Es esmu ļoti laba meitene, bet sāku pārvērsties par vairs ne tik labu. Negribu sevi vēl saukt par sliktu, tāpēc esmu apņēmusies kārtīgi saņemties. Tāds nejauks ievads, jo pēdējā laikā sanācis daudz tusēties, kavēt skolu un dāņu valodu.
Par dāņu valodu runājot, esmu vienkārši pazaudējusi motivāciju iet uz tām lekcijām, kas ir skolā. Nepārprotiet mani - es vēl jo projām ļoti gribu iemācīties šo valodu, jo bez tās dažreiz var sajusties pagalam muļķīgi, it īpaši manā darbā vai kaut vai vienkārši saņemot vēstules pastkastē, kas nāk daudz un visas ir dāniski. Tā nu esmu izlēmusi pieteikties īstā valodas skolā, par kuru dzirdētas ļoti daudz atsauksmes. Došos uz turieni jau pirmdien, lai visu noskaidrotu sīkāk!
Skolas kavēšana un tusiņi ir savā starpā saistīti, jo kā jau zināms - darbs man ir piektdienu, sestdienu naktīs, tāpēc, ja gribu paballēties, tad man paliek trešdienas un ceturtdienas. Pagājušo un šo trešdienu esam pavadījuši vienu savu mīļu draugu kompānijā. Esam baigi sadraudzējušies ar tām meitenēm, no kurām pārņēmām savu jauno dzīvesvietu. Vienai no viņām, arī Elīnai, ir puisis Jānis, tā ka manam Uģim arī beidzot ir kāds labs draugs. Pagājušo trešdien vienkārši gājām paciemoties, apskatīt viņu jauno dzīvesvietu, kas ir kā pils. Viņi četri īrē otro un trešo stāvu mājai, kuru saimnieki ir kāds ļoti vecs pāris. Šis pāris izīrē arī pagrabstāvu kaut kādai indiešu meitenei. Lai nu kā - tā māja ir vienkārši fantastiska. Tualete ir tik gigantiska, kā viena mūsu istaba. Nu neko, jauki pasēdējām, uzspēlējām kārtis, iedzērām vīnu un izsmējāmies tā ka presīti varēja just nākamajā dienā. Lai gan mājās bijām ap vieniem, uz skolu tā pat bija slinkums un nespēks celties, tā ka fūū mums.
Šo trešdien, Elīnai bija dzimšanas diena, tāpēc nevarējām atteikt. Mēs viņai uztaisījām smieklīgu kartiņu, izgriežot visādas labās bildes no žurnāliem un seju vietā saliekot visas mūsu sešas sejas (mēs kopā esam 6 cilvēku kompānija). Un pie kartiņas uzdāvinājām milzīga formāta kārtis. Uhhh...viņai dikti patika! Elīna bija pagatavojusi vienkārši vienreizējas vakariņas un kūku. Atkal viss sākās nevainīgi, pasēžot, uzspēlējot milzīgās kārtis un iedzerot vīnu. Bet beidzās ar skriešanu uz vilcienu, jo es, Uģis, Elīna un Jānis sadomājām, ka gribām iet uz centru. Laiks mūs nelutināja, bet galu galā, pārsaluši nonācām Kopenhāgenas Universitātes studentu bārā! Uzdodoties par šīs universitātes studentiem, dabūjām atlaides un mazliet iedzērām arī tur. Ar Elīnu sākumā kārtīgi izdejojāmies, bet beigās jau parāvām savus puišus ar. Mums bija TIK jautri. Ehh...Šoreiz mājās bijām ap četriem, tāpēc piecelties bija neiespējami! Es, vēl dabūju lielo rājienu no savas projekta grupas, bet man vienalga...es vakardienu nemainītu ne pret ko. Mums ar Uģi ļoti patika! Mēs jau visi plānojam vasaras beigās ceļojumu :)
Ja jau par tusēšanās tēmu esmu iesākusi, tad mazliet ieminēšos par savu aizkavēšanos darbā pagājušo sestdien. Pagājušās brīvdienās riktīgi abas ar Veroniku(manu kursa biedreni) norukājām. Tā kā man svētdien nebija jāiet pie Seržio, es izdomāju ar Veroniku palikt mazliet ilgāk. Iedzert pa sidriņam, pačilot ar kolēģiem, ar kuriem mums īstenībā ir izveidojušās diezgan labas attiecības, un tā. Šī pačilošanās beidzās ar to, ka mājās biju ap 10 no rīta un pohās mocijos visu nākamo dienu. Protams, ne jau no sidriņiem, bet no mana stulbuma, kas uznāca brīdī, kas piekritu šefa izaicinājumam uz vodkas duelli. Viņš teica, ka bija dzirdējis, ka latviešiem vodka esot asinīs, uz ko es, protams, JĀ JĀ! Pēc tam sekoja izaicinājums, uz ko es atka JĀ JĀ! Uz šotiem uzdzēru to pašu sidru un ap 9 jau biju pusmirusi, bet nu viņš arī! Tad, kad izdomāju, ka beidzot jādodas mājās, teicu, ka braukšu ar riteni, bet paldies dievam, visi mani atrunāja un šefs man uzsauca taksi. Veronika teica, ka tas taksis mums izmaksāja 32 ls. Pareizāk sakot - viņam izmaksāja :D Bet nu cik es no Elēnas sapratu, viņš bija baigi dāsns tai vakarā, jo viņai viņš iedevis 80Ls par viena krekla izmazgāšanu. Vajadzēja palikt ilgāk :D
Lai gan man viņu pa dāsnu saukt ir diezgan muļķīgi, ņemot vērā, ka šobrīd cīnos par savu nepareizi izmaksāto algu. Mums tur strādā tāda stulba grāmatvede, kas nepārtraukti kļūdās. Es jau to zināju iepriekš, tāpēc vēl jo kārtīgāk kārtoju visas formulitātes, lai nu nebūtu iespējams kļūdīties...BET viņa maita kļūdījās. Ne tikai man, bet visiem jauniņajiem. Man tika izmaksāts 150Ls mazāk nekā paredzēts. Labā ziņa ir tā, ka šo naudu agrāk vai vēlāk dabūšu atpakaļ, bet sliktā - ka tas var notikt arī tikai pēc gada, kad nodokļu ofiss pārskaita visus nepareizi samaksātos nodokļus. Brrr...It kā pirmdien bijusi liela sapulce par šo grāmatvedi, bet visdrīzāk jau viņa paliks tur, kur viņa ir, jo tā ir kaut kāda radiniece vai kaut kas tamlīdzīgs...ai, netaisnība!
Nu tas tā īsumā par svarīgāko manā dzīvē. Katrā ziņā, nobeidzot uz labas nots - es esmu apņēmusies uzvesties un cītīgi pievērsties gan mācībām, gan dāņu valodai.
Ceru, ka jūs Latvijā baudiet tik pat skaistu pavasari kā mēs šeit Kopenhāgenā! :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru