Smagais Gals

Pagājušā nogale bija totāls smagais gals manai ierastajai nedēļai...un pluss/mīnuss tāds tas arī būs turpmāko gadu.  Domāju, ka pieradīšu un tā nebūs liela problēma, bet pašlaik, kad remontu dēļ pat nevaru normāli izgulēties pēc sava nakts darba, režīms šķiet pārāk traumatisks manam organismam. Svētdien, kad biju savā tīrīšanas darbā, vienkārši raibs gar acīm dažbrīd gāja. Bet nu par visu pēc kārtas...

Piektdiena:

Uz skolu šai dienā negāju, jo man no rīta vajadzēja tīrīt Marijas māju. Izvēlējos labāk nokavēt piektdienu, nekā trešdienu vai ceturtdienu, kad bija svarīgas stundas un daudz jaunas informācijas par otro semestri. Piektdien gan bija izmēģinājuma eksāmens, bet nu - kā jau teicu, manuprāt, galu galā nosvēros par labu svarīgākajam. 

Lai gan skolu neapmeklēju, cēlos līdz ar Uģi. Meistari jau 7:00 urba un dauzīja kaut ko (mistika ko, jo progress kā nav tā nav), tā ka man miera nebija. Piecēlos, paēdu mierīgi brokastis un tad...tad gāju uzbrukumā saviem draudziņiem. Ierāvu šos savā istabā un lēnām izskaidroju, ko vēlos, lai viņi pabeidz. Šie gan sākumā kaut ko mūldēja pretī, ka viss ir pabeigts, bet tā kā vadā karājošos lampu, bez-žalūziju logu un no sienas ārā nākošu vadu es gluži par pabeigtu istabas skatu neuzskatu, nelikos mierā. Beigās šie apsolīja to visu sataisīt, ko viņi, paldies Dievam, arī izdarīja!

Pēc rīta cīniņa, biju gatava doties pie Marijas. Ar ričānu aizbraucu līdz savai vilciena stacijai, kur, protams, atkal dabūju nomocīties ar iestutēšanu pareizajā/ paredzētajā velosipēdu caurumā. Viņš man sākumā neklausīja, tāpēc kā tādai mammai, nācās savam mīlulim sēdēt blakus. Es vēl jo projām, nespēju tā vienkārši aiziet un apsēsties kaut kur projām...visu laiku gribas pieskatīt bērīti, lai neviens viņam nenodara pāri. 

Tad man atkal nācās pārkāpt citā vilcienā. Kamēr to gaidīju, noķēru vienu onku un noskaidroju, kā tikt pēc tam uz manu garderobes darbu, kā atpakaļ, utt. Vienkārši tai vienā pieturā ir ļoti daudz peroni, bet tā ir tā pietura, kur man notiek visas pārsēšanās. Protams, visā skaidrošanā tikai iesaisti vēl citi apkārtējie, tā ka man bija daudz palīgu :D

Otrā vilcienā iekāpa kontrole, kas mani ļoti iepriecināja, jo uzreiz sapratu, ka mana kartiņa jau atmaksājusies. Iedomājieties...man jāmaksā par savu patreizējo 5 zonu kartiņu 75Ls. Tieši tik pat maksā sods par braukšanu bez biļetes. Traki! Bet tāpēc arī neviens te īpaši nekrāpjas.

Kad beidzot izkāpu no otrā vilciena, man priekšā bija 15 minūšu mīšanās ar riteni. Oi, kas pa kļūdu, jo atsalu līdz kaulam. Nākamreiz atstāšu ričuku stacijā un braukšu ar autobusu. Vismaz tagad, kad ir tāds sals. Man jau tas neko ekstra nemaksās, jo kartiņā ir tās zonas.

