MISIJA IZGĀZUSIES

Čā!

Esat ievērojuši, ka neko nedarot un nīkstot bezdarbībā, enerģija izsīkst daudz ātrāk?  Tā nu ir sanācis, ka priekš skolas kopš piektdienas neesmu neko darījusi. Es gan vienmēr esmu bijusi no tiem cilvēkiem, kas visu izdara ātrāk, lai pēc tam var atpūsties. Agrāk visus mājas darbus centos paveikt jau piektdienas vakarā, lai brīvdienas nav jāčakarē, bet tagad esmu kaut kā palaidusies. Pašai sev es tāda galīgi nepatīku, tāpēc cenšos laboties. Šodien puss dienu pavadīju lasot mājas darbu, kas man bija uzdots uz pagājušo otrdienu. Mokoši. Kā vecos laikos, uztaisīju sev sarakstu ar lietām, kas jāizdara, lai pēc katras izdarītas, varu to izsvītrot. Starpcitu - uzrakstīt blogu arī bija manā sarakstā.

Piektdienas vakars bija depresīvs. Taču kā jau labi zināma patiesība vēsta, lietām ir jāiet uz leju, lai kaut kad tās atkal varētu iet uz augšu. Nekas nav bezgalīgs. Paldies dievam, manas bēdas ir beigušās un dzīve ir kļuvusi gaišāka. Ar šo teikumu arī pielikšu punktu stāstam par piektdienu un ķeršos pie sestdienas.

Sestdienas notikumiem par pamatu, šim bloga ierakstam ir dots attiecīgais nosaukums "Misija izgāzusies". To varētu traktēt divejādi. Pirmkārt, kā trešo izgāzušos mēģinājumu tikt līdz Kopenhāgenas centram, un, otrkārt, kā smagu aprāvienu mēģinājumam nospert riteni.

Jā, gan...mēs gribējām nozagt velosipēdus. Šeit dzīvojošajiem tas nav nekas nosodāms...vēljovairāk - tas esot normāli. Ar tādu domu arī devāmies sestdien ielās. Taču aprāviens bija gigantisks, jo 96% no simtiem riteņu, ko apsirojām bija pieslēgti. WTF? Jā, bet par tiem atlikušajiem 4%....

Tātad, pirmais, kur devāmies bija vilciena stacija, kas ir mežā, kur praktiski nav sastopami cilvēki. Kad pagājušo nedēļu tur bijām, tad ievērojām, ka tur uz tāda tiltiņa bija atstutēti daudz riteņi. Tā nu tur nonākot, ačohnijāmies, ka visiem aizmugurējam ritenim ir uzlikts tāds bloks. Vienīgais nesaslēgtais ričuks bija viens ar bērnu sēdeklīti aizmugurē. Tā kā zādzība pati par sevi jau šķita nervu kutinoša, nospert riteni ar bērna sēdeklīti likās pārāk nežēlīgi.

Atkal nonākot uz lielās ielas, nācās sagruzīties aizvien vairāk un vairāk, jo visiem bija tie smirdīgie bloķi uz pakaļējā riteņa. Tad pēkšņi, ieraudzījām ričuku atstutētu pie krūmiem, kas pilnīgi sauca, lai paņemam viņu. Ilgi čakarējoties Uģis pēkšņi paķēra riteni un sāka stumt. Pagājuši kādu gabaliņu ar mežonīgi dauzošām sirdīm, pēkšņi atčohnijāmies, ka ritenim nav ķēdes. Vienkārši tāds abloms. Nu neko, tuvākā šķērsielā to atkal nometām.

Pa ceļam atradām zemē mētājamies pa visam svaigu, protams, tukšu coca-cola bundžu. Laimīgi to paķērām, jo kā nekā 10sant pa vienu varam dabūt.

Gājām jau pamatīgi ilgi bez nekāda rezultāta, kad pēkšņi ieraudzījām starp daudziem pieslēgtiem riteņiem zemē nogāzušos, pavisam smuku nepieslēgtu ričuku. Taču arī to nesadūšojāmies savākt, jo viena tantele no puķu veikala nekaunīgi nenolaida ne acis no mums, kamēr mīņājāmies pie nelaimīgā velosipēda.

Pēdējais piliens bija, kad iegriezāmies "riteņu stāvietā" pie baznīcas. Mēs bijām jau nolaidušies tik tālu, taču laikus atapāmies, ka tik ļoti savas karmas negribam sabojāt. Tā nu, nogājuši kādus 4km vienā virzienā, devāmies atpakaļ tukšām rokām un neredzējuši Kopenhāgenas centru, ko gribam jau 3 nedēļas! Vienkārši kādā sakarā mums tik ļoti nesanāk?!

Vispār ir vēl kaut kas, par ko gribu pažēloties. Tie ir mūsu drausmīgi izčakarētie brīvdienu rīti. Sestdien 8 no rīta augšējie kaimiņi nekaunīgi skaļi uzvedās. Jau pagājušo nedēļ agri tikām pamodināti no urbim un āmuram līdzīgām skaņām, bet šoreiz bija vēl neciešamāk. It kā viņi ar špakteļlāpstiņu skrāpētu no sienām nost apmetumu. Arī mūzika bija uz skaļāko un ik pa laikam bija dzirdami aplausi. WTF? Laikam tur kaut kāda sekta darbojas!

Šorīt brīnumainā kārtā no augšas nekādi trakie trokšņi nenāca, bet tā vietā rītu jautru padarīja Vaļeras sīkā čīkstēšana. Likās, ka viņš ir pienācis mums tieši pie durvīm, ar muti atslēgas caurumiņā un čīkstēja savā visspalgākajā tonī. Grrrrr....riebīīīīgi!

Labi, nu es varu no sava darāmo lietu saraksta izsvītrot "Uzrakstīt blogu". Jēē!

Lai jums jauka nākamā nedēļa! :)