Iet Labi!

Lai gūtu kaut kādu dzinuli šī ieraksta sākšanai, pārlasīju savus pirmos trīs ierakstus uzreiz pēc atbraukšanas uz Dāniju. Neticami, cik ļoti viss ir mainījies. Kas tik nav noticis pa šiem 5 mēnešiem. No nekā mēs esam izveidojuši tīri pieņemamu dzīvīti šeit. Īstenībā esmu lepna par mums.

Neesmu rakstījusi kopš pagājušās sestdienas. Visu laiku centos sevi piespiest, bet nu slinkums/nogurums ņēma virsroku. Tad nu šoreiz gatavojieties garam ierakstam! Nespēju noticēt, ka jau nedēļa paskrējusi, kopš pagājušās reizes, kad rakstīju. Kāpēc laiks tik ātri nesas uz priekšu?! Vai tā šķiet tikai man? Lai nu kā - visu pēc kārtas...

Svētdiena [22.1]

Tā bija diena, kad gāju pie Seržio tīrīt māju. Lai līdz viņam nokļūtu man jābrauc ar autobusu līdz centram un tad ar metro līdz vēl dziļākam centram. Lai to izdarītu man jālieto divzonu klipkarte, jo izmantoju ceļā otro un pirmo zonu. Taču, kad iekāpu un noklikšķināju, man uz klipkartes iezīmējās 31. zona, kas nebija nomainīta no iepriekšējās pieturas. Šokā, gāju pie šofera un teicu, kas par lietu, jo nupat dzirdēju stāstu ar tieši tādu pašu situāciju. Šai stāstā, gan meitene kļūdu nebija pamanījusi un, kad iekāpa kontrole, viņai bez žēlastības uzlika 75Ls sodu. Pieprasīju šoferim labot savu kļūdu, ko viņš arī izdarīja, man iedodot kaut kādu ekstra klipu. Grūti aprakstīt situāciju tiem, kas nav pazīstami ar Dānijas transportsistēmu, bet galu galā - viss nokārtojās labi. 

Man sanāca mazliet kavēt un pie Seržio durvīm biju tieši 15:00, nevis kā gribēju 14:50. Taču dīvainā kārtā durvis man neviens vaļā nevēra. Taču pēc pāris sekundēm ieraudzīju, ka pats brazīlis tikai nāk mājās. Paldies dievam ka tā, jo man negribējās kavēt. Ejot iekšā, es jau paspēju noskaust visu viņa stāstīto. Iepriekšējā dienā viņš bijis uz lielisku operu, šodien atklājis kādu kolosālu restorānu, utt. Viņš katru dienu uz darbu brauc ar laiviņu...vai nav super? Mana sapņu dzīve! Lai gan gluži tādu kā viņam es gan negribētu, jo man viņš šķiet vientuļš.

Māju iztīrīju tieši 2h. Ievēroju, ka viņam ir kādas 10 dažādas smaržu pudelītes. Visas, protams, krutāko firmu!  Kad biju pabeigusi un gatava iet, viņš man piedāvāja iedzert tēju. Piekritu, jo nekur nebija jāsteidzas. Mēs nopļāpājām 3h. Viņš ir tik interesants cilvēks. Patīkamais, ko uzzināju - viņš ir ļoti apmierināts ar manu darbu, jo tas, ka man patīk viņa māja, esot ļoti svarīgi. Iepriekšējā meitene esot bijusi ļoti pavirša un neiejūtīga pret visiem viņa sīkumiem, tāpēc viņš nav juties ar viņu apmierināts. Ar mani esot pavisam citādāk. 

Pirmdiena [23.1]

Nācās celties ļoti agri, jo man bija norunāts skolā satikties ar vienu kursa biedreni, lai ietu uzzināt, vai mums ir kādas iespējas dabūt valsts pabalstus. Paldies Dievam, man tai dienā uz skolu vajadzēja braukt ne tikai šī iemesla dēļ. Man vajadzēja arī nodot bibliotēkā grāmatas un nokopēt vienu papīru. Meitene tā arī neieradās un es neko nezināju, kur iet, ar ko runāt, utt. Tā iemesla dēļ devos mājās, bet kā jau teicu - galīgi veltīgs šis ceļš nebija. Tā pat no rītiem mēs nevaram izgulēties Vaļera sīkā puikas dēļ!

Ar to mana pirmdiena nebeidzās. Iepriekšējā dienā saņēmu sms no Marijas (tās sievietes, kuras māju tīriju, kamēr Agnese bija slima). Viņa jautāja, vai nevēlos pārņemt tīrīšanu pavisam, jo Agnese vairs nevarot sava otra darba dēļ. Protams, piekritu un pirmdien norunājām tikšanos. Nebijām līdz šim vēl īsti iepazinušās. 

Precīzi norunātajā laikā biju klāt. Viņa un viņas no Āfrikas adoptētā meitiņa Lia mani jau gaidīja. Abas bija apslimušas. Marija šķita ļoti jauka un simpātiska sieviete. Apmēram uz gadiem 33. Viņa man vēlreiz visu izrādīja un izstāstīja, kā vēlētos, lai to daru. Atkal piekritu aicinājumam iedzert tēju, pie kuras izrunājām arī citas lietas. Izrādās viņa ir pacēlusi algu no 1.janvāra. Tagad par reizi saņemšu 35Ls. Super! Kad gāju prom, viņa teica, ka ceturtdien, kad nākšu tīrīt, viņa man atstās 40Ls, jo pieliks ekstra naudiņu par to, ka tērēju savu laiku, nākot ciemos. Sajutos mazliet neērti, bet neatteicu.

Otrdiena [24.1]

Paralēli visam šim, Vaļera arī mājās gatavoja pārsteigumus. Protams, otrdienas rītā. Viņš pēkšņi bija izdomājis urbt un dauzīt. Ko?! Nesapratām. Uzzinājām tikai pēc pirmā tualetes apmeklējuma. Pirmkārt jau, durvīs beidzot bija sataisīta atslēga. Un otra ekstra ir tāda - kad ieslēdz tualetē gaismu, automātiski sāk skanēt mūzika no tāda liela melna, apputējuša radio. Bet skan diezgan laba mūzika - 90.gadu hiti. 

Tā kā Uģim visa šī nedēļa darbā tika iedota brīva, mēs katru vakaru izdomājām ko "jautru" pasākt. Piemēram, otrdienas vakarā, pulksten 21:00, braukt uz skolas baseinu, kas ir vaļā tikai līdz 22:00. Pirtis tur bija galīgi garām - meitenēm un puišiem atsevišķi, un baseina ūdens ar tāds nekāds likās. Vismaz kompānija bija laba - brāļi/māsas latvieši.

Nakts bija pavisam smieklīga, jo Vaļera atkal bija ierāvis. Viņš 23:00 naktī bija uzlicis mūziku uz visskaļāko un gaudoja līdzi. Viņam uz riņķi gāja tikai 2 dziesmas. Viena bija  "Mammama mama Marija maā..." un otra "Feličita...."! Tik smieklīgi, jo viņš riktīgi dziedāja līdz un pa vidam kaut ko sīko puiku sūtīja gulēt. Interesanti zināt, kā lai viņš aizmieg, ja tēvs blakus uz skaļāko gaudo līdz dziesmām?! :D 

Trešdiena [25.1]

Diemžēl Vaļeras priekšnesuma dēļ, sīkais puika nākamā rītā netika aizvests uz bērnu dārzu, tāpēc izgulēšanās bija norakstīta pavisam. Pietam, pats Vaļera kaut ko visu rītu sūca mums tieši pie durvīm. 

Vakarā gājām ciemos pie Agneses un Maksima. Man vajadzēja dabūt Marijas mājas atslēgas no viņas, tāpēc pie reizes tikām uzaicināti vakariņās. Atkal dabūjām ar kājām iet milzīgu gabalu, tāpēc nosalām ne pa jokam. Ārā tagad ir nenormālais aukstums. 

Agnese mani sākumā mazliet sarūgtināja, jo kaut ko teica, ka Marija viņai prasījusi, vai viņa nezinot kādu pieredzējušāku, blablabla...Tagad sāk likties, ka Agnese man kaut ko vienkārši gribēja iegriezt, ņemot vērā, ka es nekad neesmu saņēmusi no Marijas kādus aizrādījumus, kā viņa. Vakariņas pašas par sevi arī bija pašvakas, toties mēs no Maksima uzzinājām daudz noderīgas informācijas. Es arī dabūju beidzot kādu, kas iztulko manu kaudzi ar vēstulēm dāņu valodā. Sapratu, ka esmu neizdarījusi ļoti daudzas lietas norādītajos termiņos. Piemēram - es neesmu aktivizējusi savu NORDEA bankas karti. Lai nu kā - viss ir labojams!

