Kāpēc tāds virsraksts? Nu tas tāpēc, ka kā jā jau jūs daudzi zināt, tā ir programma, ko šeit mācos. Tāpēc par godu tam, ka šodien bija pirmā īstā lekcija ar nosaukumu MARKETING MANAGEMENT, šim ierakstam dots tāds nosaukums!
Kā tad man šodien gājis? Īstenībā ļoti interesanti. Emocionālā pašsajūta visnotaļ ir daudz labāka nekā tā bija vakar pēc lekcijām. Pietam, vakardienas saruna ar mammu skype mani pamatīgi uzmundrināja un ļava paskatīties uz visu ar gaišākām acīm. Starpcitu pēc šīs sarunas noskaidrojās, ka manējie vecvecāki ir vislielākie šī bloga fani un viņiem par prieku man jāpiespiežas vēl sīkāk, plašāk, detalizētāk un biežāk visu aprakstīt. Mīlu un ilgojos pēc jums!
Piecelties ar katru rītu ir aizvien grūtāk, pat neskatoties uz to, ka katru reizi, modinātājs tiek uzstādīts uz vēlāku laiku. Tiešām priecājos par tām brīvajām trešdienām, jo tad darba nedēļa šķiet īsāka. Var izgulēties un man tas dīīīīktīīī TĪK!
Uz skolu bijām laicīgi, jo esam jau izfunktierējuši perfektākos laikus, kad visizdevīgāk un ātrāk varam tikt uz skolu. Diemžēl, kad kāpjam ārā no otrā autobusa, lai ietu uz trešo, no iešanas īpaši daudz nesanāk, jo ir JĀSKRIEN! Protams, pozitīvais ir tas, ka nav jāgaida, bet negatīvais, ka mana sirds lec pa muti laukā, un nav elpas, kad esmu nokļuvusi līdz iekāpšanai. Tas tiešām ir neforši. Kad sākšu strādāt un būs nauda, noteikti būs jāsāk iet uz sporta zāli, vai vismaz uz baseinu skolā, kas ir pirmdienās un otrdienās pieejams.
Pirmā stunda šodien bija ekonomika. Ne gluži mikroekonomika, kas bija vakar, bet mazliet citādāka. Arī lektors bija cits. Vīrietis ļoti grūti nosakāmā vecumā. Man viņa seja, kas likās lelles KENA atveidojums visu laiku novērsa uzmanību. Bija sajūta, ka viņam bijušas kādas koriģējošas operācijas, jo uz sejas nebija neviena grumbiņa, ļoti izteikts žoklis, perfekti zobi (lai gan likās, ka tie ir mazliet par daudz), viss tik ļoti proporcionāls...gadi likās, ka viņam ir apmēram amplitūdā no 30 līdz 40, bet es arī nebrīnītos, ja viņam būtu kaut kas zem 30, vai virs 40!
Pirmā šīs lekcijas daļa bija ļoti interesanta, taču pēc piecu minūšu pārtraukuma, kad atkal sākās teorētiskā daļa, man vairs galva neko nespēja uzsūkt. Pozitīvais ir tas, ka atšķirībā no visiem citiem skolotājiem, kas mums līdz šim bijuši, viņš vienīgais raksta daudz uz tāfeles...īstenībā viņš ir vienīgais, kas RAKSTA uz tāfeles! Man, cilvēkam, kas pieradis rakstīt daudz pierakstus tas patīk!
Nākamā lekcija bija Marketing Management. Man ĻOTI patīk pasniedzēja. Šķiet tiešām superīga, izglītota sieviete, kas mīl savu darbu. Īstenībā man nav šaubu, ka viņa mīl to, ko dara, jo, kad viņa stāstīja par savu iepriekšējo darba pieredzi, viņai ir bijis izcili kruts darbs 18 gadu garumā, taču vienu dienu viņa sapratusi, ka sirdij daudz tuvāk ir pasniegt to ko viņa zin citiem un arī redzēt, ka viņas audzēkņi izaug, kā viņi attīstās un sasniedz savus mērķus. Man viņa patika ar to, ka viņa šķita jautra, bet tai pat laikā viņai ir ļoti augstas prasības no saviem studentiem. Katrā ziņā, pirmais iespaids man palika ļoti pozitīvs un tad jau redzēs, kā tas izvērtīsies turpmāk.
