Hello draudziņi un radiņi! :)
Šobrīd, kad rakstu ir otrdienas vakars un tā kā rītdiena man ir brīva, es šo vakaru veltīšu nevis mācībām, bet šī ieraksta izveidei, lai tiem, kam ļoti interesē, kā man iet, var to uzzināt. Rītiena gan ir jāvelta mācībām, mācībām un vēlreiz mācībām, jo ceturtdien man ir pirmais tests, kuru obligāti jānoliek, pretējā gadījumā būs palikusi tikai viena pārlikšanas iespēja, kuru neizmantojot tiks liegta iespēja likt gala eksāmenus, kas nozīmē, ka nav jēga turpināt uzturēties šai skolā! Skarbi! Taču patīkāmā kārtā, man šodien 3 meitenes pateica, ka neesot iespējas, ka es nenolikšot..es liekoties pārāk gudra :D Nu tad jau redzēs, jo man pašai par sevi nekādas dižās pārliecības nav :( Esmu baigā slinķe uz mācībām palikusi!
Labi, mēģināšu īsi pastāstīt, kā man te gājis pēdējā laikā. Izrādās, ka Vaļera nav šī dzīvokļa īstais īpašnieks. Tā nu sanāca, ka iepriekšējais viņam prasijis atpakaļ gultas veļas, kuras izmantojām līdz šim, tāpēc gruzīnam nekas cits neatlika, kā nopirkt mums pa visam jaunas, skaistas segas un gultas veļu. Šodien tikām arī pie vēlviena skapja istabā, tā, ka nācās visu pārkārtot un tagad jaunā iekārtojuma dēļ mūsu istaba ir kā jauna. Patīkami ikdienā ieviest kādu tamlīdzīgu pārmaiņu! Vakar izmazgājām kaudzi veļas, pluss aizkarus, tā ka arī tie mums ir pilnīgi kā jauni. Viss tagad šķiet svaigs un jauns. Naisss....
Vakar garastāvokli uzlaboja vēl kāda lieta. Beidzot no dzimtenes pienāca ilgi gaidītā "mazā" paciņa, ko man atveda vecā tēva draugs, kas piedalās pasaules čempionātā riteņbraukšanā, šeit Kopenhāgenā. Paldies dievam, viņi man viņu atveda līdz pat mājām, jo pretējā gadījumā man būtu jākratās kaut kur uz centru, kur vēl pa šo mēnesi nav iznācis tikt. Tā, ka kur iespēja, ka šoreiz tas būtu izdevies?! Katrā ziņā, viss nokārtojās perfekti un "paciņa" pa tiešām bija iespaidīga. Pilna ar drēbēm, ēdamajiem, saldumiem un citiem labumiem. Piemēram, basketbola bumbu, kas manu dzīvi ir padarījusi tik ļoti gaišāku. Paldies, Jurītim! :) Kāpēc gaišāku? Tāpēc, ka mums tieši pie mājas ir basketbola laukums, kur ar Uģi riktīgi varējām izkapāties un atbrīvoties no negatīvajām emocijām un citi sūdiem. Pietam ar vienu čali no klases sarunājām, ka viņš mums uz ceturdienu pēc testa aizsitīs zāli, lai ejam uzspēlēt pāris cilvēki. Tas nebūtu iespējams, ja man nebūtu bumbas, jo nevienam citam neesot! Tā ka vēlreiz paldies :)
Šī nedēļa skolā it kā ir īsā, jo trešdiena un piektdiena mums ir brīva, bet tik īsa tā nemaz nešķiet, jo, piemēram, šodien skola bija līdz 16:00. Un tā šķita kā gara, gara diena, kurai vispār nav iespējams redzēt galu. Un, piemēram, ceturdien ir tas manis minētais tests, tā ka fuck this week! Vispār šī diena bija tāda kā liela izgāšanās, jo, piemēram, no rīta mēs ar Uģi, kā divi muļķīši kaut ko bijām pārēķinājušies ar laikiem un skolā nokļuvām pusotru stundu ātrāk nekā vajadzīgs. Nu, okay...gadās, bet nabaga Uģis mājās bija aizmirsis datora lādētāju un pirmajās 5 minūtēs viņa dators jau bija nomiris. Telefons nomira 15 minūtes vēlāk, tā ka viņa diena bija jau norakstīta, jo skolā mums stundās datori ir ļoti nepieciešami.
Laikam, Uģis jau zemapziņā zināja, ka viņam tā neies un viņš gribēja, lai nav tāds vienīgais, tāpēc dienu sabojāja arī man. Kā? Ieliekot man somā pie grāmatām, penāļa un citiem sūdiem pusdienu kārbu ar eļļainiem, taukainiem makaroniem. Šī eļļa un tauki - visi bija iztecējuši man somā uz mantām. Forši, ka visa diena bija jāpavada ceptu makaronu smārdā! Mīļš man tas puisis ir!
Katrā ziņā, ne mums vienīgajiem "šodien" veicās. Arī mīļajam Edijam! Tikai viņa neveiksme spēja sasmīdināt visu klasi, pretējā gadījumā tas nebūtu Edijs. Viņš bija mājās sadedzinājis to sūdu uz kā liek tējkannu vārīties. Un tā kā viņš negribēja, lai to sakusušo plastmasas gabalu ieraudzītu mājas saimniece, viņš viņu bija paņēmis uz skolu. Haha...vai tiešām viņam likās, ka viņa no rīta, kad gribēs savu kafiju, to nepamanīs!? Un vispār, kādā veidā var sakausēt to sūdiņu no apakšas?! Wtf!? :D
Protams, mājupceļš arī bija "veiksmīgs", jo nācās palaist garām autobusu uz kuru ar Uģi skrējām kā traki, jo es nevarēju atrast savu mēnešbiļeti. Viņa bija nonākusi citā kabatā, kad pārkārtoju visu somu pēc neveiksmes ar makaronu taukiem!
Tas nu tā īsumā viss, par šīm pēdējām dienām. Ceru, ka neko svarīgu nepiemirsu!
P.S. twitterī vakar atradu vienu maģisko triku, kuru nekādi nespēju izprast. Šodien visa klase tika iesaistīta šī trika izrādē, jo cerēju, ka kāds varēs palīdzēt, bet nekā. Tā vietā viens džeks mani nosauca par sātanu, bet viena meitene par maģijas klaunu :D Tas jau nekas, ka es to triku neesmu izdomājusi, tikai reklamēju tālāk. Lai nu kā...varbūt, kāds, kas lasa šo blogu, var izfunktierēt, kā tas īsti darbojas un tad man atrakstīt! Triks ir atrodams http://darela.lv/magic.html
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru