Tikai 19

Kā jau varbūt esat ievērojuši, esmu iesākusi jaunu rakstīšanas "modi" jebšu atskaitīšanos vienreiz nedēļā. Ko nu tur vairāk censties, ņemot vērā, ka nekas ļoti aizraujošs tā pat nenotiek. Par to arī mazliet gruzos, jo šķiet, ka izniekoju dzīvi un savu jaunību...Neesmu spējīga darīt neko citu kā tikai apmeklēt skolu un iet uz darbu. Abas minētās lietas man atņem tik daudz enerģijas, ka pēc tām neko citu kā tikai gulēt arī negribas. Bet tad atskāršu, ka man tak ir tikai 19 gadi un visa dzīve vēl priekšā. Ja tiešām gribas labi dzīvot un baudīt pasauli, vispirms ir jāsasniedz pamatmērķi - laba izglītība un labs atalgots darbs.

Runājot par darbiem...Vēl jo projām nespēju noticēt, kā viss ir mainījies nepilnu 2 mēnešu laikā. Ja tad man nebija nekā, tad tagad nespēju vien atkauties. Šodien ar man zvanīja kaut kāds vecis, vai negribu iet tīrīt viņa māju, bet es atteicos, jo knapi velku jau to, kas man ir. Bez tam, pelnu es labi. Ceturtdien vajadzētu ienākt manai pirmajai lielajai algai. Esmu ieplānojusi sevi palutināt ar jaunu Iphone telefonu, kurā vismaz beidzot varēšu gan fotogrāfijas uzņemt, gan mūziku klausīties.Tā teikt - trīs vienā. Uzskatu, ka esmu pelnījusi kaut ko smuku priekš sevis. Pietam,  brīnumainā kārtā man vēl tas pakistānis Patriks ieskaitīs 60Ls par tām 4 dienām, ko nostrādāju indiešu restorānā pāris mēnešus atpakaļ. Re, cik jauki viss nokārtojies. Manus ienākumus papildināja arī Miša. Tas ir tas mazais krupis - Vaļera draugs, kam es dokumentus palīdzēju sakārtot. Bet nu par visu pēc kārtas...

Vispār iepriekšējā nedēļa bija diezgan traka. Ārā mums gandrīz katru dienu plosās vētra, ik pa laikam kaut kas uzsnieg, bet pārsvarā līst. Nu neforši. Pietam mēs ar Uģi uz maiņām slimojam. Viņš vienkārši bija pāris dienas nolicies ar temperatūru, bet es mocījos galvas sāpēs. Trakākais posms bija no piektdienas līdz pirmdienai, jo tad arī jūtoties vissliktāk, man nāca viens darbs pēc otra. Piektdien naktī garderobe, sestdien pa dienu Marijas māja (viņa man šoreiz palūdza atnākt sestdien), sestdien naktī garderobe, svētdien pa dienu Seržio māja un pirmdien pa dienu Miša dokumenti. Biju sevi tā pārmocījusi, ka svētdien Uģis no manis pilnīgi nobijās, jo acis bija sarkani sarkanas, galva plīsa pušu un vienkārši jutos kā staigājošs zombijs. Vēl jo projām esmu pusslima, jo kakls sāp, nepārtraukti klepus, bet nu vismaz galva vairs nesāp. Pirmdien pieņēmu lēmumu neiet uz skolu un kārtīgi izgulēties, jo vakarā bija jāiet pie Miša. Tas bija pareizi, jo īstenībā atguvu ļoti daudz spēka. 

Mazliet par "piedzīvojumiem" darbos:

Piektdiena, Garderobe:

Kysten (klubs, kurā strādāju) tagad sākusies koncertu sezona. Šo piektdien arī bija viens, kas nozīmē, ka cilvēki bija ap 400-500. Trakākais, ka viņi visi nāk reizē un gandrīz vai arī iet reizē, tā ka mega slodze ir tikai uz tādiem vieniem momentiem. Tai dienā strādāju ar Veroniku. Ar viņu laiks paskrien ātri un tai dienā mani vispār palaida stundu ātrāk, jo lielākais pūlis jau bija aizgājis. Biju šokā, ka cilvēki par koncerta biļeti maksāja 40Ls, pluss garderobē 4Ls un tad vēl par dzērieniem, kas tur ir ļoti dārgi. Bet lai nu kā arī nebūtu - vislabākais ir tas, ka pirmo reizi manā strādāšanas vēsturē, mums nebija neviena pati problēmiņa. Viss nogāja gludi no paša sākuma, līdz pat beigām.

