Slepkava - SKOLA

Man ir tāds slinkums rakstīt šo blogu. Manuprāt, tas ir ļoti slikti, ja raksta ar gariem zobiem, bet es nedrīkstu iekavēt, jo šodien pēc skolas dodos 2 dienu ekskursijā un nākamais ieraksts ātrākā gadījumā taps tikai 5dien vakarā. Bet tam ierakstam jābūt veltītam tikai ekskursijas notikumiem...

Mēģināšu īsi un kodolīgi pastāstīt par notikumiem, kas norisinājušies šīs nedēļas pirmajās dienās. Brīdinu - nekas ļoti aizraujošs nenotika.

12.09

Pirmdienas lielākais un nozīmīgākais notikums bija prezentācija communication klasē. Nozīmīgi tas bija, jo tā bija pirmā tāda prezentācija, kur varējām klasei sevi parādīt. Es grupā biju ar džindžeru, Ediju un Nikoletu. Iepriekš jau rakstīju, ka nebiju superduper apmierināta ar savu grupu, taču uzticību radīja Nikoleta, kas bija uzņēmusies izdarīt smagāko daļu un visu laiku kladzināja, ka viss tak būs kārtībā.

Communication klase bija pirmā un mēs ar Uģi to nokavējām. Tas bija tizli, jo mūsu vietās bija iesēdušies citi cilvēki un mums nācās sēdēt blakus viskaitinošākajai meitenei ever. Pietam tā kavēšana neļāva mums iepriekš sagatavoties un noskaņoties. Es biju tik ļoti uztraukusies, ka man pat vēders sāka burkšķēt un vienā brīdī man pat palika kauns :D Mūsu grupa bija viena no pēdējām, kas prezentēja un tas visu padarīja vēl sliktāku. Kad pienāca mūsu kārta, manuprāt, mēs izgāzāmies. Tā, sākumā tik ļoti nosvērtā meitene, vnk visu sajauca. Dīvainā kārtā visiem mūsu prezentācija patika un pat skolotāja atzinīgi izteicās. Tas varētu būt tā iemesla dēļ, ka ļoti izteikti atšķīrāmies no pārējiem, jo savu prezentāciju izspēlējām kā mazu izrādīti, kamēr citi tikai norunāja savus slaidus. Lai nu kā, man nepatika un es baidos no brīža, kad redzēšu šo prezentāciju uzfilmētu video. Jā gan, mūs filmēja, lai varam pēc tam apskatīt kā no malas izskatījāmies.

Diena šķita ļoti gara, jo šoreiz bija 3 bloki, kas nozīmē - lekcijas beidzās 14:20, ierasto 2 bloki vietā, kas beidzās 12:05. Tāpēc atnākot mājās vienkārši atlūzu. Taču ilgi nesanāca pagulēt, jo bija jāgatavojas nākamajai dienai, kas bija pirmā CASE DAY!

13.09

Par šo dienu rakstot, vispirms sākšu ar izskaidrošanu, kas ir CASE DAY. Tātad tā ir diena, kad savas iegūtās zināšanas jāpielieto praksē, risinot kādu problēmu. Visi tika sadalīti grupās pa 5 vai 4, lai kopējiem spēkiem censtos atrisināt uzdoto. Šoreiz mums bija jāveido un jāanalizē vērtību ķēde Lego kompānijai. Iespējams tas izklausas smieklīgi lielākajai daļai šī bloga lasītāju, taču ne man ne Uģim, ne arī kādam citam, kam šodien tas bija jādara smiekli nenāk. Maigi izsakoties tas bija viens no lielākajiem murgiem ever! Bet nu...par visu pēc kārtas.

