StrĀdāšAna

Izskatās, ka turpmāk mana regulārā nedēļa būs apmēram tāda pati kā šī. Nedēļas pirmā puse okay, nedēļas otrā puse HARD WORK! Esmu totāli izpumpējusies, tāpēc nemaz nevaru iedomāties, kas būs, kad skola sāksies. Paldies Dievam, tas nebūs vēl rīt. Pirmā skolas diena būs tikai trešdien.

Es pat nezinu, kur man tagad ir spēks blogot, bet es labāk izstāstu visu tagad, nekā atkal krāju stāstāmo nedēļas garumā. 

Darbs garderobē man šoreiz bija piektdien un sestdien. Emocijas pēc tā - gan pozitīvas, gan negatīvas. Tad nu sākšu ar savu piektdienas nakti...Strādāju viena, jo piektdienās cilvēku nav īpaši daudz, tāpēc garderobē pietiek ar vienu meiteni. Sākumā man pat bija tik garlaicīgi, ka man iedeva slaucīt galda piederumus. Reāli, man nebija nekas pretī, ņemot vērā, ka tiešām miru nost aiz garlaicības. Pēc 00:00 jau sāka rasties cilvēki un beidzot bija ko darīt. Piektdienās ir tā besīgā lieta, ka man jāņem 4Ls par mēteli. Stulbie biezie lohi bieži vien cenšas kaut ko nožilīt, tāpēc man arī tam vēl jāseko līdzi. Kad vakars iet uz beigām, tad sākās tādas problēmas, kā numuriņu pazušana. Šoreiz ar apsargu mums bija lielā misija atrast viena čaļa mēteli, lai gan es sākumā pateicu, ka nemeklēšu, jo tā nav mūsu problēma, ka viņi pazaudē numuriņu. Tādā situācijā cilvēkiem ir 2 iespējas - gaidīt līdz slēgšanai, vai zvanīt rīt uz klubu. Protams, dzērušiem cilvēkiem uz to nospļauties un viņi neatstājoties cīnīsies, lai dabūtu savu mēteli. Sviests! Vēl bieži vien strādāt man traucē sadzērušies pārīši, kas sūcas tieši man pie garderobes, traucējot rindu un vienkārši liekot man vemt! 

Pamatā piektdienas vakars bija okay. Man gan besī tas stafs, kas tur strādā, bet piektdien nekas netraucēja, toties sestdien gan. Elena (galvenā garderobēs...tagad uzkundzējusies par bārmeni) ir nenormālā mīlulīte bosam. Viņi visu laiku tusē kopā, utt. Īstenībā, esmu novērojusi, ka darbā viņi visi tur tā kā tāda ģimene, bet tai pat laikā...man īsti neviens tur nepatīk. Tā Elena ir sīka maita, kas nepārtraukti visus apdirš aiz muguras. Viņa šķiet tik riebīga, lai gan savu iedomīgumu/egoismu viņa slēpj aiz pārspīlēta, neīsta smaida. Par viņu esmu dzirdējusi daudz slikta no meitenēm, no kurām pārņemam dzīvokli (viņas ir kursa biedrenes), no Veronikas un citiem, kas viņu zina. Līdz šim viņa mani netraucēja, bet sestdien gan nokaitināja. Par to vēlāk...

Boss, kas ir pakistānis arī man ne īpaši. Viņš ir diezgan līdzīgs Elenai. Tāds neīsts. Godīgi sakot, var redzēt viņā mazu līdzību ar Patriku, jo viņam arī patīk pēc darba sēdēt, klausīties mūziku, runāties...bet, paldies dievam, viņa upuris ir Elena. Protams, skuķenei jāsēž, ja grib saglabāt savu mīlulītes statusu, lai gan bieži vien var redzēt, ka viņa labprātāk ietu mājās. 

Tad tur ir vēl viens kadrs, kas man totāli besī. Tāds lietuvietis/krievs, kas angliski praktiski nerunā. Viņš gan saprot dāņu valodu, bet nu angļu nē. Piektdien viņš pie manis nāca kaut ko runāties un čut ne brauca augumā, kā es nezinot krievu valodu, ja nāku no Latvijas. Bet nu tad, tik kaut ko pasmējāmies un tā. Viņa īstie krieveļa gājieni nāca ārā sestdien, līdz ar to viņš kļuva oficiāli otrais pretīgākais kolēģis manā sarakstā. 

Kad beidzām strādāt, man nācās nīkt stundu vēl, līdz pirmajam vilcienam. Kamēr lietuvieši savā starpā kaut ko tusēja, es kā nūģe šķirstīju kāzu žurnālus (nezinu, kāpēc viņiem tie tur vairumā). Dzeramnauda arī kaut kāda smieklīgā - tikai 4Ls. Kad beidzot bija pienācis laiks iet, Elena ar mani nenāca. Tas bija nenormāli bailīgi vienai pa to mežu iet. Man visādi sviesti atkal rādījās. Protams, paspēju arī atsalt, jo vilcienu nācās vēl gaidīt.

