Tik ilgi nekas nav rakstīts, ka vairs neatceros visu interesanto, kas pa šo nedēļu ir noticisi. Bet nu stāstāmais man ir, tā ka viss okay - tikai jāsāk...
Otrdiena man bija ļoti gara diena, jo skola sākās 10:30 un priekš manis ilga līdz pat 18:35. Tas tagad šķiet ļoti ilgi, jo esmu pieradusi, ka tiekam prom 14:20. Diemžēl tādas tagad būs visas manas otrdienas un ceturdienas, jo beidzot sākušies dāņu valodas kursi. Kādi tad ir mani pirmie iespaidi un "pieredze"? Nu no manas klases mēs esam oficiāli 4 cilvēki, kas ir vienā "kursā". Būtu bijuši 5, ja Uģis nebūtu atteicies, taču diemžēl viņš to nevar apvienot ar darbu. Ja atceraties mūsu smieklīgo draugu Ediju, tad par viņu arī šai visā ir stāsts. Stāsts ir tāds, ka viņa pieteikuma anketa tika pazaudēta. Tā viņiem gadoties pirmo reizi, bet nu tā nekur nav atrodama. Tagad viņam jāgaida tai saucamajā waiting listā. Taču tā kā Uģis attiecās, viņš pats uz savu galvu izdomāja, ka ies viņa vietā, bet beigās izrādījās, ka šis waiting list ir nenormāli garšs un uz Uģa vietu pretendēs kāds, kas tajā ir pirmais nevis tāds Edijs. Protams, tas nebūtu Edijs, ja neizdomātu kādu "stulbību", jo otrdien viņš stundā piedalījās nepamanīts un sauca sevi par Uģi, liekot tiešām skolotājai tam noticēt :D Ceturdien gan viņš ar blīkšķi tika iztriekts ārā, tā pat kā citi, kas mēģināja iesprugt. Esmu šokā, ka tik daudzi ir pieteikušies uz šiem dāņu valodas kursiem, un ka es esmu viena no laimīgajiemiem, kas to var.
Runājot par pašiem kursiem varu teikt tā, ka neesmu īpaši apmierināta. Otrdien un ceturdien galvā visu laiku maisījās domas, ka varbūt pamest un netērēt savu laiku, jo man tiešām nepatīk, kā pasniedzēja māca. Viņa ir ļoti haotiska savā mācīšanas stikā un ir ļoti grūti uztvert viņas sacīto. Nejūtu secību tajā, ko viņa māca, jo ja vienā brīdī mācamies kaut kādas pamat frāzes, tad nākamajā viņa atbild uz jautājumiem, kā dāniski ir "viņa ir stāvoklī" vai "daudz laimes dzimšanas dienā", utt. Taču ceturdien pēc starpbrīža viss mainījās, jo viens čalis ar ko parasti runāju dialogus, pateica tiešām labu lietu, kas lika aizdomāties. Viņš pateica, ka šis tak vismaz ir kaut kāds veids kā apmuļāt to valodu un es atskārtu, ka viņam taisnība. Pēc tā, sāku ar pozitīvāku skatu attiekties pret nodarbību un pat daudz ko iemācījos. Domāju, ka būs labi. Mums te arī izdalīja mācību grāmats, tā ka nebūs jātērējas. Godīgi sakot, šeit dāņu valodu man piedāvā iemācīties PILNĪGI PAR VELTI. Negatīvais ir tikai tas, ka šausmīgi ilgi iet viena nodarbība - div ar pus stundas :(
Vēl viena lieta par ko man obligāti jāpastāsta ir projekts, kas sākās šo otrdien. Tātad...mūs visus sadalīja grupās pa 4 - 5 cilvēkiem katrā. Divas kompānijas tika sadalītas uz visām grupām, un manai grupai tika servisa kompānija - Grand Hotel. Uģa grupai, piemēram, tika otra - manifacturing company Rock Wool. Otrdien visi tika iepazīstināti ar noteikumiem, prasībām šī projekta ietvaros, trešdien mums bija viena lekcija par projekta struktūru, pēc kuras varējām sākt jau veidot Introduction Chapter, kas jānodod jau pirmdien. Tātad, viss projekts ir sadalīts divās daļās - 1A un 1B. 1A mums jānodod pirmdien. Tā ir ievada nodaļa, zem kuras apakšā ir motivation, research question, sub questions, interpretation, delimination, methodology zem kuras ir method and theory, data collection, structure of report, criticism