22 septembris, 2011

FAIL

Jā, jā, jā...es izkritu testā. Tas bija tik stulbi, jo, lai noliktu bija nepieciešamas vismaz 32 pareizas atbildes, bet man bija 31. Tad jau labāk izkrist ar 10 kļūdām, nekā vienu, jo tad tā izkrišanas sajūta nav tik nejauka. Vīrs arī izkrita. Viņam bija 29 pareizas atbildes. Smieklīgākais, ka varējām izmantot gan grāmatas, gan pierakstus, gan arī skolotāju dotos materiālus, bet reāli nebija iespējams visu tur atrast, jo laiks bija diezgan ierobežots.
Tad nu tagad situācija ir tāda, ka varēsim testu pārlikt nākamajā otrdienā, bet, ja izkritīsim arī tad, tad gan es nezinu, kāds būs mūsu liktenis. Vispār ļoti daudzi izkrita. Man liekas, ka lielākā daļa. Biju pārsteigta, ka izkrita tādi cilvēki par kuriem biju pilnīgi pārliecināta, ka noliks, kamēr nolika dažš labs absolūts zābaks, kas stundās lūr youtube un sēž facebook.
Starpcitu, šajā gadījumā nerunāju par to latviešu puisi Matīsu, jo viņš vairs nemācās mūsu klasē. Viņš atteicās no šīs programmas, un pieļauju, ka sen jau ir atpakaļ Latvijā!

Diena šodien bija diezgan pagara. Pirmā stunda bija grāmatvedība, otrā komunikācijas un trešā TESTS. Pēc tam, es, Uģis un vēl 2 čaļi no mūsu klases aizgājām uzspēlēt basketbolu skolas zālē. Tas bija jautri, un, paldies dievam, es neesmu aizmirsusi kā spēlēt, jo basīša ziņā, tā bija mana diena. Spēle beidzās, kad viens puisis izmižģija potīti. Cerams ar viņu viss būs kārtībā.

Kad pārģērbāmies, aizčāpojām ar Uģīti uz skolas bāru, kur pa savām studentu kartēm paņēmām dzeramos. Es divas coca-colas, bet šis 2 aliņus. Bārā, protams, pudeles mums uzreiz attaisīja, tā ka nākot pa ceļu uz pieturu izskatījāmies ĻOTI IZSLĀPUŠI. Skolā atradām divas plastmasas pudeles stāvam uz gada, tā ka savācām arī tās, jo kā nekā - 10 sant. par katru :D

Rītdiena mums ir brīva. Plānojam beidzot aizbraukt uz CPH centru. Šodien gribu mazliet pamācīties priekš otrdienas un citas skolas lietas, lai brīvākas nākamās dienas. Tā pat arī gribu sarakstīt darba piedāvājumus auklītes vai tīrītājas vietai, ko samest tuvāko privātmāju pastkastītēs. Es palūdzu vienai dāņu meitenei, lai viņa man iztulko dāniski tekstiņu, ko biju iepriekš sagatavojusi. Es nopirku smukas sarkanas aploksnes un visas vēstulītes rakstu rokrakstā, lai ir īpašāk un piesaistošāk. Tas diemžēl atņem ļoti daudz laika un kopš otrdienas esmu uzrakstījusi tikai 3, bet man vēl jāuzraksta 7, jo man vēl ir 7 aploksnes. Katrā ziņā, tā ir vēl viena lieta, kas man jāizdara!


P.S. Mums nolūza aizkaru stanga un mēs nezinām, kā lai to salabo. Otra lieta - mums ir izdegušas lampai abas spuldzītes un vakaros mums jādzīvo pilnīgā tumsā. Trešā lieta - mēs nevaram sākt nekādus procesus CPR numura dabūšanai, jo Vaļera čakarē Bobi. Nauda iet uz beigām un bezdarbs kļūst aizvien aktuālāka problēma :(


Bučas! Novēliet veiksmi, jo tā mums tagad ļoti vajadzīga. Hmmm....to laikam sauc par studentu dzīvi! :(

1 komentārs:

  1. veiksmi! turies, foršā. es pilnībā saprotu, kā tu jūties, jo man arī neveicas ar darba atrašanu. pilsēta ir maziņa un šeit mitinās kādi 10 tūkstoši studentu, tāpēc darba vietas aizņemtas.
    lai viss izdodas. (:

    Sanda.

    AtbildētDzēst