Darbaholiķe

Bloga ieraksts manā darāmo lietu sarakstā jau stāvēja labu laiciņu, bet nu beidzot esmu saņēmusies tam pieķerties un ar jums padalīties, kā tad man gājis pēdējās 2 nedēļas, kas vairāk vai mazāk visas bija ap un par skolu.

Skola tik daudz laika gan fiziski gan morāli aizņem tieši tāpēc, ka ir sācies tā saucamais sesiju laiks. Grūti bija sevi piespiest mācībām, bet kaut kā es katru otro dienu sevi pa bišķiņam - pa bišķiņam pierunāju gatavoties 1. jūnija eksāmenam, kas manā uztverē bija viens no stresainākajiem. Priekšā gan ir vēl lielāki un grūtāki eksāmeni, bet šis šķita tāds visvairāk vielas aptverošais ar vismazāk doto izpildes laiku. Tagad tas ir jau aiz muguras, un varu tikai pasist sev uz pleca, ka tiešām gatavojos, jo tas noteikti man atmaksāsies. Atzīmi gan uzzināšu tikai kaut kad jūnija beigās, bet pa lielam - sirds man ir mierīga. Vienīgais, kas man nepatika bija tas, ka sistēmā bija kaut kāda kļūda un pagāja laiks, kamēr mēs varējām ielogoties datu bāzē, kurā bija eksāmens. Paldies Dievam, manā klasē bija datoru ģēnijs Andrius, kas kļūdu atkoda 5 minūtēs un visiem datoros savadīja citus DNS (vai kā viņš tur to sauc), līdz ar to mēs sākām testu tikai ar 5 min nokavēšanos, kamēr bija klases, kas sāka ar pat 1 stundas kavēšanos, jo skolas vecie buki IT speciālisti acīmredzot nav tik attapīgi. Tas, ka viņi sāka vēlāk neietekmēja to, ka viņiem no sākšanas brīža tā pat ir 2h, vienkārši fakts, ka tas tā mazliet stresaini tomēr, ja eksāmens neiet. 

Nākamie datumi, kad turiet par mani īkšķus ir 7.06 un 19.06. Pēdējais eksāmens ir tas, kur mums iepriekšējā dienā iedod informāciju par kompāniju un balstoties uz to, mums 24h laikā ir jāsagatavo dažādas analīzes, modeļi, utt., kurus varēsim izmantot nākamās dienas 4h rakstiskajā eksāmenā. Nu pat uzzinājām izmēģinājuma eksāmenu atzīmes un izrādās 50% no visām 4 klasēm ir izkrituši. Augstākā atzīme - 10 - esot bijusi vienai meitenei no dāņu klases un tikai dažiem bijis 7. Un man par lielu pārsteigumu es biju tā retā ar septiņnieku. Super sajūta, bet zinot savas kļūdas, nākamreiz būšu sagatavojusies daudz labāk.

Darbs pēdējā laikā man aizņem ļoti daudz laika, bet nevarētu teikt, ka tas baigi traucētu skolai. Drīzāk tas traucē manai sociālajai dzīvei, jo tā kā pamatā strādāju katru piektdienu, sestdienu - ballītes visu laiku jāatliek. Taču, tā kā vasara pa lielam ir sākusies, plānoju tusēties katru ceturtdienu savā mīļajā Karel bārā. Manas meitenes arī savu gala projekt nu ir aizstāvējušas, tā ka kompanjoni man būs. Neldai jau arī nav problēmas atbraukt no Roskildes un kopā ar mani mesties trakulībās, kas man ļoti vajadzīgas, citādāk jūtu kā zaudēju jaunību visu laiku sēžot mājās. Bez tam, sēžot mājās jūtos vientuļi, līdz ar to skumīgi un tas viss sāk veidot mini depresiju, kas nu galīgi man tagad nav vajadzīga. 

Lai nu kā, darbos it kā viss pa vecam. Marijai mani vajag regulāri katru nedēļu, Seržio arī atgriezies un Kysten garderobē esmu dabūjusi strādāt jau 4 nedēļas pēc kārtas katrā nedēļas nogalē. Piektdienas man ir garlaicīgas un garas, bet sestdienas nav tik trakas, jo tad esam 2 meitenes. Es jau par sevi smejos, ka piektdienās kā tāda vista sēžu uz sava augstā krēsla un visus novēroju no lakts. Dažbrīd tiešām par tiem viesiem var pārsmieties. Mēģināšu pastāstīt par dažiem no tiem.