Brauciens bija traks, jo bija brīži, kad man nācās braukt pa mašīnu ceļu. Man jau vēl bailīgi pat  no citiem riteņbraucējiem, kur nu vēl no mašīnām. Bet nu...2 riteņbraucējus es lepni tai dienā apdzinu. Viena gan bija ļoti resna ome, bet otrs kaut kāds čalis ar pussalaustu ričuku. Viņš gan mani pēc pāris minūtēm apdzina vēlreiz :D

Pati tīrīšana šoreiz bija ļoti smaga. Es tās grīdas nevaru ciest. Paredzētās 3h atkal izvērtās pa 4h, bet es nebiju pat vēl iztīrijusi pirmo stāvu un saimnieku guļamistabu. Tos tā arī neiztīriju, jo pēkšņi izsitās korķi :D

Pārmocījusies minos atpakaļ, bet, protams, apmaldījos. Atkal nāca talkā izpalīdzīgie dāņi. Kad nokļuvu līdz sava miesta centram, aizgāju uz komūnu (*pašvaldība), lai nokārtotu atlikušos dokumentus, bet, protams, tā jau bija ciet. Tad aizgāju uz banku, lai uzliktu uz kartes naudu. Paldies Dievam, uz to paspēju tieši pirms slēgšanas. 

Beidzot tikusi mājās, gribēju 2 stundiņas pagulēt, bet tas īpaši neizdevās, jo mani uzmodināja Jensa dēls ar draudzeni. Vēlāk mājās pāradās arī pats Jens. Kad visu bijām izstaigājuši, kad es biju paēdusi...sāku taisīties uz savu darbu garderobē. 

Piektdien bija totāli garlaicīgi, jo līdz 00:00, praktiski, vispār neviens neizmantoja garderobi. Atgādināšu, ka piektdienās garderobe ir pa maksu. Dīvainā kārtā Ather (mans boss) man lika pierakstīt ar kuru numuriņu sāku un ar kuru beidzu...laikam, lai pārliecinātos, ka nekrāpjos. Godīgi sakot, līdz šim varēju no kases paņemt 50Ls un neviens to nepamanītu. Protams, neko tādu nedarītu, jo ticu karmai - viss nāk atpakaļ!

Beidzot dabūju savu līgumu, BET dāņu valodā, tā, ka man nācās viņu ņemt mājās un tulkot, jo nu, parakstīt dokumentu, kurā tik pat labi ir rakstīts, ka būšu mūžīgais vergs - tādu es netaisos parakstīt.

Prom tiku jau 4:00, un man sanāca baigā skriešana no vilciena uz vilcienu, jo pirmais ļoti kavējās. Man jau bija bail, ka atkal stundu iestrēgšu. Protams, tas bija traki, jo ar riteni pa trepēm lejā un tad atkal augšā ir diezgan neviegli!

Sestdiena:

Sestdienas rītā, cēlos jau ap 8:00, jo polīši jau bija klāt. Gribēju viņus nosist, bet tai pat laikā sapratu, ka tā vien ir labāk, jo ātrāk vismaz viss tiks pabeigts.

Sestdien visa nakts atkārtojās, tikai atšķirība bija tāda, ka norukāju ne pa jokam. Veronika nebija, bet mana mīļā Elena bija. Mēs gan diezgan labi sapratāmies tai vakarā, un es sapratu, ka man viņai jālien dirsā un jātēlo draudzenīte, ja gribu labas attiecības ar visiem pārējiem. Manuprāt, man sestdien tas labi izdevās. Protams, bija brīži, kad gribēju viņai iemaukt pa ģīmi, bet tā vietā pasmaidīju un noriju kamolu. 

Mājās tiku tikai pēc pieciem, bet nu pusceļu nogāju ar vienu citu čiksi, kas arī tur strādā. Viņa oriģināli ir no Turcijas, bet pirms vairāk kā 10 gadiem pārvākusies uz Dāniju. 

Kad minos mājās sāka snigt tik lielas sniegpārslas, ka man likās, ka tiks izsistas acis. Pietam, kalns, kas man katru reizi jāpārvar, braucot mājās, tai naktī šķita īpaši briesmīgs. Kad atbraucu mājās, domāju, ka netikšu iekšā, jo man bija beidzies kredīts un mums ar Uģi līdz svētdienai bija tikai viena atslēga. Metu viņam pa logu ar akmeņiem, pat ar kronām...bet nekā! Beigās, mēģināju viņam pa savu mini atlikušo kredītu aizsūtīt sms, lai gan domāju, ka man nekā nesanāks - tomēr sanāca. Viņš pamodās. Es biju glābta. 

Svētdiena:

Pagulēju 3h un jau cēlos, lai dotos pie Seržio. Knapi aizinos līdz stacijai, kur atstāju ričānu. Tas gan bija diezgan ekstrēms brauciens, jo pa nakti bija sasnigušas kupenu kupenas, un ceļš bija apledojis. Kopš tās dienas ar riteni ir ļoti grūti braukt. Vairākas reizes jau gandrīz esmu nomaukusies.

