22 jūlijs, 2013

In Love with My Summer

Kad ārā ir tik burvīgs laiks un vasara nepārtraukti piespēlē jaunus un aizraujošus notikumus, bloga rakstīšana ir pēdējais par ko gribas domāt. Taču tā kā ir noticis tik daudz interesanta, šīs atmiņas negribas aizsviest nebūtībā. 

Iepriekšējā nedēļa man bija īsta paraug-nedēļa tam, kā jāpavada vasara. Lai gan sanāca strādāt gandrīz katru dienu, ar darbiņiem biju jau galā pēc 12:00, tāpēc katru dienu pēc strādāšanas, devos kaut ko pasākt. Vienu dienu satiku savu "sen neredzēto" cīņas biedru Neldu, ar ko izbaudījām saulaino dienu Nyhavn (slavenā Kopenhāgenas kanāl mala ar krāsainajām mājiņām). Citā dienā ar skolas biedru Kasperu izvandījāmies pa Tivoli. Tas nekas, ka viņam ir bailes no augstuma - ļaunā Elīna pierunāja viņu uz vistrakākajiem karuseļiem. Bija tiešām jautra un skaista diena. Nākamajā dienā devos ar diviem kolēģīšiem spēlēt basketbolu, no kuriem viens ir kļuvis par manu vasaras sirdsāķīti (bet par to vēlāk). Lai nu kā, vakars izvērtās FANTASTISKI jautrs. Vieta, kur spēlējām man atgādināja skatu no filmas "Step Up", jo tā bija tāda milzīga, stilīga geto stila ēka, kur vidū bija milzīgs basketbola laukums, un gar malām un otrā stāvā dažādas telpas, kur cilvēki varēja ierakstīt mūziku, spēlēt citus sportus, dejot,trenēties grafiti utt. Es, protams, visā basketbola laukumā biju vienīgā meitene, bet lai gan nebiju ilgi spēlējusi, noteikti nebiju sliktākā. Fiziskais gan vispār man vairs nav, un muskuļu sāpēs mani mocīja vēl nākamās 3 dienas. Bet bija forši. Iepazināmies ar jauniem cilvēkiem, uzspēlējām bumbu un pēc kādām 3,5h ar pēdējiem spēkiem izlēmām, doties kaut kur paēst un atslābināt muskuļus Kristiānijā. Sakāpām mašīnā, priecīgi devāmies uz mērķi, kad pēkšņi ne no kurienes uzradās policija un mūs apstādināja par to, ka šoferis nebija piesprādzējies. Tas jau būtu sīkums, bet izrādījās, ka Nassir braukā bez tiesībām un tā kā viņš ir melnais un atgādināja tādu riktīgu gangsteri, policija pat nekautrējās viņam pajautāt, kad tad viņš pēdējo reizi šņaucis, un vēl nezin ko. Labi, ka Jonasam bija līdzi tiesības un pēc 500Ls soda izrakstīšanas, ceļu turpināja viņš. Protams, labā noskaņa bija pagaisusi un Kristiānijas labumi nu bija kļuvuši ne tikai par muskuļu atslābinātājiem, bet arī garīgā uzlabotājiem. Neskatoties uz starpgadījumu ar policiju, vakars bija foršs un mājās es biju tikai pēc 1:00. Protams, nākamais rīts darbā šķita īpaši smags, ne tikai īsā miega, bet arī sāpošo muskuļu dēļ, Pietam, tajā dienā man bija divi darbi. Pēc hoteļa, pa taisno devos uz ostu. Paldies Dievam, tai dienā strādāju ar savu foršo franču draudziņu, kas izlēma, ka 3 stundu vietā, varam strādāt tikai vienu stundu, algu tāpat saņemot par trīs. Neviens to tā pat neuzzinātu un tūristu tai dienā nebija tik daudz, lai sevi nostrādinātu. Tā nu pēc ostas, devos uz savu mīļoto Nyhavn, kur satiku Ilzi un Helin. Abas nebiju redzējusi gandrīz mēnesi, tāpēc mums bija ļoti daudz ko pārrunāt.

