Vakar jums jau aprakstīju savu pašreizējo situāciju. Un jā - šis ieraksts būs par manu pirmo darba dienu indiešu restorānā Maharaja.
Darbā ierados 10 minūtes pirms 17:00. Patriks JAU izskatījās nervozs un kaut ko ņēmās pa kasi. Es aizgāju sasveicināties ar virtuves cilvēkiem un devos pārģērbties. Man teica, ka ar virtuvi jābūt draugos, jo savādāk es nedabūšu ēst, vai arī ja dabūšu - tad pārsālītu, pārpiparotu, utt. Es, protams, esmu smaidīga, draudzīga un pieklājīga, tā ka mums pagaidām nav nekādu problēmu.
Pirms sāka ierasties apmeklētāji Patriks mani izveda cauri visām pamatlietām. Viņš visu stāstīja tik nervozi, ka arī es paliku mazliet uz nerviem. Galvenais vēlāk viņš pats pārkāpa sevis paša stāstīto un es paliku tikai vēl lielākā neizpratnē. Stulbākais visā bija tas, ka tas, ko biju iemācījusies strādājot iepriekš, šeit tika apgriezts uz otru pusi. Un lieta, kas mani kaitināja viss vairāk bija tā, ka viņš visu laiku runā par klasi, par eleganci, taču tai pat laikā pie galdiņa, kas stāv pie bāra visu laiku mētājas viņa jaka...ai, nu tādi visādi sīkumi.
Ap sešiem atnāca Džordžs (bulgāru čalis). Viņš ir bārmenis, kuram jānāk tikai piektdienās, sestdienās un pirmdienās. Izrādās Džordžs mācās manā skolā, servisa menedžmentu otrajā kursā. Tāds jauks, vienkāršs, bet mazliet kluss puisis.
Man jau vakar bija jāstrādā ar kasi, kur Patriks man neļāva neko pierakstīt, liekot visu atstāt galvā. Viņš gan vairāk kārt atkārtoja, ka no manis neko tai dienā negaida, lai es uz visu skatos kā filmu un paņemu no tā, ko redzu ko varu. Viss nākšot ar laiku. Bet tad atkal tai pat laikā, likās, ka viņš mazliet izbesās, ja kaut ko pārprasu/pārjautāju. Un tas murgs ar salvešu locīšanu vienkārši briesmīgs, taču to es vakar jau labi uzķēru. Es pat atbildēju uz telefona zvaniem un apkalpoju dažus galdiņus.
Protams, es neapsēdos ne mirkli un mugura par sevi lika manīt diezgan ātri, taču es domāju, ka pie tā vienkārši ir jāpierod.
Kad aizgāja pēdējie klienti, Patriks mūs abus ar Džordžu nosēdināja uz sarunu. Ā, pirms tās sarunas mēs vēl abi garšīgi paēdām. Lai nu kā...saruna bija diezgan dīvaina. Sākumā likās, ka viņš prasa Džordžam, ko viņš domā par manu darbu šodien, bet beigās Patrika monologs izvērtās par paša Džordža nolikšanu. Man pat viņu palika žēl.
Kad Džordžs aizgāja, mēs palikām divatā, ķip izrunāt visu par algu un citām lietām. Šī saruna beidzās plkst. 12:30, jo mēs runājām par visu ko, izņemot algu. Viņš ir tik interesants cilvēks, ar tādu dzīves pieredzi un vispār skatu uz pasauli. Man bija ļoti interesanti. Un patīkami bija dzirdēt, ka es esmu tikai otrā meitene aiz Zanes, kurā viņš redz to potenciālu, ko viņš grib redzēt. Viņš teica, ka viņš grib sev tādu meiteni, kam ir stiprs raksturs un, kas var būt tik stipra, ka varētu viņam pašam kādreiz pateikt - Vecīt, ej tak tu dirst! Jā, es saku, viņa metodes ir neticami atšķirīgas no visa, ko esmu pieredzējusi.
Alga...nu, diemžēl nekas dižs no sākuma, bet viņš teica, ka algas viņš visu laiku regulē un, lai es neuztraucoties - arī mana alga tiks pakāpeniski palielināta. Viņš pat vakar man ieskaitīja 3h, un šodien es jau 17:00 atkal būšu tur. Arī dzeramnaudu vakar man iedalīja - dabūju 7Ls. Ja es viņam patikšu, man būs vairāk stundas un līdz ar to vairāk naudas. Piemēram, Zane strādā katru dienu, izņemot pirmdienās, kamēr Džordžs tikai 3 dienas. Šodien Zane nāks 18:00, Džordžs 18:30, bet es jau 17:00.
Viss būs labi. Kā viņš man teica - man jāpaņem no šīs pieredzes viss, ko vien varu, jo man vēl visa pasaule pie kājām.
Atnākot mājās (plkst. 01:00), mani neviens nesagaidīja. Uģis pārnāca tikai 9:00 no rīta, jo bija aizgājis tusēt ar darba kolēģiem. Lai nu kā, biju pārgurusi, taču pamodos ar smaidu sejā. Man ir sajūta, ka lietas sāk iet pareizajā virzienā un viss būs čikiniekā.
Bučas!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru