Intro-Trip

Ilgi domāju par šī ieraksta nosaukumu, jo man prātā visu laiku bija kāds cits vārds, taču beigās nolēmu to saukt vienkārši par Intro-Trip, jo zem šī nosaukuma tika pavadītas pēdējās 3 dienas. Tas otrs variants bija - EDIJS. Jo reāli visvairāk ko stāstīt man ir tieši par viņu - smieklīgo, īpatno un unikālo rumāni. Taču par visu pēc kārtas...

Pēdējais ieraksts šajā blogā bija trešdien, īsi pirms devāmies ceļā uz viesu namu, kas bija noīrēts šim pasākumam par godu. Ja gribat zināt, kas tas īsti bija par pasākumu, tad dažos vārdos paskaidrojot, tas bija iepazīšanās, saliedēšanās pasākums visiem 4 kursiem, kas mācās mārketinga menedžementu - 2 internacionālajām un 2 dāņu klasēm. Diemžēl no mūsu 35 studentu lielās klases atbrauca tikai 6 cilvēki. Tas bija kaut kas neiedomājams, jo no pārējiem kursiem bija ļoti daudz cilvēku. Vienīgā mūsu klase bija kaut kādas sēnes. Tas, protams, visu padarīja diezgan tizlu, jo nebija iespējas saliedēties tieši ar saviem kursa biedriem, kas bija šī pasākuma pamatdoma!

Cerēju, ka Julie, dāņu meitene no manas klases, mūs ar Uģi paņems mašīnā, bet beigās izlēmām, ka brauksim ar autobusu, jo negribējām ar viņu braukt uz DownTown pusdienās. Tā vietā norunājām, ka viņa savā mašīnā paņems mūsu simts paunas un ka piektdien, kad brauksim mājās, viņa mūs atvedīs līdz centram.

Tad nu tagad stāsts turpināsies par mūsu smieklīgo rumāni - Ediju. Taču es pat nezinu, kā lai sāk?! Kā, lai apraksta viņu, viņa darbības, uzvedību un visu pārējo?! Šajās dienās nonācu pie secinājuma, ka viņš ir viens LUCKY DOG. Viņu veiksme pavada uz katra soļa tā veiksme viņam parasti seko pēc kaut kādas pamatīgas izgāšanās. Viņš saka ko domā, nekautrējas ne no kā. Viņš ir tāds mazliet tizls un dumjš, bet tādā labā nozīmē, jo viņš ir tik unikāli smieklīgs tā dēļ. Nu labi...tas bija mazs ievadiņš par šo čali, lai jūs saprastu un labāk vizualizētu visu, ko par viņu šeit aprakstīšu.

Tātad, trešdien, kad beidzās lekcijas mums bija 2h līdz tikšanās brīdim stacijā ar pārējiem. Edijs mums pievienojās, lai nosistu laiku. Viņš, protams, izmantoja iespēju un savu ķoferi iemeta Julie mašīnā tā pat kā mēs. Nepagāja ne 3 minūtes, kad viņš ačohnijās, ka aizmirsa tur savu maku, autobusa kartiņu un visu pārējo :D Viņa skriešana pakaļ Julie mašīnai beidzās neveiksmīgi, taču tas viņu beigās neaturēja nokļut ar 2 autobusiem un vienu vilcienu vajadzīgajā vietā.

Visi 3 aizgājām pie manas ukraiņu draudzenes uz kojām, lai mazliet nosistu laiku. Es īpaši nedabūju parunāt ar viņu, jo galvenais runātājs bija Edijs :D Bet iebildumi man pret viņa runāšanu vairs nav, jo parasti tā beidzās ar nenormālu smiešanos. Piemēram, viņš mums stāstīja, kā Rumānijā čigāni autobusos kontrolieriem ar nažiem draud, tāpēc tagad viņi reāli var braukāties pa brīvu, jo neviens neuzdrošinās viņiem iet klāt. Tad viņš stāstīja stāstu par 5 čigāniem, kas aizbrauca uz Austriju un nodūra ar nažiem gulbjus un apēda. Īsi pēc tā notikuma viņš braucis ar tēti uz Austriju un prikola pēc šie restorānā pajautājuši, vai viņiem nav gulbji. Viesmīlis tur izbolijis acis, bet Edijs tikai sācis ar ēdampiederumiem sitis pa galdu un saucis - gulbi, gulbi, gulbi :D :D :D Es vienkārši smējos stundu no vietas pēc tā stāsta :D

Pēc ciemošanās kojās, devāmies uz staciju. Lai no skolas uz turieni tiktu, ir jābrauc ar vienu autobusu. Reāli vilcienos var mēģināt riskēt braukt pa zaķi, jo tur cilvēki vienkārši kāpj iekšā pa jebkurām durvīm un kontrole kāpj iekšā ik pa pāris pieturām, bet autobusā ir jākāpj iekšā pa šofera durvīm un ir diezgan neiespējami viņam pašļūkt garām. Reāli sods par braukšanu bez biļetes ir 100Ls. Taču še ku reku, Edijam tas izdevās gan šajā autobusā, gan vilcienā pēc tam, gan arī pēdējā autobusā pēc tam, kad izkāpām no vilciena. Viņš vienkārši ir čigāns :D Smieklīgākais, ka izkāpjot no vilciena vajadzīgajā pieturā, tieši iekāpa kontrole un Edijam atkal noveicās. Starpcitu mēs ar Uģi netīšām arī nobraucām vilcienā pa zaķi, jo nezinājām, ka biļete jānoklikšķina pirms kāpšanas iekšā, bet nu Edija veiksme noderēja arī mums.

