo ciemos brauks mans ilgi neredzētais Neldabons. Tā ir mana mīļā ex-klasesbiedrene no 2.vidusskolas laikiem. Reāli 7.klases laikiem. Viņa mācās Roskildē, pilsētā netālu no Kopenhāgenas. Ja, kādam intersē, tad šeit ir links uz viņas blogu:

http://neldaolle.blogspot.com/2011_10_01_archive.html

Vaļera, uzzinot, ka man būs ciemiņš, visu dienu rosas pa māju. Neteikšu, ka viņam baigi labi sanāk, bet to ļoti novērtēju. Man viņš sāk iepatikties. Pietam, šodien mans vārds tika uzstādīts uz pastkastītes un durvīm. Tas tāpēc, ka šeit Dānijā ir tāds likums, ka pastnieks nedrīkst mest, piemēram, man adresētu vēstuli pastkastē uz kuras nav mans vārds. Tādu godu, kā savu vārdu uz pastkastes varu iegūt tikai situācijā, ja esmu pierakstīta šai dzīvoklī. Ja neesmu, tad uz paskastes jāraksta "c.o.Elina Macius", kas nozīmē care of Elina Macius. Kaut kā tā. Lai nu kā...tā man iet - POZITĪVI!