Pārsteidzošākais, ka šai lekcijā bija, bija viens no uzdevumiem, kur mums katram bija ar sevi jāiepazīstina, pasakot vārdu, valsti, līdzšinējo izglītību un pieredzi mārketingā. Mani šokēja tas, cik daudziem no mums ir pamatīga iepriekšējā darba pieredze, kas saistīta ar mārketingu. Kā pirmā uzstājās sieviete, kas satinusies lakatos. Viņa oriģināli nāk no Dubajas, bet cik sapratu tagad viņa jau entos gadus dzīvo Dānijā. Laikam ieprecējusies. Viņai ir 35 gadi, 3 bērni, entās izglītības un darba pieredzes. Vispār mums grupā Uģis ir jaunākais, tad mēs esam kādi pāris 19 gadīgie un tad aiziet no 22 līdz pat 49. Tas ir dīvaini, toties tai pat laikā arī mazliet iedvesmojoši, jo arī man pēc gadiem gribas lielīties ar bakalaura un maģistra grādiem dažādās nozarēs.
Uģis no rītdienas pārsēdīsies pie cita galda, jo mums visiem stingri piekodina, lai pie viena galda nesēžot vairāki no vienas valsts. Mums klase iekārtota tā, ka ir sabīdīti galdi pa vairākiem kopā un tad visi sēž tādās grupiņās apkārt. Uģis pārsēdīsies pie galdiņa, kur sēž 49 gadus vecais vīrietis, musulmane un meitene no Filiapīnām, taču par meiteni viņu grūti ir nosaukt. Pēc izskata viņa ir pilnīgs vecis, vienīgais, kas liek saprast, ka viņa ir meitene ir vārds. Karoč Uģim būs jautra kompānija, taču visnotaļ ar lielu dzīves un vajadzīgās nozares pieredzi. Pietam, viņam vairs nebūs jāsēž blakus džindžeram ar tiešām smirdīgo muti! Ķiploki laikam ir viņa mīļākais ēdiens.
Pēc stundām mums bija jāiet uzņemt foto priekš savām studentu kartēm, ko dabūsim pirmdien. Bildi nebija nemaz tik viegli uzņemt, jo tas bija tāds kā automāts, kur pašam viss jāsačinij. Pirmajā es nofotogrāfēju netīšām tikai savus pupus, otrajā seju bez matiem, bet trešajā es atmetu ar roku un ielādēju tādu kaut kādu nekādu. Uģis bija tik izbesijies, ka atstāja pirmo variantu, par to arī neesot sajūsmā.
Pirms aizgājām uzņemt bildes, mēs satikāmies ar vienu latviešu meiteni, kas pārdeva grāmatas mums par daudz zemāku cenu. Viņu satikt bija ļoti vērtīgi, jo viņa mani tiešām nomierināja, ka viss ir čikiniekā, visu ir iespējams pavilkt un, ja kaut kur ir vajadzīga palīdzība, viņa to neateikšot. Katrā ziņā, šeit Dānijā, ir pavisam citi mācīšanas paņēmieni un ar Latviju tie nav salīdzināmi. Esmu apmierināta ar savu izvēli doties no tās prom - vismaz mācīšanās ziņā noteikti!
Tad devāmies mājās, pirmstam vēl ieejot veikalā, jo, lai gan bijām runājuši, ka iesim uz veikalu tikai svētdien, bez piena un maizes mums tomēr ir grūti iztikt. Vienā no pieturām, kā jau katru dienu mūs sagaida ļoti pievilcīgā reklāma, kur atēlots milzīgs sūds. Šis sūds ir pievilkts tik tuvu, ka var redzēt vismazākās tā detaļas, tik tuvu, ka rauj uz vēmienu. Foršākais, ka šodien pieturā blakus šai jaukajai reklāmai bija jāsēž 15 min. Starpcitu laiks ir uzlabojies un mājās es braucu mazā, īso piedurkņu krekliņā! Kaut kas pozitīvs, jēē!
Vēl ko varu pastāstīt ir tas, ka te tikt notriektam no velosipēdista ir pavisam reāla iespēja. Es pati gandrīz zem viņu riepām esmu nokļuvusi jau vairākas reizes. Tas ir neizturami!
Labiņi, rīt ir piektdiena. Skola atkal līdz 12:05 un pēc tam skola mums taisa bārbekjū vakaru, kas noteikti turpināsies skolas bārā, tā ka visdrīzāk nākamais ieraksts būs kaut kad svētdien vai arī pirmdien. Svētdien iespējams aizlaidīsim uz centru, jo šeit Dānijā ir tā, ka katra mēneša pirmajā svētdienā visi vilcieni ir pa brīvu, tā ka tas ir jāizmanto!
P.S. Vaļera vēljoprojām nav mājās no Zviedrijas! Vuhuuu!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru