NŪĢI

Ir pirmdiena. Esam jau mājās no skolas. Vēljoprojām ir grūti pierast pie tā, ka skolā jāpavada tikai 3h. Vismaz tā bijis līdz šim. Grūti arī pierast, ka jānāk uz skolu tikai 4 dienas nedēļā. Jā, mājas darbu ir daudz, bet tie tā pat ir normas robežās. Arī priekšmeti visi ir saistīti ar mūsu izvēlēto programmu, un nav tā, kā vidusskolā, kur 120min nedēļā man jāvelta klausoties sviestā no ķīmijas, fizikas un bioloģijas skolotājām. Neteikšu, ka priekšmeti, kas mums ir būtu elpu aizraujoši, bet noderīgi tie ir gan.

Tagad esmu arī mazliet vairāk iebraukusi visā šai sistēmā, kā ir sadalītas lekcijas. Padalīšos savos atklājumos arī ar jums. Tātad - ir četri galvenie priekšmeti: Business Law; Economics; Marketing&Sales; COS. Zem šiem priekšmetiem apakšā ir vēl sīkāks sadalījums. Piemēram, zem COS ir Communication; Innovation (tas nozīmē-mācība par preces, pakalpojuma papildināšanu un atjaunināšanu); Organization, u.c. Katram mazākajam priekšmetam ir savs pasniedzējs. Esmu arī pārsteigta par pasniedzējiem manā augstskolā, jo ikvienam no viņiem ir pagātne un arī tagadne nozarē, ko viņi māca. Un šie amati un sasniegumi ir visnotaļ augsti un vērā ņemami. Piemēram, viens no šodien sastaptajiem pasniedzējiem ir piedalījies ļoti slavenas datorprogrammas izveidē, ko vēlāk par lielu naudu pārdevis, un tagad tā ir slavena visā ASV. Arī šobrīd viņam pieder kaut kādas akcijas no tās. Kas tā par programmu - es nepateikšu, bet kaut kas saistīts ar to, ka ķer lietotājus, kas veicina pirātismu, bērnu pornogrāfiju un citas nelikumības interneta vidē.

Labi, es varbūt sākšu par visu pēc kārtas, jo neesmu rakstījusi kopš ceturdienas. Tātad - piektdiena! Piektdien izlēmām uz busu neskriet, bet pagaidīt nākamo (es iepriekš rakstīju, ka mums jāskrien uz nākamo busu, ja negribam gadīt). Pirmais bija šoks, jo timetable vēstīja, ka jāgaida vēl 25min. Tas bija diezgan škrobīgi, jo sanāk, ka nokavējam skolu, bet šeit kavēšana ir ļoti nesmuka lieta. Man pašai nepatīk ne kavēt, ne arī gaidīt uz citiem, tāpēc sajūta bija dranķīga. Taču tad pēkšņi nenokurienes uzradās zils buss, kam bija attiecīgais numurs, kas mums vajadzīgs. Izrādās, ka tas ir speciālais buss studentiem, kas aizved tieši līdz pat mūsu skolai. Mēs pat apdzinām to, uz kuru pirmstam nepaspējām, un skolā bijām laicīgāk nekā jebkad!

Starpcitu, nākot uz skolu, mūs abus ar Uģi gandrīz ķēra šoks, ieraugot ar kādu mašīnu pārvietojas mūsu studiju biedrene...LAKATAINĀ! Ar milzīgu, krutu, gangstas kāru - Range Rover. Labs ne?!

Taču turpinot par skolu..esmu ievērojusi, ka studentiem manā klasē patīk mainīt vietas, un godīgi sakot man nav iebildumu, jo kaitinošā džindžera un Uģa vietā tagad sēž pārgudrs melnis un cits lietuvietis. Sākumā likās, ka tā ir patīkama pārmaiņa, taču es kļūdījos, jo viņu sarunas ir ļoti labi dzirdamas un pat mazliet mulsinošas. Bet nu - prieks, ka viņi ir atraduši kopīgu valodu. Toties es savā vietā nejutos īpaši labi, jo man kaitina viena meitene no Slovākijas, kas sēž 2 cilvēkus tālāk no manis. Viņa mani kaitina, jo tēlo nezin kādu pārgudro un parasti grupās pa 4 mēs sanākam vienā. Tā ka piektdien es uzstādīju mērķi, ka pirmdien man jāatrod jauna vieta! Es to arī atradu, taču tagad es sēžu tieši blakus slovākietei. Bet man viņa sāk iepatikties un nav nemaz tik traki kā iepriekš domāju. Laiks rādīs...