Jā, nedēļa pagāja ļoti jauki un interesanti, pietam ar īpašām brīvdienu sajūtām un gaidām. Pirmkārt tāpēc, ka pa ilgiem laikiem man bija pilnīgi brīvs, un, otrām kārtām, jo man bija sarunāts randiņš ar "vasaras sirdsāķīti" Jonasu. Mēs strādājam kopā, un lai gan flirtiņš jau bija no paša sākuma, īpaši satuvinājāmies pēc Roskildes Festivāla, kur kopā aizvadījām pēdējo dienu. 

Tāds randiņš kāds man bija sestdien, man nekad nav bijis. Jonass bija izīrējis motorlaivu, un mēs visu dienu pavadījām uz ūdens. Mums bija gan vīns, gan augļi, gan mūzika. Visas tūristu laivas noskatījās ar lielu greizsirdību, un kā nu ne - tas bija tik mīlīgi. Diena bija kā paradīze. Gandrīz 30 grādi, viegls vējiņš un kolosāla kompānija. Mēs piestājām nopeldēties, izbraukājām visas foršās vietas. Bijām arī Nyhavn. Beigās vēl piestājām pie vienas kafejnīcas, kas man atgādināja deviņdesmito gadu filmu par Kalifornijas jauniešiem, kas čillo pludmales bārā, malkojot kokteiļus, ēdot, peldoties, klausoties mūziku, utt. Mēs mīlīgajā bijām izklājušies pa vienu no pludmales dīvāniem, dzerot mohito, ēdot burgerus un ik pa laikam iemetoties ūdenī. Nav iespējams aprakstīt tās izjūtas. Viss bija 100% perfekti. 

Pēc burvīgās dienas devāmies pie manis uz mājām. Mazliet atpūtāmies un tad jau devāmies uz pilsētu satikt Ilzi un Nassir, jo bijām sarunājuši kopā baballēt. Oi, daudz kokteiļu, daudz deju un mūzikas. Teiksim tā - lielisks dienas noslēgums, taču "randiņš" turpinājās. Ar Jonasu pavadījām kopā arī visu nākamo dienu. Dienas pirmo pusi nespējām iziet no mājas, lai gan laiks bija pasakains, taču otro dienas daļu saņēmāmies aizbraukt līdz ezeram, kur pačilojām, paēdām saldējumus, utt. Tā kā uz staigāšanu nevienam no mums prāts nenesās, visur pārvietojāmies ar manu "melno zirgu". Dāņi noteikti ir dzimuši uz riteņiem, jo viņi māk izdomāt, kā divi pieauguši cilvēki var pārvietoties uz viena velosipēda, un pārvietoties pat diezgan ērti :D 

Jā, kopsavilkumā man bija vienkārši fantastiska nedēļa ar nepārspējamām brīvdienām. No visa pozitīvā, kas man šobrīd apkārt, šķiet, esmu uzlādēta visam turpmākajam gadam. Žēl apzināties, ka vasara jau pusē, un aukstie rudens vakari vairs nav aiz kalniem. Labi gan, ka līdz šim mana vasara bijusi vienkārši burvīga. Pie manis pirms Roskildes festivāla ciemojās, mamma, ome un māsa. Man bija jauks izlaidums, un nesen tiku apstiprināta bakalaura programmas turpinājumam. Bez tā, esmu ieguvusi arī iespēju kļūt par vienu no brīvprātīgajiem iekš ESN Copenhagen, kas ir organizācija, kas strādā ar jaunajiem apmaiņas studentiem, veidojot tiem dažādus pasākumus, ceļojumus, utt. Manuprāt, tā būs lieliska papildus nodarbe un iespēja satikt jaunus cilvēkus. Līdzīgs pasākums man solās būt arī ar mūsu skolas jaunajiem studentiem, jo tā kā Kaspers ir skolas komitejā, kas veido speciālu festivāla nogali jauniņajiem, es esmu tikusi būt par vienu no vadītājām. Vispār, ja tā padomā, tad septembris arī solās būt pilns jautrību, jo zinu, ka man ir vairākas staff ballītes, un šie skolas pasākumi, tā ka forši! Hehe



Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru