Nost ar veģitārismu!!!

Otrdiena bija vīra jubilejas diena. Cik nu vien centos, es atgādināju viņam, ka nu viņš ir liels un brašs puika, taču viņam šie mani uzmācīgie atgādinājumi īpaši pie sirds negāja :( Tas man bija ļoti bēdīgi!

Skolas diena bija interesanta. Mācībās vairs tik traki neiet un sāku jau pielāgoties. Esmu ievērojusi, ka klasē liela daļa ir kaut kādi pareizie, jo, kad tiek aizkārta alus tēma, tad no daža laba var dzirdēt tādas stulbas piebildes. Katrā ziņā var just cik ļoti dažādi esam savākušies vienkopus - gan vecuma, gan tautības, gan arī rases ziņā.

Tas tā, mazliet ievadam, bet ja sīkāk par pašu otrdienu un notikumiem tajā, tad nu tā...Otrdien, 9:00 no rīta vērās vaļā biblioteika, un šī diena bija paredzēta grāmatu izdalei. Respektīvi pārpalikumu izdalei, jo primārie uz grāmatām bija erasmus studenti, un tikai tad pārējie. Stulbākais šai visā bija tas, ka pirmā lekcija mums sākās jau 8:40, un iet līdz pat 10:15, tā ka reāli nav iespējams iestāties rindā pirmajiem. Protams, viena alternatīva ir - neiet uz lekciju! Taču šo domu kaut kā ātri atmetām, jo kaut kā negribējās kavēt stundu. Zinu, ka mazliet muļķīgi tas ir, jo var jau labāk neaiziet vienreiz un ietaupīt pamatīgu naudiņu, bet neizprotami principi un bailes kaut ko iekavēt, neļāva mums neaiziet uz stundu.
Mācījāmies, mācījāmies, līdz pēkšņi ievēroju, ka džindžers pēc 5 minūšu starpbrīža ienāk klasē, nesot maisu - pilnu ar grāmatām. Man tāds, bļēēēē, jo sapratu, ka esmu palaidusi pamatīgu izdevību ietaupīt naudu gardegunu. Nekādi pēc tā skata nevarēju vairs sakoncentrēties mācībām. Tāpēc, protams, kā beidzās lekcija, skrējām uz bibliotēku cik nu vien ātri spējām. Taču tur priekšā gara gara rinda. Man atkal BĻĒĒĒ...Paldies dievam, tur vismaz bija kaut kāda kārtība...respektīvi- lai dabūtu grāmatas, ir jāieiet iekšā un jāpaņem numuriņš, kurš man parāda, kura pēc kārtas iešu iekšā. Dabūjot numuriņu, redzēju, ka kaut kas vēl ir palicis un jēga pagaidīt ir. Kaut kā nejaušības pēc man tika iedots 34. numurs, lai gan vajadzēja 50to. Līdz ar to nokļuvu pēkšņi visai rindai priekšā un dabūju grāmatas, ko noteikti nebūtu dabūjusi, ja ieietu ar nr.50! Biju sajūsmā, ejot garām rindai sarūgtinātu, noskumušu seju :D Katrā ziņā, ja es parēķinu, es ietaupiju 170Ls par grāmatām. Pluss, es dabūju arī foršu somu. Tādas gan deva tiem, kam bija ļoti daudz grāmatu, bet es arī izlūdzos vienu. Vismaz būs kur ielikt tukšās stikla pudeles, kad atkal nesīsim nodot :D

Pēc stundām es vēl pa 20ls nopirku grāmatu no vienas skuķenes. Ceru, ka tā grāmata derēs, jo viņai ir kaut kāds vecāks izdevums. To ačohnijos, kad biju jau samaksājusi, bet naudu baidījos prasīt atpakaļ, jo viņa izskatījās pēc ļaunas čigānietes, kas mani var noburt.