Grupā es biju ar Veroniku, Gabrielu un Ediju. Veronika ir tā meitene, kas man sākumā nepatika, Gabriela ir meitene, kas man pirms šīs dienas patika un Edijs - tas pats, kas mani izveda no pacietības projektā priekš communication klases. Mums grupā trūka vēl viens biedrs - Matiss. Viņš ir džeks no Latvijas, kas izcēlies tik vien kā tikai ar savu stulbumu. No 3 nedēļu ilgām lekcijām viņš ir apmeklējis labi ja 4, bet viņu pamanījuši ir ne tikai studenti, bet arī lektori, jo lekciju laikā viņš neizrāda nekādu aktivitāti. Viņš sēž draugos, facebook, youtube, utt. Arī šodien viņš neieradās un tas viņam dārgi maksās, jo šis bija viens no obligātajiem pasākumiem. Šādi obligāti darbi ir jāapmeklē un jānoliek, jo pretējā gadījumā students netiek pielaists pie eksāmena. Alternatīva neapmeklējot, piemēram, CASE DAY, ir uzrakstīt 20 lpp garu eseju par kaut kādu tur sviestu. Katrā ziņā, labāk ir apmeklēt šos obligātos pasākumus. Pieļauju, ka šodien šis puisis noslīcināja pēdējo kuģi un izglābties viņam vairs nesanāks...

Tātad, turpinot par case day. Pēc tam, kad tikām sadalīti grupās, visi devāmies kur nu kurais. Mūsu grupiņa ieņēma dīvāniņus kafenē. Mūsu grupai prezentācija sākās 14:20 un, kad sākām mums bija apmēram 5h, lai visu sagatavotu...bet, mīļie, laiks mums pamatīgi pietrūka, jo pirmā stunda tika pavadīta vienkārši bezjēdzīgi un nākamās kā izmisuma pilnas neizpratnes un pārguruma mokas. Visu pasliktināja Gabriela, jo viņa bija tik fakin kaitinoša. Mēs visi 3 bijām tā izbesijušies no tās žurksejas, kam visu laiku jārunā spalgā, skaļā, pārspīlētā balsī, kam visu laiku viss jāprintē, kam jāpsiho, ja kaut kas nesanāk....ĀĀĀĀ....trakā bāba!!!

Sistēma bija tāda, ka 10 minūtes pirms mūsu laika, mums bija jānosūta sava PowePoint prezentācija un Word Document fails. Kad pienāca liktenīgā prezentācija, izrādījās, ka mums jāiet iekšā divām grupām vienlaikus, kur tikai viena grupa prezentē, bet otrā dod feedback. Mēs bijām tā, kas dod feedback, jeb papildina otru grupu. Prezentēšanas laiks bija tieši 10 min. un pēc šīm 10 min prezentējošā grupa tika vienkārši pārtraukta pusvārdā. Mums bija dotas tieši 5 minūtes, lai pievienotu nepasacīto. Katrā ziņā tas viss bija liels murgs, jo neviens īsti nesaprata, kas jādara, ko no mums gaida un galu galā - lai to visu izdarītu, nepierika ne laiks, ne informācija.

Pēc tās trakās prezentācijas, jutos kā no laivas izmesta, jo īsti neko tā arī neiemācijos. Likās, ka diena ir vienkārši izčakarēta un nekam nederīgi pavadīta. Pluss, pārgurums bija neaprakstāms.

Mājupceļš arī bija ļoti garš, jo pēc 20 min ilgas autobusa gaidīšanas, šoferis mani vienkārši izmeta ārā, jo man kartiņā nav tā fakinā zona, kurā tā pietura atrodas. Tā nu mums nācās vilkties uz nākamo pieturu, kur man bija pareizā zona un gaidīt vēl 20 min.

Lieki piebilst, ka otrdien mājās priekš skolas nedarījām neko!

14.09

Tagad, kad rakstu šo blogu esmu skolā. Tikko beidzās Danish Law. Šodien vispār baigi vēss ārā un diena tāda nemīlīga. Tā kā mums šodien pēc stundām jābrauc 2 dienu ekskursijā, tas nav īpaši forši bet nu jācer, ka laiks uzlabosies. Plančiks ir pēc lekcijām aiziet pie manas mīļās draudzenes no Ukrainas. Pasēdēt pie viņas mazliet un tad doties. Cerams, ka pierunāšu vienu meiteni no sava kursa, lai paņem mani mašīnā :D

Labi, bučas! Lai jums jauka atlikusī nedēļa!