Viena no regulārām "viešņām" ir kāda aptuveni 35 gadus veca dāma. No malas izskatās, ka tā ir mana bosa vienas nakts "izklaidīte", kas tagad katru reizi nāk, cenšoties pievērst viņa uzmanību.Ja nesanāk sagaidīt bosa darba dienas beigas, tad parasti šī jau atradusi kādu citu veci. Visbiežāk viņa patusē ar kādiem 3-4 čaļiem vienā vakarā un tad ar to vienu laimīgo dodas mājās. Pēc skata viņa tāda diezgan prasta, nu un pēc uzvedības vispār - no comment. Piemēram, vienu piektdienu viņa bija ieradusies jau pati pirmā. Kad pa laiciņam ieklīda kāds 2 draudzeņu pāris, šī uzreiz metās klāt kā trešā, cerībā, ka viņa tiks paņemta kompānijā. Reāli no malas tas izskatījās drausmīgi, jo viņa tā centās iefiltrēties kādos 5 bariņos. Smieklīgākais, ka viņa visu laiku uzsauca visiem, jeb precīzāk sakot visām. Pati beigās pilnīgā pālī dejoja ar citu sievieti, ko bija piedzirdijusi. Ik pa laikam centās nomedīt šefu, bet tas tik  laidās prom. Visu šo burvīgo skatu papildināja viņas nemitīgā svilpšana. Es nesaprotu, kā sieviete spēj tā svilpt. Tā skaņa ir tāda, kā hokejā kāds pūstu tauri, pārsitot visus citus trokšņus. Kad viņa svilpj, es knapi DJ dzirdu :D Nu bet kas zin, varbūt tā ir viņas odziņa!

Sheldon no Big Bang Theory

Nākamais objekts, ko novēroju un tā teikt "sevi izklaidēju", bija viens pārītis. Sieviete uz gadiem 40, un vīrelis aptuveni 50. Sieviete vēl neko, bet vecis kā no "Big Bang Theory" galvenais varonis Sheldon vecumdienu versijā. Tieši tā pati šaurā seja ar plato pieri no kuras mazliet atkāpušies mati, sirsnīgas lielas acis un perfekta āda, un zobi kā no reklāmas - balti kā pērles un tik taisni un lieli, ka muti grūti aizvērt. Taču smaids ļoti patīkams un silts! Bet tas viss vēl nekas uz kopējā fona, kas ir tieviņš izstīdzējis večukiņš ar līku muguru, rūtainu kreklu un biksēm uzvilktām virs nabas. Abi ar savu dāmu visu vakaru nodejoja, taču smieklīgākais, ka katras dziesmas sākumā abiem bija jāsmejas, ka nezin kas tā par dziesmu. Tai vakarā skanēja visas tagadējo topu dziesmas, tāpēc vecajiem tik nācās bolīt acis. Taču neko - šie tik dancāja tālāk. Īstenībā diezgan mīlīgs skats uz SVILPASTES fona, kas visu nakti planējot pa bāru, nemaz abus netraucēja.

Īstenībā bija vēl pāris aprakstīšanas vērti eksemplāri, bet bildi cerams es jums uzbūru - garlaicīgi nav arī tad, ja  strādāju viena. It īpaši, ja man visu laiku pienes pa kādam kokteilītim, tad jau prāts tik aiz vien jestrāks un jestrāks. Starpcitu aizmirsu vēl pieminēt, ka tagad man katru reizi kāda ekstra stundiņa nāk klāt, jo man ir jāsagatavo galdi nākamās dienas restorānam. Tas ir diezgan sarežģīti, jo visam ir jābūt perfektās līnijās, kombinācijās, utt., taču es to uztveru kā labu iespēju iemācīties klāt īstu svinību galdu saviem nākotnes viesiem manā savrupmājā :)

Viena no karstajām dienām.
Atpūta Kristiānijā.

Lai nu kā - uz visu mācību un strādāšanas fona, esmu arī sevi mazliet palutinājusi. Mums te vienu brīdi bija ļoti karstas 2 nedēļas. Tiešām riktīga vasara, ko neizniekoju, bet pavadīju pludmalē. Lai gan sanāca tā īsti aiziet un visu dienu nogulēt tikai 3 reizes, esmu jau salīdzinoši brūna. Pirmo reizi biju ar Gunu un Helēnu, bet nākamās divas reizes tikai ar Helēnu. Kad bijām ar Gunu, tad vienu brītiņu aizgājām uzspēlēt volējbolu un nepagāja ne 2 minūtes, kad mums lūdza pievienoties puišu bariņš. Puišiem nebija ne vainas, bet tā kā viņi nepārtraukti lamājās viens uz otru, viss pievilcīgums manās acīs zuda. Bet ko gan var gaidīt no lietuviešiem. Protams, puiši pēc spēles gribēja uzaicināt mūs uz aliņu un tā, bet kā jau teicu - prasti rupekļi man tiešām neinteresē un garšīgās končas ar ko tikām uzcienātas, šo situāciju viņiem neglāba. Es īstenībā ļoti labprāt iepazītos ar kādu dāni, jo abi ar Uģi nospriedām, ka tie te gan visi tik simpātiski, stilīgi, šķiet arī tādi cēli un audzināti. Nu laiks rādīs...haha...

Lai nu kā, neizskatās ka man tuvākās nedēļās spīdētu pludmale, jo laiks šeit no paradīzes ir pārvērties ellē. Vējš nebeidz rimties, lietus gāzes ik pa pusstundai, viss pelēks un drūms. Tiešām ceru, ka viss tik pat ātri mainīsies atpakaļ, jo es gribu vienreiz pa visām reizēm nolikt to savu ziemas jaku skapī.

Nu pa lielam tā man iet. Vēl palicis mazliet vairāk kā mēnesis, un es jau būšu Latvijā. Nespēju vien sagaidīt, jo gribu atpūsties uz visiem 100!

Bučas!