MANS ROMĀNS

Pāris dienas atpakaļ viena man mīļa draudzene, un bijusī komandas biedrene ietvītoja:

Rukjiks Ruta Pētersone 

lasīt @EMacius blogu ir pat interesantāk nekā labu romānu. neesmu izlaidusi nevienu ierakstu. veiksmi mācībās, darbiņā! :)

Tad nu teikšu tā - jā, mana dzīve tiešām šķiet kā romāns, kur galvenais varonis tiek sists pret sienām, mīdīts zemē, bet tik un tā spējīgs atkal piecelties, noslaucīt dubļus, sadziedēt brūces un iet tālāk. Vakardiena bija viena no pazemojošākajām dienām manā dzīvē. Varētu teikt, ka manā "romānā" vakar tika sasniegta kulminācija. Šī noteikti nebūs vienīgā, taču iespējams nepatīkamākā noteikti. 

Runa ir par manu "lielisko darbu" indiešu restorānā. Negribu vairs par to ne runāt, ne rakstīt, tāpēc šī būs pēdējā reize, kad šo visu pieminēšu. Un centīšos to darīt īsi.

Pirmdien pēc stundām man bija jāgaida skolā, līdz darba sākšanai. Pa to laiku patērzēju ar saviem skolas biedriem. Sāku runāties ar Melāniju (dāniete, 35 gadi, mācās manā kursā). Pastāstīju viņai situāciju par manu darbu un viņa bija šokā. Teica, lai nekavējoties tinos prom no tās vietas, jo man var sanākt sūdi, ja uzraus, ka strādāju pa melno algu. Pietam, Patriks mani izmanto, viņš izmanto visus, kas tur strādā, maksājot viņiem zemāku algu nekā likumā noteikts. Viņš iebāž kabatā naudu, kas pienākas viņa darbiniekiem. Tas viss mani uzkurināja un es sapratu, ka man tā vieta jāpamet pēc iespējas ātrāk, jo vairs negribu ļaut tam kretīnam uz mana rēķina uzdzīvot. Taču tā kā biju atstājusi tur savas mantas, vēl pirmdienu nostrādāju. Tai dienā nostrādāju 3h, paēdu un tinos prom pat īsti neatvadoties. Nākamā dienā aizsūtīju viņam sms, ka esmu atradusi labāk atmaksātu darbu un atgādināju par savām nostrādātajām stundām. Tā kā stundu viņš neko neatbildēja, aizsūtīju meilu ar savu konta numuru un piebildi, ka labāk, lai viņš maksā, jo es zinu savas tiesības. Pēc neilga brīža sekoja zvans no viņa. Nepacēlu. Taču sapratu, ka tas ir pārāk bērnišķīgi, tāpēc atzvanīju. Klausulē man atskanēja tādi teksti, kā YOU ARE FUCKED UP, YOU ARE NOTHING, BELOW ZERRO, utt. Viņš pateica, ka es neesmu pie viņa strādājusi nevienu stundu un nedabūšu nevienu kronu, lai gan biju nopelnījusi 65Ls. Reāli sadusmojos un pateicu viņam visu ko par viņu domāju, ka viņš ir lēts vecis, ka viņš ir bērna prātā, bez manierēm, stila, ja atļaujas ar sievieti tā runāt un beigās nometu klausuli, piebilstot, ka es viņam vēl parādīšu, ko nozīmē pret mani tā attiekties.

Es plānoju iet uz nodokļu ofisu, vai kādu citu iestādi, kas palīdzēs aizsargāt manas tiesības un pārbaudīt sodīt viņu par nelikumībām, ko viņš dara. Melānija man palīdzēšot. Pietam, man ir viens spēcīgs pierādījums tam, ka mēs bijām sākuši darba attiecības. Es šo cilvēku ienīstu, ienīstu visus šos vīriešus, kas pret sievietēm izturas, kā pret sūdiem. Pakistāņi, afganistāņi ir briesmoņi, kam vispār nevajadzētu atļaut izbraukt no saviem miestiem.
Trakākais, ka tā Zane nostājas viņa pusē. Man pat bija jālasa kaut kādas sviestainās vēstules draugiem.lv. Vienkārši tāda muļķe, jo redzot kā viņš izturas pret cilvēkiem sev apkārt, maksā viņai algu, kas pat tuvu nav likumā noteiktajai....reāli meitenei galvā kaut kas nav riktīgi un man nospļauties, ka sūdi sanāks arī viņai, ja kaut kas tiks pasākts attiecībā pret to pakistāņu pimpi. Godīgi sakot, mani pat vairs neinteresē tā alga, vienkārši taisnība, jo, ja šis viss netiks apturēts, pēc manis būs vēl citas tādas studentītes, kurām būs jāiet tādai pašai ellei cauri, kā man. Manā gadījumā es nostrādāju tikai 4 dienas, kas nav mēnesis vai vairāk. Es apdedzinājos, bet turpmāk zināšu, ka ar šādiem cilvēkiem nevar iepīties un, ka vienmēr uzreiz vajag prasīt līgumu. No kļūdām mācās, un ar to arī šo stāstu beigsim!


Īstenībā vakardienas pirmā puse pat bija diezgan forša. Mums bija case day 3, kas solījās būt drausmīgākā no visām, kas bijušas, jo tā bija par business law un financial analysis, taču beigās tā izvērtās, kā vieglākā case day pasaulē. Bija jautri, jo vispār nebija ne stresa, ne uztraukuma. Es daudz iemācījos, iepazinos ar jauniem cilvēkiem (jo bijām samaisīti kopā ar otru klasi) un visā visumā pavadīju forši laiku. Lieki piebilst, ka case nolikām :) Pēc tam uzreiz man bija jāiet uz dāņu valodu. Es migu ciet, nespēju koncentrēties, jo galvā visu laiku bija tā situācija ar Patriku. Sapratu, ka nav ilgāk jēgas sevi mocīt, tāpēc starpbrīdī vienkārši aizgāju mājās. Uģis bija mājās, jo viņam bija brīvdiena. Šonedēļ viņš vispār neies uz darbiņu, jo ir saslimis. Nabadziņš. Bet nu pats vainīgs, ka visu laiku starpbrīžos skrien pliks ārā. Tagad zinās!


Šodiena mums bija brīva no skolas. No rīta aizgāju iztīrīt to māju, un pēc tam skrēju mājās pie sava slimnieka. Vakar vakarā man sanāca maza sarakstīte ar tās mājas saimnieci un man viņa likās tik jauka. Viņa sākumā prasīja, vai varēšu piektdien iztīrīt, bet, kad pateicu, ka labāk tīrītu trešdien, jo tad man nav jākavē skola - viņa uzreiz piekrita, ka skolu kavēt nedrīkst un, ja vēlos varu tīrīt trešdien. Ceru, ka drīz atradīšu vēl kādu līdzīgu ģimeni, kam tīrīt māju un, kas arī maksās 11Ls stundā, jo tad varēšu gan normāli samaksāt par visu, gan arī normāli mācīties. 


Nu tā man iet. Kā trakā romančikā, bet dzīve vismaz ir interesantāka, kad notiek kaut kas neordenārs. Nu labi, es, protams, labrātāk iztiktu bez tās drāmas ar Patriku, jo nervi tā visa iemesla dēļ tika mazliet pabojāti, acis saraudātas un prāts piedrazots ar smirdīgajām domām par to visu. Taču esmu tikusi tam pāri diezgan ātri, jo man ir mīļa un uzmundrināt spējīga mammīte un draugi.


Bučas!