Kad pārkāpu autobusā, mani atkal gaidīja "piedzīvojums". Apsēdos blakus vienai blondīnei. Pēc mirkļa, skatoties spogulītī, tā sāk kaut ko vaimanāt angliski, cik viņa pārgurusi. Es kaut kā automātiski viņai atbildēju, ka es arī. Un tā sākās mūsu saruna! Uzreiz pēc pirmajiem viņas vārdiem nopratu, ka viņa ir ļoti vīrišķīga. Pēc pirmā acu uzmetiena sapratu, ka viņa ir viņš. TRANSVESTĪTS. Izrādās šis lēdijs ir no Anglijas. Viņš Kopenhāgenā dzīvo kopš jūlija un šeit piestrādā modeļu biznesā. Es pat dabūju apskatīt dažas ļoti "interesantas" bildes. Izrādās, viņa vadīšot fashion week, kas būs nākamnedēļ Kopenhāgenā. Labs ne!? Lai nu kā, es brīžam gandrīz nenoturējos smejoties, jo vienmēr, kad uz viņu paskatījos, viņš savilka lūpiņas tūtiņā. Tas jau nekas, ka virs tām spiedās cauri mazi vīrieša rugāji. Kad prasīju, kur tad viņa tusēja tai vakarā, viņa nosauca kaut kādu kluba nosaukumu, kas esot populārs lezbiešu bārs. Pēc tam viņa teica, ka man arī vajadzētu noteikti uz to aiziet...:D 

Kad viņa/š izkāpa, es turpināju ceļu, cerībā ātrāk nokļūt gultiņa. Taču to ieildzināja trīs melnie, kas sāka strīdēties ar šoferi, jo negribēja maksāt par biļeti. Likās, ka tas nekad nebeigsies. 

Nākamā rītā pamodos ap 15:00 dienā. Un drīz vien jau nācās atkal taisīties uz darbu. Šoreiz gan nestrādāju viena, bet kopā ar Veroniku - savu klases biedreni. Tas to vakaru kaut mazliet padarīja labāku, jo mēs abas vismaz varam kratīt sirdi viena otrai. Arī viņai besī visas tās pašas lietas, kas man...un pat vēl vairāk. No viņas uzzināju visādas negatīvas lietas, kas manu garīgo uz to darbu nosita vēl vairāk. 

Sestdien bija nenormāli daudz cilvēku. Strādājām gandrīz tā pat kā Ziemassvētku laikā, kad brīžam pat pakaramie trūka. Protams, atkal bija visādas problēmas ar pazudušiem numuriņiem, utt. Neskatoties uz to visu, manuprāt, mēs izdarījām labu darbu. Dzeramnauda arī vismaz bija normāla - 10Ls. 

Kad visi bija izslaucīti ārā, mēs sākām visu vākt. Kad beidzu tīrīšanu, gāju ierakstīt savas stundas. Pēkšņi ieraugu, ka manas piektdienas stundas bija izlabotas. Es iepriekšējā dienā biju strādājusi līdz 04:00, bet Elena bija ierakstījusi man līdz 04:45. Nodomāju - ai, pofig, vismaz vairāk stundas. Taču sestdien tas bija izlabots uz 03:45, tātad man tika noņemts laiks. Es atkal atlaboju atpakaļ. Pēc tam pamanīju, ka Elena kaut ko skatās tai grāmatā un sāk runāt ar to krieveli. Tas kaut ko sāka lamāties. Tad viņš pienāca pie manis un kaut ko nomurmulēja. Es nesapratu ko, bet Elena tāda - viņš teica, ka tu esi smuka. Es tāda - jā, kā tad! Pēc tam viņš tā pat izdarīja Veronikai un Elena šai pateica to pašu. Es tāda - es nesapratu, ko viņš teica, bet to gan viņš neteica. Tad Elena kaut ko sapinķerējās un reāli izgāzās. Veronika man teica, ka viņa pēc tam kad aizgāju, kaut ko teikusi par mani. Reāli sīkā muļķe sejā smaida un aiz muguras apdirš. Veronika zina visu, ko tā Elena man dirsusi par viņu. Tā, ka mums abām viņa reāli besī!

Tieši šāds ir tas modelis,
ko atradu!

Arī tai vakarā man sanāca vienai iet uz vilcienu. Tikai šoreiz viss negāja tik gludi, jo kad gāju uz autobusu...tas bija aizgājis tieši pirms 2min un nākamais tuvākais transports, kas mani var aizvest mājās nāca tikai pēc 1h. Es biju tik izmisusi. Likās, ka tūlīt sāksies nervu sabrukums...taču es saņēmos un izdomāju, ka to vienu stundu iešu lēnām pa pieturām uz priekšu, paralēli meklējot kādu nepieslēgtu riteni :D Riteni man neizdevās atrast, toties SEIKO pulksteni gan. Uz riteņbraucēju celiņa viens pats gulēja skaists vīriešu pulkstenis. Perfektā stāvoklī, ūdens izturīgs, darbojošs 200Ls vērts pulkstenis. Vienīgais, kas viņam jāsalabo, ir ķēde, jo tā bija atrūkusi, bet nu tas ir sīkums - viena skrūvīte un viss okay! Manam Uģim tagad būs smuks aksesuāriņš!

Tieši šādi tā krūze izskatās.
Viņai ir divi uzgaļi!

Foršais atradums gan vakaru īpaši neuzlaboja, jo atkal biju atsalusi un nogruzijusies. Mājās biju tieši 07:00 no rīta un 15:00 man jau bija jābūt pie Seržio, tīrīt viņa māju. Šoreiz man tas aizņēma 2,5h. Kad atvadījāmies, viņš man atdeva kafijas/termosa krūzi. Viņam kaut kas uzdāvinājis, bet viņš nelietojot. Es biju tik priecīga, jo visu laiku gribēju sev to nopirkt, bet man bija žēl 15ls. Jēē, tagad varēšu būt biznes-studente ar savu kafijas krūzīti rokās. 

Pastāstījusi, pažēlojusies par savām pēdējām dienām nu esmu, tāpēc tagad taisīšos uz gulētiešanu. Gribu beidzot atpūsties. Veiksmīgu visiem nākamo nedēļu!