Communication klasē mums uzdeva pirmo lielo mājas darbu. Mums bija jāsadalās grupās un kopā uz nākamo pirmdienu jāsagatavo prezentācija. Es esmu grupā ar džindžeru, smieklīgo Ediju un kaut kādu meiteni. Mēs ceturdien pēc stundām kaut ko saštukosim kopā. Šis uzdevums man patīk, jo beidzot ir iespēja vairāk pakontaktēt ar saviem klases biedriem.
Uģis ir grupā ar Džūliju - dāņu meiteni, mazu filipīnieti un lietuvieti. Viņam Džūlija nepatīkot, jo izskatoties, ka viņa no Uģa baidās :D

Pēc skolas, ar mīļoto jubilāru aizbraucām uz McDonaldu, kur ieturējām svētku maltīti :D Riktīgi pierijāmies. Katrs 3 burgerus, kolu un saldējumu. Cenas ir pavisam normālas. Var teikt - tādas pašas kā Latvijā, tikai te ir mazliet citādāka ēdienkarte. Manuprāt, labāka! Manuprāt, jauki pasēdējām. Diemžēl jubilārs negribēja, lai ar pārējiem McDonalda apmeklētājiem nodziedam viņam Happy Birhday :D
Atnākot mājās mūs pārsteidza Vaļera, kas beidzot bija atgriezies. Viņš laikam juta, ka Uģim dzimene, jo visu vakaru no lielās izstabs nāca arābu party mūzika. Tur viņš ar savu mazo, hiperaktīvo puiku pavadīja visu vakaru. Mēs jau domājām, ka jāiet pievienoties Uģim rīkotajai ballītei, bet tad izdomājām, ka negribam tādā pūlī pavadīt vakaru :D Ai, karoč, divatā iedzērām veikalā vislētāk nopērkamo vīnu un skype pļāpājām ar Unonu.
Lielākais prieciņš no tās dienas man ir - Uģim patika mana dāvaniņa :) Esmu ļoti laimīga par to!!!

No rīta mani pamodināja Vaļeras dēla bļaustīšanās un skraidīšana. Nesaprotu, kāpēc viņš tā izmainījies, jo sākumā viņu vispār nedzirdēju, ja neskaita tās reizes, kad biju toletē. Tagad viņš uzvedās tā, it kā būtu saēdies driģenes.

Šodien brokastīs uztaisīju savu firmas ēdienu. Uģīts pat prasīja papildporciju. Šodien man bija uznācis kaut kāds namamātišķais sindroms, jo izdomāju, ka jāsatīra beidzot izstaba. Man parasti ir tā, ka vai nu varu dzīvot neko VISPĀR nedarot, vai arī, kad sāku darīt, izdaru to pa visiem 100%. Tā notika arī ar izstabu. Es atbīdīju gūltu, plauktus, lai tiktu visiem puteklīšiem klāt. Es iztīrīju pat radiātora starpas. Nesaprotu, kā varējām dzīvot tādā putekļu midzenī līdz šim. Fui! Tas man prasīja kādu stundu, bet esmu apmierināta ar rezultātu. Kas man lika saņemties? 2 lietas. Pirmkārt, šodien ņemoties pa virtuvi, ievēroju, cik ļoti var redzēt, ka šī māja pieder vecpuisim. Viss ir notašķīts, putekļains, utt. Otrais, man šodien netīšām saplīsa aizkaru štanga, un kad viņa vēlās zemē, visa palodze un mantas, kas bija tuvumā tika nosētas ar milzīgu putekļu kārtu. Fui fui fui...Tā nu nekas cits neatlika, kā ķerties pie darba!

Katrā ziņā, visu dienu šodien pavadījām mājās, jo nebija jēgas censties atkal kaut kur aizbraukt. Šoreiz mums bija jāgaida pievedums no Latvijas, bet tā kā nezinājām tieši cikos, neriskējām kaut kur doties. Pievedums bija ap pulkstens trijiem. Abi bijām konkrētā šokā. Mums tagad ir tik daudz kas garšīgs - gaļas, desas, šķinķus, konservi, salāti, marinēti gurķi, kabacis, tējas, kafija, medus, tonna saldumu,utt. Reāli varēsim vairs nedzīvot kā veģitārieši, bet kā normāli cilvēki! Es personiski esmu tā pārēdusies končas, ka man drīz kaut kas aizķeps :D

Paralēli visam manis aprakstītajam, šodien daudz laika tika pavadīts pie ekonomikas grāmatām. Uģis ir kļuvis atkarīgs no kaut kādām bērnu spēlītēm savā telefonā, jo ja viņš nav pie mācībām vai datora, tad viņa deguns ir ieurbts telefonā. Tā ka man iet ļoti jautri!!!