KOPENHĀGENA

Beidzot pienāca tā diena, kad es nokļuvu Kopenhāgenas centrā! Šodiena mums bija brīva, tāpēc izlēmu, ka vienreiz pa visām reizēm man jātiek uz turieni, tāpēc ar Yulie (ukraiņu meiteni) sarunājām šo dienu pavadīt kopā. Rīts gan man sākās diezgan nejauki, jo pirmkārt bija nežēlīgi grūti pamosties. Tas tāpēc, ka šis bija viens no retajiem rītiem, kad kaimiņiem nebija mūzika uz viss skaļāko, Vaļeras sīkais neklaigāja un Uģis nedīdijās...es varēju gulēt kā bebītis :( Otrkārt, jo Uģītis mani pēdējā brīdī uzmeta, ka nebraukšot. Reāli ne es zināju ceļu, ne ko, bet nu labi...Tad, kad beidzot izkūļājos ārā no gultas man bija palikusi nepilna stunda, lai sataisītos.

Tā kā paralēli bija dusmas, ka man viens visu atlicis līdz pēdējam momentam un stress par savām švakajām topogrāfiskajām dotībām, man viss krita ārā no rokām. BURTISKĀ NOZĪMĒ! Pirmā bija pincete, kas man izkrita pa logu brīdī, kad es cīnijos ar matu, kas man iestrēga tiko nolūzušā nagā, un otrā bija ola, kas izšķīda pa virtuves grīdu, kad netīšām pieskāros karstajam tosterim, gatavojot brokastis. Yeah, way to go! Lai nu kā, kad pa galvu pa kaklu cīnijos ar pēdējām minūtēm, kas man bija atlikušas, pēkšņi Yulie piezvana un pasaka, ka kavēs pusstundu. Tā nu man pēkšņi bija lieka pusstunda, kura man bija tik ļoti nepieciešama kādu laiku atpakaļ pirms viņas zvana, bet nu labi...

Autobusu atradu diezgan ātri, bet stress pavadīja visa ceļa garumā, jo negribēju izkāpt nepareizajā pie pieturā, jo pa ceļam bija daži tiešām traki arābu rajoni. Neesmu no aizspriedumainākajiem cilvēkiem, bet fakts paliek fakts - arābi un lakatainās lielos pulkos vienkopus man uzdzen šermuļus. Šodien pat nācās redzēt tās, kuras notinušās tik tāl, ka tik acis knapi var redzēt...brrr...

Pēc arābu kvartāla sekoja mazs gangstu kvartāls, kur vairumā varēja redzēt melnos, kas līdzinājās bandītiem. Tajā brīdī es sapratu, ka gangsteri nemaz nešķiet tik slikti, kā sākumā varētu šķist, ja salīdzina ar arābiem...

Tā kā mums ar Yulie sākumā bija maza ķibelīte ar īsto pieturu, kur abām satikties, man, viņu gaidot, bija laiciņš pastaigāties apkārt pa centru. Pirmais, ko ieraudzīju bija mans mīļais H&M, taču sortements mani apbēdināja, jo īsti nekas nebija acīm tīkams. Taču, mammu un Madar - neuztraucaties, te ik pa pāris soļiem ir H&M veikali, tā ka jums būs ko darīt, kad atbrauksiet!

Pamatā šī diena tika pavadīti pa veikaliem, kas man ļoti nepatika, jo Yulie gribēja vazāties tikai pa kaut kādiem krutajiem, nenormāli dārgajiem centriem, kur es sajutos mazliet muļķīgi, jo par cenām, cik maksāja preces, kas tajos pārdevās, varētu samaksāt mēneša īres makstu.

Katrā ziņā, diena pa centru pagāja diezgan vienmuļi un es īsti neko superkrutu tā arī neieraudzīju, bet vismaz nesēdēju mājās, kā katru dienu un man beidzot ir kaut kāds priekšstats. Reāli šķiet, ka riteņi centrā ir vairāk nekā cilvēku, bet šie cilvēki mani ļoti piesaistīja. Viņi bija tik modīgi, stilīgi, pašpārliecināti, interesanti un dažādi, ka es atapos - es tak esmu pilsētas meitene un man tā burzmas sajūta bija ļoti pietrūkusi. Šeit, kur es dzīvoju ir ļoti mierīgi, katru dienu redzu vienus un tos pašus cilvēkus, bet šodiena man deva jaunus spēkus un skaidru mērķi, ka es gribu dzīvot iekš BIG BUSY CITY!!!

Pēc vazāšanās pa veikaliem uznāca baigākais nogurums, tāpēc ap pieciem jau biju mājās. Šodien beidzot sanāca pabraukt ar metro. Diemžēl gan tikai vienu pieturu, bet fakts, ka metro brauc bez nekādas cilvēciskās kontroles (bez vadītāja) šķita diezgan iespaidīgs!

Šodien pabeidzu savas vēstulītes darba meklējumiem un izstaigājot savu rajonu, sametu 10 krutākajās māju pastkastītēs. Krutumu noteica mājas lielums, pagalmā redzamās lietas un mašīna, tā, ka jācer, ka drīz saņemšu kādu labu darba piedāvājumu no kādas biezo ģimenītes!
Pēc tam uzrakstīju CV, ko pirmdien izprintēšu skolā daudzos eksemplāros. Tāpat arī domāju vairumā izprintēt mazas afišas auklītes darbam, ko sametīšu tuvākajās pastkastītēs, jo ar roku rakstīt vairs netaisos :D

Nākamās divas dienas kārtīgi izgukēšos un atlikušo dienu veltīšu mācībām. Tiešām jāsaņemas, jo pati esmu ar sevi tai ziņā ļoti neapmierināta!