IR

Sveicināti! Elīna tagad ir ļoti labā garastāvoklī, par spīti pēdējā laika notikumiem. Tikai vēlreiz pārliecinos, ka laiks un neatlaidība nepadoties visu agrāk vai vēlāk saliek pa plauktiņiem. Cenšos uz lietām skatīties gaišāk un pozitīvāk, un ziniet, ko?! Lietas tādas arī paliek.

Tātad, kā man gājis pēdējās 2 dienas un kas mani tā iepriecinājis? Pirmkārt, kā jau teicu, cenšos lietās meklēt pozitīvo un līdz šim pat nebiju apjēgusi, cik laimīga esmu. Es mācos skolā, kas man ļoti patīk, kur es iemācos daudz interesantu lietu, man ir kolosāla, draudzīga klase, skolotāji visi kā viens ir lieliski, jo spēj ieinteresēt, iemācīt un vienkārši visu procesu padarīt jautru. Man ir mīloša, atbalstoša ģimene, superīgs puisis, vienreizēji draugi, forša, liela istaba, laba veselība, un pats galvenais - visa dzīve vēl priekšā! 

Tātad, viss iepriekšminētais ir tikai tāda gaišāka domāšana un pozitīvāks skats uz dzīvi, bet runājot par lietām, kas sāk salikties plauktiņos...tas ir cits stāsts :)

Vakar piezvanījām ar Melāniju pāris iestādēm, sakarā ar Patrika lietu. Diemžēl, tā kā man nav kontrakta un šīm iestādēm ir lielākas lietas, ko darīt,īpaši neko neizdevās panākt. Pirmdien vēl piezvanīsim nodokļu sekotājiem, bet lai cik skumji tas arī nebūtu, visticamāk arī tas neko nepalīdzēs. Par to gan esmu nelielā šokā, bet nu tāda laikam ir dzīve - netaisnīga.

Lai nu kā...mans lielais pārdzīvojums un teiksim - izgāšanās, ir ļoti aktuāls temats manā klasē. Par to zina gandrīz visi. Pateicoties tam, esmu uzzinājusi pāris svarīgu lietu. Piemēram, šeit Dānijā ir tāda kā strādājošo savienība, kurā iesaistoties tu iegūsti daudz visādu labumu. Viņi vienmēr aizsargā savu biedru tiesības, panāk, ka netaisnība pret strādājošajiem tiek apkarota, utt. Piemēram, ja es būtu tādā biedrībā, tad viņi spētu panākt, ka Patriks man samaksā visu līdz pēdējajam, pat ja man nav līguma. Šai biedrībai esot neiedomājama vara! Protams, lai būtu biedrs ir jāmaksā katru mēnesi biedrības maksa, kas ir aptuveni 20 Ls. Taču esot šai savienībā, tu pat iegūsti kaut ko līdzīgu darbinieku apdrošināšanai. Katrā ziņā, kad dabūšu darbu un pelnīšu pietiekoši - noteikti iesaistīšos.

Vēl kas. Vakar viena meitene padzirdot manu bēdu stāstu, jautāja vai meklēju darbu. Viņa var man palīdzēt. Viņa pati ir strādājusi tādā iestādē, kur tu strādā, kad pats gribi. Tu uzraksti laikus, kad vari strādāt un tevi izsauc, kad vajag. Darbi var būt visvisādi - tīrīšana, paku kārtošana, utt. Labākais, ka darbi mainās, ka tev maksā vismaz 11Ls stundā, tie ir viegli un tu strādā savā brīvajā laikā. Visdrīzāk otrdien aiziesim pieteikties un viņa mani ieteiks, jo viņa tur strādājot ieguvusi lielu cieņu!

Vakar atkal noslinkoju un neaizgāju uz dāņu valodu. Zinu, zinu...bet man tiešām nebija ne gribēšanas, ne enerģijas....

Vaļera tik visu laiku cilpo pa māju un iepriecina tad ar kāpostu zupu, tad ar picu, tad atkal zivju zupiņu...mmm...Taču pats foršākais, ko viņš šodien izdarīja bija - atrada man darbu. Rīt iesim runāt, bet izskatās, ka būs labi. Protams, tas atkal būs melnais darbs, bet pavisam citādāks, kā tas, ko darīju pirmstam. Tas būs kaut kas līdzīgs sekretārei sestdienās, svētdienās pie viena azarbaidžāna. Viņš ir precējies ar "latvieti". Pēdiņās, jo tā ir kārtējā "latviete", kas nezin latviešu valodu. Zina tikai krievu. Karoč, tas ir kaut kāds foršs vecis, kam pilna dirsa naudas. Viņam vajag kādu, kas vienkārši sakārto dokumentus un citus sīkumus. Nu rīt - visu izrunāsim! Pašlaik skan lieliski! :)

Labiņi. Es tik tā ātri atskaitos par to, kā man gājis, lai vēlāk nav jāraksta ūber garie raksti ;)