Man ir izveidojušās ļoti labas attiecības ar Elenu (nu to boseni). Īstenībā man pat viņa sāk iepatikties, lai gan zinu, ka viņa ir baigā bitch. Bet tā kā es viņai patīku, jo esmu mācējusi pielīst un vienkārši parādīt sevi no labās puses, mēs satiekam lieliski. Viņa gan baigi apdirš Veroniku. Izrādās, ka viņi ar bosiem pat ir apsprieduši, ka mošk viņu atlaist un tā, jo viņa nav pietiekami laba. Elena pat prasīja manu viedokli, bet es godīgi pateicu, ka uzskatu, ka vienīgā sliktā lieta par Veroniku ir tā, ka viņa visu laiku prasa brīvdienu, jo kojās redz tusiņi notiek. Citādāk, man ar viņu problēmu nav. Nākamā dienā, kad aizskārām šo tematu, Elena teica, ka viņa ieceļ mani par Veronikas bosu, un es tagad esmu atbildīga par visu, kad Elena nav uz vietas. Es esot galvenā. Elena teica, ka es ļoti labi darot savu darbu, un ka visdrīzāk drīz jau kāpšu pa kāpnītēm uz augšu no garderobistes uz hostesu, tad uz runneru un tad gan jau uz bārmeni, ja gribēšu. Nu nezinu...man pašlaik ir labi, kur esmu. Bet nu patīkami, ka mani novērtē un uzslavē. Pat viens no lielajiem bosiem, man sestdien teica, ka labi nostrādāju. 

Pēc darba braucu mājās. Man tagad iet vaļā lielais bizness pa piektdienu, sestdienu naktīm, jo kā redzu tukšu bundžu vai pudeli - metu to maisā un vedu mājās, jo manās acīs tā ir nauda, kas vienkārši mētājas zemā. Atgādināšu, ka pa bundžu te dod 10sant., par stikla pudeli 15sant. un par plastmasas lielo pudeli 30 sant. Nav slikti ne? Karoč, man bija lielā bēda, kad ieraudzīju, ka mana bundža, ko pirms darba biju atradusi bija nosperta :D Lai nu kā, tai dienā pārvedu mājās kādas 4 bundžas, kas nebija pat tuvu nākamās nakts ieguvumam, kad mājās pārvedu pie 20 pudelēm un bundžām. Lai nu kā - kamēr es godīgi visu atrodu, Uģis vienkārši zog no Jensa krājumiem lielās plastasenes :D

P.S. vēl par piektdienas nakti runājot, gribēju pastāstīt par savu interesanto pieredzīti vilcienā. Iedomājieties, pulksten 4 no rīta, vilcienā tik daudz riteņbraucēji, ka man nav, kur nolikt savu riteni. Es saskaitīju - mēs vienā vagonā bijām 12 cilvēki ar riteņiem. Nu wtf?

Sestdiena, Tīrīšana:

Mana parasti brīvā sestdiena, šoreiz tikai izbojāta ar tīrīšanas darbiem pie Marijas. Viņi kaut kur ceļo, tāpēc man palūdza atnākt sestdien, trešdienas vietā. Labi, ka mans Uģis mani palutināja un uztaisīja brokastis, lai būtu vismaz kaut kāda enerģija un spēks doties strādāt. 

Aizbraucot, nepagāja ilgs laiks, kad atkal pazuda elektrība. Šoreiz mājās bija kaimiņi, kas, protams, noskrēja lejā pie manis. Viņi ir baigi labie draugi ar to ģimeni, kam tīru māju, bet nu tik un tā - tā dīvaini, ka bez klauvēšanas tā vienkārši nesas iekšā. Nu un tā viņš pie manis nonāca 2 reizes, kad es peldējos pa nopludināto grīdu. Paldies dievam, viņš visu salaboja un es varēju izdarīt savu darbu. Šoreiz tas man izdevās pat zem 3h, tā ka mājās biju pietiekoši ātri, lai vismaz vēl 2h atpūstos pirms sava nakts darba.

-"-, Garderobe:

Sestdienās parasti mēs abas ar Veroniku strādājam, bet arī šoreiz viņa bija atprasījusies kaut kādas koju ballītes dēļ. Cilvēku bija daudz, bet es kaut kā nomenedžeju ar visiem tikt galā diezgan labi. Viss gāja raiti, līdz brīdim, kad lietas sāka brukt viena pēc otras, bet tieši tajos brīžos man palīgā steidzās Elena, tā ka viss smuki noguldinājās. Katrā ziņā, lietas gāja kā parasti tās iet, kad ir daudz sadzērušos cilvēku, bet šai naktī tomēr gadījās kas nebijis.

