Neveiksmītes

Labs vakars! Es savu vakaru varētu raksturot kā diezgan labu, ņemot vērā cik briesmīga bija visa diena. Man iekšā laikam sākuši plosīties kaut kādi nesaprotamie hormoni, jo garastāvoklis man palicis ļoti nestabils, lai gan cenšos tomēr to turēt pozitīvajā pusē.

Kārtējo reizi piecelšanās no rīta likās kā neiespējamā misija, bet nu, lai gan parasti tomēr izvēlos iet uz skolu, tad šoreiz man pat tādas izvēles nebija, jo skolā bija jābūt obligāti otrās case day dēļ. Šoreiz gan noteikumi bija mazliet citādāki, jo visām grupām "projekta" nodošanas laiks bija viens un tā prezentēšana bija visas klases priekšā, viena skolotāja vadībā. 

Sākums likās daudzsološs, jo biju iedalīta, manuprāt, diezgan spēcīgā grupā. Mums bija jāanalizē vēju ģeneratoru industrija Dānijā un jāpaskatās uz to arī no pasaules lielāko konkurentu perspektīvas. Lai izietu visiem punktiem/jautājumiem cauri, mums tika dotas 4h, kas bija šokējoši mazs laiks. Rukājām bez apstājas, bez pusdienu pārtraukuma, taču tik un tā beigās visu paspējām nodot līdz ar nagiem un tā pat ar pamatīgām šaubām par izdarīto!Nepagāja ne paris minūtes, kas pirmā grupa jau prezentēja izdarīto. Līdz ar to mums nebija ne laika sagatavoties, aptvērt, ko kas stāsta, pat uz toleti nevarēju aiziet. Godīgi sakot biju arī diezgan uztrakusies, it īpaši pēc tam, kad noklausījos pirmās grupas tik ideālo prezentāciju. Mēs visi 5 bijām šokā, jo nesapratām, kur viņi atraduši tik daudz informācijas, kā viņi paspējuši visu to izdarīt, izanalizēt, pluss vēl perfekti sagatavoties prezentācijai. Tad pienāca mūsu kārta, kura bija totāla izgāšanās. Mēs pat nepaspējām izrunāt 30% no savas powerpoint prezentācijas, jo dotās 10 minūtes paskrēja nemanot. Mēs stostījāmies, muļājāmies, pināmies vārdos, domās...Ak, mans Dievs, tas bija drausmīgi pazemojoši, apkaunojoši un maniem pēdējā laika iekšējajiem krenķiem kā punkts uz i, jo gribējās vienkārši izskriet no klases un izkliegt visu, kas iekšā sakrājies. Mēs visi 5 vienkārši šokā turpinājām klausīties citos, jo nesapratām, kā tas iespējams, ka tik slikti esam paveikuši darbu, kamēr pārējie to bija izdarījuši ekselenti. Beigās mums vienīgajiem bija jāizdara viena papildus lieta, lai skaitītos nokārtojuši šo case day. 

Pēc tam, kad viss TAS sviests bija beidzies, nācās skriet uz savu dāņu valodas klasi. Šodien kārtojām kaut ko līdzīgu izmēģinājuma testam, kas nemaz nebija tik sarežģīts un lika man sajusties mazliet labāk par sevi. Skolotāja mūs palaida mazliet ātrāk, tāpēc cerēju paspēt uz vienu autobusu ātrāk kā parasti, bet tas man pagāja vienkārši gar degunu, līdz ar to nācās gaidīt tai aukstumā ekstra 20 minūtes. 

Kad pārnācu mājās, virtuvē vēljoprojām mani gaidīja Vaļeras iepriekšējās dienas trauki. Viņa paša mājās nav bijis kopš vakarvakara, kad viņš aizgāja. Tā kā sapratu, ka tie trauki tur var stāvēt vel nedēļu un katru reizi uz viņiem paskatoties man gribas apvemties - es visu nomazgāju, satīrīju un sakārtoju. 

Labi, mans vīriņš tikko atnāca mājas, tā ka es beidzu! Čā!