Labi par Ediju man vēl būs ko pastāstīt, bet tagad mazliet par pašu intro-trip. Protams, ar lielu maldīšanos kaut kā visi nokļuvām līdz attiecīgajai vietai. Visus sagaidījām un varēja tikt pasludināta intro-trip atklāšana. Pirmajā naktī nebija neviena pasniedzēja, tikai studenti no pirmā gada un vecākie studenti, kas bija uzņēmušies vadīt šo pasākumu. Tad atapāmies, ka jā - esam ļoti maz no mūsu klases un, ka vispār internacionālie studenti salīdzinājumā ar dāņiem bija diezgan pamaz. Diemžēl dāņi savā būtībā ir diezgan aturīgi un tusēja tikai ar savējiem. Tas, manuprāt, bija visneforšākais, jo internacionālie jutās mazliet atstumti. Nebija arī īpaši liela jēga iet pašiem kaut ko viņu bariņā, jo viņi sarunājās tikai savā valodā. Tā nu mums izveidojās pašiem savi mazie bariņi, kur tusējām mēs 3 un vēl 3 meičas no mūsu klases. Viņas visas trīs ir no Ungārijas. Ļoti ļoti atšķirīgas personības, taču visas mazliet likās tādas divkosīgas. Viena bija tāda ļoti pareiza, jo katru vakaru jau 12 gulēja, otra atkal pilnīgs party-animal, kam galvā šķita ir pilnīgs tukšums - tāda galīga blondīne prātiņā, bet trešā tāda puisiska tusētāja. Edijs puisiskajai arī acīs kā muļķītis pajautāja - tēvs tevi gribēja uzaudzināt par puiku? :D Tas ir vēl viena lieta, kas raksturo Ediju - viņš spēj uzdot visstulbākos jautājumus un sniegt vēl stulbākas atbildes.

Lai nu kā, pēc atklāšanas vārdiem visi tika sadalīti grupiņās pa kādiem 8 cilvēkiem. Lai gan grupas bija sajauktas, tik un tā 5 no manas bija dāņi. Uģim vispār visi grupas biedri bija dāņi. Mums bija pāris spēles un tad jau galdā tika celtas vakariņas. Bija super garšīgi. Diemžēl no visām turpmāko dienu ēdienreizēm šī bija vigaršīgākā, vissēdamākā, jo pēc tam man nekas vairs negaršoja. Arī alkohols tika pārdots un bija iespēja pa 5Ls nopirkt tādu biļeti, kurā ir 10 dzērieni. Tā bija laba ideja, jo tad varēja nenēsāt apkārt maku, bet gan vienmēr iedot to papīrīti, lai viņi nosvītro dzērienu. No dzērieniem tika piedāvāts alus, sidrs, šots vai coca-cola. Protams, tai vakarā visi pārdzēra jēgu un uz brīdi likās forši, taču nākamās dienas galvas sāpes visu jautrību sabojāja. Arī laikapstākļi bija drausmīgi un diena pamatā tika pavadīta vārtoties pa gultu. No rīta gan man bija jāpārsmejas, jo kājgalī man pilnīgā līķa pozā gulēja Edijs. Viņš bija satuntulējies savās vienīgajās līdzpaņemtajās drēbēs, uzlicis galvā kapuci un apsedzies ar manu palagu. Kad jautāju, kur viņš dabūja manu palagu, viņš teica, ka tā kā viņš no guļamajiem neko nebija paņēmis, gājis meklēt kādu segu un atradis manu palagu vanasistabā uz grīdas. Izrādās viņš tur bijis, jo kādam toletē bijis seks uz tā. Šim faktam par godu, ļāvu viņam izmantot manu palagu arī turpmākās dienas.

Otrajā dienā jautrākā lieta, kas notika, bija futbolspēles skatīšanās. Tas gan nebija parasts futbols. Kāpēc ne parasts? Jo "futbola laukums" bija uz milzīgas plēves, kas visa bija salieta ar eļļu, ziepēm un citiem sūdiem, lai padarītu to cik vien slidenu iespējams. Komandas spēlēja 3 pret 3 5 minūtes. Tas bija tiešām smieklīgi, jo visi bija tik tizli un visu laiku krita. Arī Edijs spēlēja un par viņu man vienkārši nav vārdu :D Pirmkārt, viņš bija uzvilcis lielu miskastes maisu sev kājās, tā, ka tas izskatījās pēc gigantiska pampera. Godīgisakot, tas pampers viņam pasargāja tikai vienu vietu, jo viss pārējais bija vienos dubļos.