Uz pašām beigām, kad paši sadzērušākie viesi pamet klubu, parasti sākas lielākās problēmas, pazudušo numuriņu dēļ.  Cilvēki sāk melot, ka iedevuši mums, utt. Šoreiz viena sieviete ļoti agresīvi kliedza uz Elenu, ka iedevusi savu numuriņu, bet tā arī mēteli nav saņēmusi. Elena šādu faktu noliedza, bet menedžeris tā pat ar sievieti vairākkārt izgāja cauri visiem mēteļiem. Bet mēteļa nav. Protams, viņš sievietei neticēja, jo viņa sāka kaut ko runāt par to, ka mētelis maksājot 3600Ls, ka Elena pie visa vainīga, utt. Sieviete psihoja, raudāja un ārdījās. Tad sākām iet cauri video novērošanas ierakstam, bet cik sapratu, pēc tā bosi palika pie tā, ka sievietes draudzene bija vienīgā, kas iedeva numuriņu. Kad tā vecene beidzot bija izmesta pa durvīm, gājām cauri vēlreiz tam ierakstam un uzminiet nu - atklājās, ka Elena pieļāvusi kļūdu, jo viņa tiešām saņēmusi numuriņu, bet mēteli atnesa un nolika citur, kur tā sieviete nestāvēja. Tā tas mētelis tur mētājās kādas 10 min, līdz viena čikse viņu uzlika uz rokas un aizsoļoja. Protams, Elena ļoti pārdzīvoja, utt., bet bosi viņai neko neteica. Cik sapratu, mēs paliksim pie tā, ka tā vecene neiedeva numuriņu, lai šefam nav viņai jāmaksā tie 3600Ls. Kaut kāds sviests!

Visa tā dēļ, man darbā sanāca palikt stundu ilgāk, bet es šoreiz vairs nekautrējos un nesēdēju maliņā. Tā vietā gāju pie bosiem un Elenas dzert :D Kā jau teicu, man tur tagad diezgan labas attiecības izveidojušās.

Svētdiena, Tīrīšana:

Svētdien no rīta jutos briesmīgi, bet nevarēju neiet pie Seržio, jo naudiņa jāpelna. Toties, kad aizbraucu, palūdzu, lai šoreiz viņš man liek izdarīt tikai to svarīgāko, jo esmu slima. Protams, viņš bija ļoti saprotošs un jauks kā vienmēr, tā ka problēmu nebija. Nostrādāju 1,5h un nopelnīju 15Ls. Protams, kā pārbraucu mājās - devos gulēt.

Pirmdiena, Dokumenti:

Lai gan biju apņēmusies neizlaist skolu, Uģis mani tomēr pierunāja palikt mājās, jo kā jau iepriekš rakstīju - manas acis bija asins krāsā un no rīta, kad pamodos, tās bija aizpampušas. Nu skats briesmīgs.

Taču, kad izgulējos, biju gatava doties pie Miša. Sākumā gan maldījos, jo nevarēju atcerēties, kur ir viņa māja, bet beigās ierados tieši laikā. Viņš bija diezgan lielā steigā, tā ka mēs ātri noskrējām lejā uz kabinetu, kur mani gaidīja lielā vistas pica, končas, lielā coca-cola un vīns. Viņš ātri pateica, lai jūtos kā mājās un viņš atpakaļ būšot pēc 3h. Es tāda - a ko man vajag darīt, jo tas man netika paskaidrots. Viņš tāds - nu kā, to pašu ko pagājušo reizi. Tātad sakārtot dokumentus, kas izmētāti pa visu istabu. Kopā tas man aizņēma 4,5h. Nice!

Pēc tam, Miša centās mani pielauzt ar viņu iedzert vīnu, bet es atcirtu, ka negribu un devos mājās. Mēs it kā runājām, ka man vēl trešdien vajadzētu atnākt, bet viņš man tā arī līdz šim nav piezvanījis. 

P.S. Es tāda Mišam pajautāju, nu kā tad Vaļeram iet...un uzminiet nu?! :D Pie Vaļera tagad dzīvojot priesteris no Latvijas, kas tikko atvēris kaut kādu Evanģēliski Luterānisko baznīcu :D Nez vai tagad vēl Vaļera atļaujas "ietusēt" un dziedāt pilnā rīklē "MammamaMammmaMariaMaa" !? :D

Tas laikam arī viss, ko šodien uzrakstīšu, jo esmu nogurusi un gribu iet gulēt. Pašlaik gaidu ceturtdienu, kad man ieskaitīs algu un es iešu sava jaunā telefona meklējumos =) See ya!