Kā jau iepriekš minēju, piektdien satikām vēl neredzētu skolotāju. Viņš bija ļoti jauks tipiņš. Tāds aktīvists, visu laiku smaida. Interesantais par viņu...viņš dzīvo Zviedrijā un katru dienu brauc uz skolu no turienes. Taču nepārprotiet, viņš nav pārdabisks! Reāli Zviedrijas robeža ir redzama no krasta un tā ir pa visam tuvu. Viņam nokļūt līdz skolai prasa pusotru stundu. Taču viņš ir ar dzīvi apmierināts, jo mājās viņam ir gigantiska ferma, mīļa sieviņa un 2 bērni. Tādi pamatā ir visi šejienieši - AR DZĪVI APMIERINĀTI! Ļoti pozitīva ir arī mūsu mārketinga skolotāja. Par viņu jau iepriekš esmu rakstījusi, bet piektdien viņa izraisīja īpaši lielu smaidu manā sejā. Viņa ir sieviete ap 40. Ļoti apaļa un sejā mazliet skarba. Taču šo koptēlu viņa atsvaidzināja ar koši dzeltenām konvers kedām un tik pat dzeltenu spančboba atslēgu lenti ap kaklu. Stundas bija interesantas, taču pēc stundām sarīkotais bārbekjū pasākums bija vēl interesantāks, jo tā ir lieliska iespēja socializēties. Forši pavadījām laiku, spēlējām spēles un es tuvāk sapazinos ar meiteni no Slovēnijas. Mums bija tik daudz kopīga, ka pašas vien nespējām nobrīnīties. Taču, protams, mēs ar Uģi ilgi nepalikām, jo esam NŪĢI!

Tad nu ir vēl kāda problēma par ko gribētu uzrakstīt. Uģis ir ļoti nelaimīgs, jo naktīs manī iemiesojas ļaunais dēmons. Es pati nespēju noticēt tām šausmu lietām, ko viņš man stāsta. Katrā ziņā es viņa vietā, jau būtu piečurājusi bikses un nositusi to, kura dēļ tās bikses piečurātas. Labi....ko es gribu ar to visu pateikt?! Es naktīs runāju...sākumā tikai runāju, taču ar katru nakti manas darbības progresē. Nākamais bija ļauna smiešanās...tad zobu klabināšana....šonakt bija čāpstināšana. Taču nav tā, ka šīs uzskaitītās lietas nomaina cita citu - NĒ...tās vienkārši nāk klāt. Tā ka es runāju, smejos, klabinu zobus un tagad arī vēl čāpstinu. WTF?!?! Bailīgi, bet pozitīvais, ko cenšos saskatīt - es vismaz neesmu Uģis! :D

Sestdiena un svētdiena bija kārtējās boringās dienas. Sestdienas interesantākais notikums - pastaiga pa jau 100x izstaigāto kvartālu. Šoreiz gan ne tikai apskates nolūkā, bet arī darba :D Kāda darba? Pudeļu nodošanā! Mēs nodevām 14 stikla pudeles un 3 lielās plastmasas, kopā dabūjot pietiekoši, lai varētu nopirkt olas, pienu un vienu alus pudeli. Sistēma ir ļoti laba. Par vienu stikla pudeli tu dabū 10sant, bet par lielo plastmasas pudeli 15 sant. Tur veikalos ir tādi automāti, kur tik krāmē pudeles vienu pēc otras virsū un tev skaitas naudiņa uz čeka. Beigās mēs dabūjam čeku ar summu, ko esam nopelnījuši un varam iepirkties āttiecīgajā veikalā. Katrā ziņā STILĪGI, jo nu cammon par mazo 0,33Lalus pudelīti, kas maksā 20 sant, mēs atpakaļ dabūjam 10sant! Kaut Latvijā būtu kaut kas tāds...bomžiem vismaz nebūtu jāubago un ielas būtu tīras! Vispār Latvijas bomžiem te būtu laba dzīve, jo gandrīz ik pa simts metriem stabili var atrast zemē pilnu, nenopīpētu cigareti. Tādos brīžos man paliek žēl mūsu Rīgas nabadziņus, kas priecājas par benčiku, kur nav palicis TIKAI filtriņš :D

Lai nu kā, sestdien bija vēl kāds pozitīvs nieciņš, kas manu dienu padarīja jautrāku. Kamēr Uģis bija iegājis benzīntankā, es gaidīju ārā. Nepilnu 5 minūšu laikā es biju saņēmusi komplimentus no 3 jaunekļiem :D 2, man pīpināja un rādīja interesantas zīmes, bet viens pat piebrauca klāt tieši brīdī, kad Uģis nāca ārā un atverot logu, sūtīja gaisa bučas un teica, ka esmu BEAUTIFUL. Protams, šie nebija kautrīgie dāņi, bet gan kaut kādi melņi, bet tik un tā patīkami, kad izrāda uzmanību :))

Svētdien cēlāmies moži, jo likās - BEIDZOT brauksim uz centru. Vilcieni šai dienā kursējot pa brīvu un par centru dzirdēts tik daudz laba, ka likās - ko vien vairāk var vēlēties. Nogājām diezgan lielo gaisa gabalu līdz stacijai un gaidījām...gaidījām...GAIDĪJĀM, līdz beidzot kaut kas mežonīgā ātrumā tuvojās, bet tik pat mežonīgi arī aizdzinās garām. Nu ko...uzgājām augšā uz ceļa un jautājām pirmajai sastaptajai sievietei - KAS PAR LIETU? Izrādās, ka tieši šai stacijā un tai tuvākajās notiekot kaut kāds remonts, līdz ar to šajās stacijās vilciens nepietur. Lai brauktu ar autobusu, jāmaksā diezgan daudz...pie tam bijām jau diezgan daudz iztērējuši laiku, tā ka nolēmām, ka mēģināsim trešo reiz - trešdien! Trešdiena mums ir arī brīva, līdz ar to - varēsim pavadīt tur visu dienu.