of method, utt. Katrā ziņā tas nav nekāds īzī pīzī, bet gan diezgan nopietni, jo ir ļoti jāseko līdzi visām prasībām, kur pat neievērojot tādu sīkumu kā lapaspušu numuri - projekts nav ieskaitīts. Pēc tam 1B daļa jānodod tikai novembra beigās un pie tās varēs ķerties klāt pēc brīvlaika. Šonedēļ brīvā diena bija ceturdiena,bet mana grupa tik un tā sanāca kopā, lai izpildītu sevis uzstādīto mērķi - visu nodot jau piektdien. Un mums tas arī izdevās! Laikam vienīgajiem :) Vispār esmu nenormāli apmierināta ar saviem "kolēģiem", jo visiem ir vienliela attieksme un atdeve. Grupā esam 4 - es, Lars (tas 49 gadus vecais vīrietis), Arliz (26 gadus veca filipīniete) un Roxy (20 gadus veca meitene, kas mācījusies šai skolā jau pagājušo gad, bet auto avārijas dēļ nācās pamest mācības un pa jaunu tās uzsākt šogad). Lars ir vienkārši kolosāls, jo vispār nejūt kaut kādu gadu starpību ar viņu...ļoti patīkams cilvēks! Mēs visi esam ļoti uzcītīgi, atbalstoši viens pret otru un pāri visam - mums ir riktīgi jautri kopā. Tie, kas zin mani, to kā es mācos, cik uzcītīgi un pedantiski - vienkārši iedomājieties apmēram vēl tādus 3 cilvēkus - un sapratīsiet, ko es mēģinu pateikt, kad runāju par savu grupu :p Arī Uģim patīk viņa grupa, kurā starpcitu ir tas Edijs. Diemžēl kā grupas biedrs viņš diezgan iesūkā, tāpēc bik sanāk, ka viņš tur viņus piekāš, bet nu viņi jau tur kaut kā tiek galā, tā ka viss kārtībā.
Tad trešā lieta, kas man jāpastāsta ir mazais Uģa negadījums darbā. Tā bija trešdiena, kad sēdēju mājās, mācījos, pulkstens bija apmēram 7 vakarā, kad pēkšņi pie durvīm kāds klauvē. Nodomāju - gan jau kāds Vaļera draugs, bet nē - mans mīļais vīriņš ar asiņainu suši maisiņu rokā. Es vienkārši šokā! Izrādās, ka viņš griezis avokoādo, bet kaut kā neveiksmīgi sanāci nocirst mazam pirkstiņam gabaliņu. Vispār naži tur esot šausmīgi asi, un sajūta bijusi kā caur sviesu izbraukt...briesmīgi. Tā kā asiņošanu nekā nav izdevies apturēt, viņu palaida mājās. Taču vēl mājās mēs nekādi nevarējām apturēt to straumi, kas gāzās no tā mazā pirktsa. Beigās kaut kā to izdarījām, bet nu traki. Ceturdien viņš aizbrauca uz slimnīcu, kur viņam dakters visu kārtīgi sadakterēja un sabindēja. Tagad jācer, ka ātri sadzīs. Nags ataugšot smuki un pēc laika vispār nevarēs pateikt, ka kādreiz bijis tāds "negadījums".
Nu un nobeigumā es atklāšu nozīmi un iemeslu šī ieraksta nosaukumam - HVOR HELVEDE MAN! Tas pamatā ir pateicoties Uģim un viņa jaukajiem grupas biedriem. Viņi tā vietā, lai rakstītu projektu, viens otram mācīja savās valodās dažādas frāzes. Edijam un dāņu puisim Rāgneram ļoti patika frāze - EJ DIRST KUCE un ATPISIES! Šie diezgan nejaukie vārdi no viņu mutēm skanēja tik mīļi, jo īsti nesanāca izrunāt burtu R un to vietu, kur buri saplūst TPIS. Tā pat arī smieklīgi bija tas, ka Rāgners visu laiku gāja pa ielu un klusu pie sevis atkārtoja eij djeast kUse!!! Un tā ļoti nopietni, lai iemācītos un neaizmirstu :D Taču mums ar Uģi riktīgi labi sanāca rumāņu versija - fa tuta parašuta :D Un dāņu HVOR HELVEDE MAN, kas nozīmē -nolādēts-. Tā nu mēs ar Uģiti jau kopš vakardienas ejam pa ielu un visu laiku kliedzam HVOR HELVEDE MAN! :D Smieklīgi!
Labi, galveno esmu izstāstījusi. Par savām neveiksmēm ar autobusiem vairs nerakstīšu, jo esmu jau sevi pietiekoši apkaunojusi šai blogā :D
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru