JĀCĪNĀS

Esmu vienkārši pārčakarējusies ar savu datoru. Gudrinieks, kas man tajā visu instelēja iekšā bija aizmirsis par tādu mazmazītiņu lietiņu, kā ANTIVĪRUSS un pateicoties tam, manā datorā bija iejājuši pāris Trojas zirgu! Labi, ka man ir tāds Uģis, kas kaut ko sajēdz no datoriem, pretējā gadījumā būtu baigie sūdi, jo šeit es nevaru atļauties to, ka man ir lēns, sačakarēts kompis. Te tomēr visi skolas darbi ir saistīti ar datoru...

Kā jums patīk mans jaunais bloga formatējums? Man tās rozes bija apnikušas, un gribējās ko apstraktāku, tāpēc, lai mazliet pabojāt nervus sava lēnā datora dēļ, nolēmu nomainīt bloga formatējumu.

Okay, tad tagad pie lietas. Kā man ir gājis pēdējās dienas?! Svētdien Vaļera Uģi pacienāja ar vesalu šķīvi nežēlīgi asiem pipariem. Man pietika ar vienu, kad sapratu, ka mans kuņģis nav īpaši priecīgs, taču Uģis apēda kādus 10. Mute viņam dega ugunīs, taču varu saderēt, ka tas viņam patika labāk nekā nākamās dienas degšana dibenā. Jā jā...nabadziņš nebija spējīgs pat uz skolu aiziet, jo asie pipari bija gatavi tikt brīvībā, un Uģim diena bija jāpavada uz poda :D

Bija dīvaini vienai braukt uz skolu. Sapratu, ka esmu ļoti pieradusi pie Uģa. Viņam esot tas pats, jo mājās gandrīz vai miris ne tikai no piparīšiem, bet arī no ilgām pēc manis. Mīļi! :)

Šitā nedēļa vispār kaut kāda trakā, jo katru dienu ir trīs bloki, kas nozīmē lekcijas līdz 14:30. Otrdien mums ar Uģi un vēl 15 kursa biedriem bija jāpaliek skolā līdz 16:00, jo 4.blokā mums vajadzēja pārakstīt testu. Jā, izrādās, ka pirmajā testā no mūsu klases izkrituši tieši 50%. Taču pārlikšanas eksāmens visus šokēja...tas bija tieši tāds pats, kā pirmais. Tā kā es biju mājās izanalizējusi visas savas kļūdas, man tas bija peace of cake. Es dabūju 43 punktus no 44. Uģis 42! Rīt redzēs, vai ir bijis kāds tāds duraks, kas nav nolicis, jo nu te nebija iespēja nenolikt.

Ko lai vēl pastāsta? Nu ir divas lietas, kas mani tracina un dzīvi padara drūmāku. Pirmā ir saistīta ar dzīvošanu.

Respektīvi ir tā, ka Vaļeram valsts maksā 100Ls mēnesī par viņa sīko, bet, ja viņam būs mūs jāpieraksta pie sevis dzīvoklī, tad šo naudu viņš vairs nesaņems. Stulbākais, ka mums ir obligāti jādabū pieraksts, pretējā gadījumā nevaram nokārtot savu uzturēšanās atļauju. Un ja mums nav uzturēšanās atļauja, tad legāli nekur nevaram dabūt darbu. Reāli ķēdes reakcija...nemaz nerunājot, ka šī uzturēšanās atļauja ir OBLIGĀTA, ja dzīvojam Dānijā ilgāk nekā 3 mēnešus. Karoč risinājums no Vaļeras puses ir tāds, ka viņš mūs pieraksta, bet mēs maksājam šos 100Ls papildus. Nu cammon, sanāk, ka mums par vienu sūda istabeli prasa 4500DKK (450Ls). Sviests kaut kāds. Mēs sākam apsvērt domu par jaunas dzīvesvietas meklēšanu. Iespējams tā varētu būt kāda maza istabiņa dzīvoklī, ko īrē 3 mūsu skolas biedri. Viņiem tieši 1 istaba ir brīva. Taču mīnuss ir tāds, ka tā ir ļoti maza istabiņa un tur nav mēbeļu. Taču pluss, ka mums nebūtu jāuztraucas par depozītu un istaba mēnesī izmaksātu 2400DKK(240Ls). Nu redzēs, kā viss iegrozīsies, bet Vaļera manās acīs sāk kļūt par melno tēlu, jo pēc idejas mums nav kontrakta, kas nozīmē, ka viņš par mums nemaksā nekādus nodokļus, pluss viņam tā istaba tā pat visu laiku stāvēja tukša un neizmantota un tagad ekstra klāt katru mēnesi nāk 350Ls. Pie tam neko tādu sākumā viņš mums neminēja, ka redz nevarēs pierakstīties, jo pa sīko viņš saņem 100Ls. Ai karoč stulbums...cerams, ka viss nokārtosies.

Otrā lieta ir saistīta ar skolu. Paldies Dievam, es sāku iejusties un priekšmeti sāk šķist interesanti. Bet es mazliet skolotāju acīs jūtos kā pelēkā pele. Viņi parasti izsauc vienus un tos pašus cilvēkus, kas godīgi sakot paši arī vienmēr piesakās. Es baidos pieteikties un izgāzties. Bet, kad darbs ir grupās, es esmu viena no lielākajām runātājām un ideju ģenerātorēm, bet, kad tas jāprezentē - KLUSUMS. Es zinu, ka tā ir mana vaina, bet kaut kā nespēju pārkāpt sevis pašas uzceltajai sienai. Jācer, ka arī tajā ziņā es atvēršos un viss nokārtosies...

Bet nu nav viss tik drūmi kā izklausas. Īstenībā ir arī noticis progress dažās pozitīvās lietās, kuras pagaidām neatklāšu. Tā ka jācīnās, jācīnās un vēlreiz - jācīnās :)

P.S. Brīvlaiks jau pavisam drīz. Pēc 2 nedēļām. Tad arī mammīte būs ciemos, un varēsim pavadīt kopā ļoti jauku nedēļu.