Tā nu skumīgi soļojām atpakaļ, pie reizes ieejot veikalos, pēc paikas nākamajai nedēļai. Kā dumiķīši sākām ar tuvāko, kas mājām un turpinājām ar tālākajiem, līdzarto stiepjot smagos maisus divtik ilgi nekā būtu nepieciešams. Apsēsties, lai atpūstos vajadzēja uz katra soliņa, kas bija pa ceļam :D 

Atklājām pa ceļam arī arābu veikalu, kur dārzeņus, augļus, saldumus un sauso barību var dabūt par daudz zemākām cenām. Taču savus mīļos nektarīnus es tomēr nopirku supermārketā par pa visam izdevīgu summiņu. 20 lieli, garšīgi un sulīgi auglīši par nieka 2Ls. Labs ne?

Katrā ziņā, diena atkal tika pavadīta pa mājām - 4 sienās. Vakarā Uģim nodzinām matus, bišk uzkāvāmies(reslings)...Uģim ir milzīgs zilums uz pleca, bet man tikai mazliet uzpampusi plaukstas locītava :D Šodienas kautiņā mēs mūsu istabas sienā iesitām mazu caurumiņu, bet gan jau Vaļera to nepamanīs :D

Bet, ja vēl mazliet par šodienu....No rīta pieturā saņēmām dīvainu sms no mūsu mārketinga skolotājas. Likās, ka ir atcelta pirmā stunda, bet beigās izrādījās, ka tā bija tikai izmēģinājuma sms. Jā, mums no skolas nāks īsziņas gadījumā, ja ir kādas pārmaiņas, lai nav tā, ka atnāk un tad jāgaida. :)

Rīts, un visa diena ir bijusi vienkārši DRANĶĪGA. Lietus līst, apkārt viss pelēks...fui fui fui! Es te pievienošu bildi, kāda gāju šodien uz skolu. Smukiņa, ne?! :D Īpaši daiļš ir tas kupris man uz muguras! Katrā ziņā es biju ļoti apmierināta ar savu lietus mētelīti, bet citi autobusa pasažieri gan nē :D

Skolā gāja jauki. Mūsu klasē ir uzradušies divi jauni skolnieki, kam, protams, jau vajadzēja būt pagājušajā nedēļā, taču man nezināmu iemeslu dēļ, viņi te ir tagad. Viens no tiem ir kāds latviešu čalis, bet nu tāds...ļoti dīvains. Neizskatās, ka viņš īpaši būtu ieinteresēts mācību procesā!

Starpbrīdī aizgājām pēc svām studentu kartēm (laba doma par starpbrīdi, jo pretējā gadījumā būtu stāvējuši mežonīgi garā rindā pēc stundām). Bija paredzēts maksāt 100 kronas(10ls) un saņemt karti ar 200 kronām iekšā. Taču izrādījās vēl labāk - internacionālajiem studentiem nav jāmaksā nekas, pluss mēs dabūjam kartes ar 300 kronām virsū! Ar šo studentu karti norēķinamies par kopēšanu un arī skolas bārā par aliņiem! :D Par 300 kronām varam nopirkt 60 aliņus(sliktākos) vai arī 30 (labākos). Katrā ziņā nopērkot 60 aliņus un savācot tukšās pudeles, mēs pa brīvu varam iepirkties kādā no veikaliem par 6 ls :D Taču runājot par tām studentu kartēm...mana bilde ir vienkārši drausmīga. Man tur ir šķības acis un es izskatos atpalikusi. Taču Uģis pat pārspēj mani. Viņš vienkārši nabadziņš izskatās debīls. Galva šķība, žoklis sarauts uz augšu un lūpas sakniebtas mazmazītiņas. Nu nav iespējams aprakstīt. Varbūt pierunāšu viņu kaut kā to bildi ieskanēt :D

Ceru, ka pamatā visu esmu atstāstījusi. Godīgi sakot tas prasa ļoti daudz laika. Man vēl jālasa ekonomika, jāmazgā un jāgludina veļa,

Ā, un šovakar vēl jānoskatās AVATAR. Mēs vakar noskatījāmies pusi, tāpēc šovakar jāskatās otra puse. Es nebiju redzējusi...forša filma :) Vēljoprojām katru dienu skatamies pāris sērijas no seriāla divarpusvīri...karoč esam atkarīgi no TV :)

Bučas! Bye!