Kad tīrīju Seržio māju, domāju, ka vnk atlūzīšu kaut kur. Centos visu izdarīt pēc iespējas ātrāk, lai beidzot tiktu mājiņās. Seržio kolēģis pārvācoties arī uz šejieni, un jau man esot interese - viņš varot mani ieteikt. Es gan atbildēju, ka diezvai, jo nevaru vairāk pavilkt darbus, ņemot vērā, ka man ir arī skola. Bet nu, lai viņš pajautājot, kur un kad viņam būtu es vajadzīga.

Braucot mājās satiku Agnesi un Maksimu - ATKAL :D, bet nu nekāda dižā runāšana mums nesanāca, jo mans vilciens jau nāca. Iekāpu "klusuma vagonā", kurā nedrīkst runāt un lietot telefonu. Protams atlūzu...brīnumainā kārtā pamodos tieši pirms kāpšanas ārā.

Pārnākot mājās kaut ko ieēdu, nomazgājos un gāju gulēt. Protams, Uģis nebija noguris tāpēc pusnakti kaut ko dziedāja un traucēja man atpūsties....likās, ka vienkārši viņu nositīšu.

Pirmdiena:

Uz skolu mums palīdzēja pamosties poļu gailīši. Šodien pirmā un otrā lekcija bija pa jauno projektu. Man jau no paša rīta šoks, jo viena no ungāru durām man tāda: "Eu, Tu zināji, ka esam vienā grupā?" Es tāda - WTF?! Un tad apjēdzu, ka aizmirsu piektdien iesūtīt mūsu grupas sarakstu. Paldies Dievam, skolotāja mūs bija uztaisījusi tieši kā gribējām, bet pluss vēl šito duru! Nu neko. 

Pa vidu lekcijām skrēju uz bibliotēku pēc grāmatām. Diemžēl varēju ņemt tikai 3, bet nu - es vismaz kaut ko dabūju.

Trešā lekcija bija SUPPLY MANAGEMENT, ko vadīja mūsu iepriekšējā semestra INNOVATON lektors. Bija mazliet neērta situācija, jo mūsu klase bija uzrakstījusi iesniegumu, ka šo skolotāju nevēlās, jo viņš neko mums nebija iemācījis. Protams, nekas netiks darīts lietas labā un būs vien jāsadzīvo. Jāsaka gan, ka šodien viņš novadīja diezgan labu lekciju, tā ka nevar teikt neko sliktu.

Pēc stundām ar Uģi braucām uz mūsu miesta centru, lai varu nokārtot beidzot tos dokumentus sakarā ar dzīves vietas maiņu. Pēc tam atkal aizgāju uz banku, lai uzliktu uz kartes savu dzeramnaudu un naudu, ko nopelnīju priekš Seržio. Starpcitu - piektdien dabūju 5Ls dzeramnaudā, bet sestdien 22Ls. Labs, ne!?

Uģim šodien nav jāstrādā, tā ka mēs abi pa māju. Kad braucām mājās, redzējām pie vienas privātmājas izliktas mantas uz mešanu ārā. Savācām gandrīz jaunu papīrgrozu un kaut kādu dekoratīvu, sarkanu egļveidīgu rotājumu. :D Pirmstam vēl bijām aizgājuši iepirkties, lai Uģis  varētu pagatavot mums gardum gardās vakariņas. Arī Jens tika pie porcijas :)

Nu tā mums iet. Gan jau lielu daļu esmu jums aizmirsusi uzrakstīt, bet nu šo pašu man bija diezgan grūti saņemties.

Čau!

P.S. Man šodien zvanīja Vaļera. Izrādās Uģim viņš jau pēdējo dienu laikā zvanījis 4 reizes. Bet tā kā mums nav kredīts, mēs viņam nevaram atzvanīt. Nez, kas tad šim deg. Cik sapratu, abas meitenes pārvāksies atpakaļ uz kojām un to lohu uzmetīs. Viņš ir lohs, jo pēc meiteņu stāstītā uzvedas baigi cūciski. Kaut kādus baigos noteikumus uzstādījis - ka pēc 23:00 nedrīkst iet dušā un no rītiem nedrīkst žāvēt matus. Vnk WTF?