Tad pienāca vakars. Iepriekš piemirsu pateikt, ka tēma šim pasākumam bija Disneilena. Un otrā vakara noslēgumā visiem bija jāpārģērbjas savos līdzpaņemtos šim dress-code paredzētajos tērpos. Mums tika pateikts, ka labi ir kaut vai mazs sīkumiņš, tāpēc likās, ka manas Disneilendā nopirktās Minney austiņas būs superstilīgas, taču, kad ieraudzīju kas dāņiem bija - es pat neuzdrošinājos izvilkt savas ausis no somas. Viņi visi kā viens bija perfekti parūpējušies, lai spētu izcelties. Visiem bija tērpi pilnā augumā, speciāli pirkti vai pasūtīti, kamēr internacionālajiem nevienam nebija nekā. Izņemot Uģi, kas bija saģērbies kā feja :D Viņš mazliet izskatījās pēc geja, bet visnotaļ smieklīgi un izlēcoši :)

Arī tai vakarā visi piedzērās un notusējās, bet godīgi sakot visam šim pasākumam ar Uģi dodam labi ja 4 balles no 10, jo tiešām pietrūka saliedētības, mūsu kursa biedri un arī laikapstākļi nebija īpaši forši. Katrā ziņā šīs dienas varējām pavadīt daudz lietderīgāk. Arī tusēšana mani vairs īpaši nevilina...karoč Edijs bija vienīgais, kas izglāba visas brīvdienas.

Tad sekoja stulbākā daļa - 3 dienas rīts, kad jābrauc mājās. Reāli visiem viss bija jāvāc un mums internacionālajiem lika stulbākās lietas darīt. Piemēram, lasīt benčikus no zemes. Taču viltnieks Edijs vienkārši lasīja akmeņus, lai izskatās, ka viņš kaut ko dara, jo negribēja neko trakāku. Kamēr viņš lasīja - skaļi klaigāja vārdu KUCE visās valodās, ko zināja un protams arī latviski. Šo vārdu viņš veltīja meitenei, kas lika lasīt tos benčikus :D

Njam...un Julie, dāņu meitene, kas solīja aizvest mūs mājās no rīta bija pazudusi. Tā maita bija aizbraukusi mājās, mums neko nepasakot. Taču ar Ediju vienojāmies, ka viņa ir tikai pusmaita(puskuce), jo pirmajā dienā atveda mūsu paunas.

Tad, kad beidzot viss bija pabeigts un varējām doties uz autobusu, pieturā izrādījās, ka autobuss jāgaida 2h. Kad likās, ka no pohas karstajā saulē nosprāgsim, pēkšņi nāca kaut kāds mistiskais autiņš. Kad kāpām iekšā, Edijam viena kapeika pakrita zem autobusa. Nepietika, ka viņš čut ne palīda zem busa, kad pēkšņi viņš palūdza autobusa šoferim pabraukt autobusu malā, lai dabūtu savu kapeiku, ko šoferis arī izdarīja :D Iedomājieties skatu!!! Viss autiņš bija gar zemi no smiekliem. Taču Edijs šitāda tipa pigorus sastrādā bieži. Viņš nebaidās pajautāt lietas, ko lielākā daļa cilvēku kautrējas darīt, līdz ar to vienmēr dabūjot ko vēlas. Piemēram, kad stacijā gaidījām vilcienu, aizgājām uz veikalu nopirkt pa bulciņai, lai vēderā nav galīgs tukšums. Taču Edijam šī saldā bulciņa likās par aukstu un viņš palūdza pārdevēju uzsildīt to viņu personiskajā mikroviļņu krāsnī :D Ai, šos stāstus par rumāņu smieklīgo puisi varētu turpināt bezgalīgi, un varu saderēt neesmu te ne pusi aprakstījusi no visa, ko viņš sadarīja pa tām dienām!

Bilde, kas šeit ir, protams, ir ar Ediju, lai vēl labāk varat šo tipiņu vizualizēt !!!

Tagad ir sestdienas vakars un pa šo dienu neesam neko īpašu sadarījuši. Es gan izdarīju lielu lietu, ko jau sen gribēju saņemties - respektīvi sakārtot visus savus pierakstus Mārketingā. Šī sakārtošana man ļāva arī daudz ko iemācīties pa jaunam un tas ir svarīgi, jo ceturdien mums ir pirmais tests šai priekšmetā. Vēl mēs saņēmāmies aiziet uz veikalu, kuriepirkām paiku nākamajai nedēļai un Uģīts mums uzcepa pankūciņas. Nodevām pudeles, saņemot par tām 4Ls. Iedomājieties - par lielo plastmasas pudeli dod 30sant.

Rīt arī neko neplānojam, jo kaut kāds baigais pagurums pavilcies. Taču drīz jāsaņemas uz to centru aizbraukt, lai varam atķeksēt, ka esam tur bijuši!

Labiņi, es beigšu rakstīt, jo man jau nāk lūziens!

Bučas!