Ceturtdiena [26.1]

Šī bija ļoti, ļoti smaga diena. No pulksten. 10:00 - 14:00 es berzu Marijas māju. Tā grīdu balināšana ir mans lielākais murgs. Man vienu brīdi likās, ka es nekad netikšu no turienes prom. Marija teica, ka nākam reiz man atstāšot ekstra naudiņu par to lieko stundu, bet šoreiz gan es viņai atbildēju, ka viņa būs jau labi. Negribu, lai viņa domā, ka esmu kaut kāda mantkāre, jo kā ekstra naudiņu jau uztveršu tos 5Ls par pirmdienu. Uzsitu viņai sms, lai viņa man saka, ja kaut kas nav tā kā vajag, un viņa atbildēja, kas viss esot ļoti labi. Tā ka - YEah! :D Starp citu, skaidrībai - viņa bija slima tai dienā, tāpēc, lai man netraucētu tīrīt - viņa bija aizgājusi pie draudzenes tur pat blakus. Tāpēc mūsu saziņa bija caur sms. 

Pēc tam, tikāmies ar Uģi pie savas jaunās pašvaldības, lai noskaidrotu, vai ir iespējams mums dabūt kaut kādu pabalstu no valsts. Tikām sūtīti no viena galdiņa pie nākamā un tad atkal nākamā. Galu galā uzzinājām, ka mums šādu pabalstu nav iespējams iegūt, jo mums ir studentu uzturēšanās atļauja, kas nozīmē, ka tā apstiprina mūsu uzturēšanos Dānijā tikai tādā gadījumā, ja varam sevi uzturēt. Taču viena palīdzības iespēja mums ir. Mēs varam pieprasīt palīdzību atmaksāt daļu no mūsu īres. Taču, lai to dabūtu, mums ir jāstrādā un jāpelna noteikta summa kopā. Tātad šo pabalstu būs iespējams dabūt tikai tad, kad man būs legāls kontrakts, kurā būs vismaz 500Ls mēnesī. Tā kā garderobē uztaisot šādu kontraktu, man tā pat tā summa nesalasās, tad izdevīgāk man ir strādāt melnajā!

Pie reizes arī aizgāju uz banku nokārtot tās lietas, kas nebija nokārtotas. Tai dienā mums visur gadījās kaut kādas nelaipnās vecenes. Riktīgi nobesīja. Lai nu kā - visu ko vajadzēja noskaidrojām un izdarījām. 

Tad, pašā vakarā mums bija jāaizbrauc līdz Jensam - jaunās mājvietas īpašnieks. Viņam mums vajadzēja iedot atslēgas un mēs pie reizes jau aizvestu pāris lietas. Atslēgas viņš mums atdeva jau šajā dienā, jo pats piektdien brauc nedēļu garā ceļojumā uz Austriju. 

Mūsu pāris mantas izvērtās 70kg! Tas bija murgs, jo kopā mums bija 3 somas + koferis, un ceļš bija jāmēro ar2 transportiem un daudz iešanu ar kājām. Tas bija SMAGI! Galā mūs gaidīja laba un slikta ziņa. Labā- tur visam ir uztaisīts mega remonts. Gan istabām, gan tualetei, gan arī virtuvītei. Sliktā - remonts vēl nav līdz galam pabeigts. Visdrīzāk, kad trešdien vāksimies iekšā, istabas būs pabeigtas, bet virtuve un tualete vēl ne, kas nozīmē pāris dienas nāksies dzīvot kopā ar meistariem :D Bet nu - kopš tā brīža man ir tāds pacilāts garastāvoklis, jo neticas, cik ļoti visa sadzīve mums tagad mainīsies. No vienas istabeles uz veselu dzīvokli - pie tam brand new! 

Piektdiena [27.1]

Tagad skatoties mūsu istabā, nešķiet, ka tik daudz mantas būtu aizvestas, jo vieta īpaši manāmi nav atbrīvojusies. 

Šodien rīts atkal tika sabojāts sīkā kaukuļa dēļ, un Uģis neizturot iekliedzās pa visu māju ZB, paralēli izdauzot sienā gandrīz vai caurumu. Pēc šī, sīkais apklusa un abi ar Vaļeru minūtes laikā jau bija ārā no dzīvokļa :D

Tagad mans plāns ir atpūsties, lai vakarā būtu spēks strādāt. Man šodien garderobīte :)

Bučas!