Projekts NOLIKTS

Hello!

Varat mani apsveikt ar lielisku otrā projekta nobeiguma nedēļu, kā arī ar 10 dienu gara brīvlaika sākšanos. Tagad gribu atpūsties no skolas pa visiem 100%, lai gan tā pat ir ieplānots atkārtot dāņu valodu. Bet pirms es to daru, vēl uzrakstīšu mazu atskatu savās mokās :D

Otrdien bija prezentāciju diena, kur visām grupām bija jāprezentē savs projekts. Pirms viss vēl bija sācies, zālē smaidīgs iesoļoja mūsu lielais nodevējs Lars. Šis gatavojas rakstīt jaunu projektu viens pats, tāpēc bija atnācis noskatīties, kas ir citiem, lai ar savu darbu neatkārtotos. Oi, vecīt - veiksmi! 

Mēs uzstājāmies kā ceturtā grupa. Doma bija tāda, ka tad, kad grupa noprezentējusi, tās oponent-grupa izsaka savu viedokli par prezentācijas saturu. Pēc tam komentē lektori. Pirmās 2 grupas no lektoru puses tika noliktas līdz ar zemi. Trešā grupa noprezentēja ideāli, jo viņi savu prezentāciju bija uztaisījuši kā teātri. Pēc tik lieliska priekšnesuma bija grūti uzstāties, bet galu galā mēs saņēmām ļoti labu feedback. Taču pats labākais - es tiku īpaši izcelta par savām lieliskajām prezentētājas spējām. Abas lektores mani uzslavēja. Pietam - no 30  kursa biedriem, nevienu citu speciāli neizcēla, TIKAI mani! Es biju tik lielā sajūsmā, jo varu saderēt, ka liela daļa aiz skaudības nezināja kur likties. Uģis teica, ka viņam arī riktīgi noskauda! Bet ne tikai par mani, bet arī par mūsu grupu kopumā teica, ka mēs esam vienīgā grupa, kurai ir tāda īpaša enerģija, jo var redzēt, ka ļoti atbalstām viena otru.

Prezentācijas beidzās ap 12:00, tāpēc nolēmu palikt skolā, gatavojoties ceturtdienai, kad ir projekta aizstāvēšana. Kā jau iepriekš rakstīju, šai dienā sistēma ir tāda, ka mums ir 2 "eksāmeni". Pirmais, kā aizstāvošajai grupai, kur mums tiek dots feedback + jautājumi no otras grupas 20 minūšu garumā, un tad jautājumi 15 minūšu garumā no skolotājas. Otrs "eksāmens" ir tāds pats, tikai mēs tagad esam grupa, kas komentē citu darbu + uzdod viņiem jautājumus. Sarežģīti aprakstīt, bet cerams pamatdomu sapratāt! 

Viss noritēja lieliski, lai gan man liekas, ka grupa, ko oponējām ir mazliet apvainojusies par tik grūtiem jautājumiem. Nu sorry, meičas! Es nejūtos vainīga, jo tāds bija mūsu uzdevums! Oponēšana arī tiek vērtēta! 

Kad viss bija beidzies, katra grupa pa vienai gāja iekšā pie lektoriem uzzināt viņu viedokli un mūsu atzīmi. Pirmais jautājums, ko no galvenās lektores saņēmu bija - Elina, how are you today!? Man tāds - Emmm - iIam okay! Bišk apmūlsu, bet tad viņa man pateica, ka es esot bijusi ļoti agresīva aizstāvot mūsu projektu. Man vajagot atcerēties, ka tas esot mācīšanās process. Ha! Izrādās viens čalis no citas grupas esot saņēmis tādu pašu komentāru. Godīgi sakot - es esmu lepna, jo man savs "izlolotais bērns" jāaizstāv, un tas čalis, kas saņēma tādu pašu viedokli...viņš ir ļoti liels malacis mācībās un ļoti izteikts līderis. Manirupo glaimo fakts, ka skolotāji mūs redz līdzīgās pozīcijās. 

Galu galā dabūjām 7. Dānijā atzīmju sistēma ir tāda -> -3; 0; 2; 4; 7; 10; 12. Tā ka 7 ir ļoti laba atzīme. Es esmu vairāk kā apmierināta, jo no grupām, ko zinu - viena nenolika, viena dabūja 2, viena dabūja 4, tad viena dabūja 7 un tā, kur ir tas čalis (viņš arī bija tai grupā, kam prezentācija bija kā teātris) - viņi dabūja 10. Es esmu tik apmierināta, jo man vismaz ir kur vēl augt. Piemēram, salīdzinot ar pirmo projekt...haha - tas bija pilnīgs sūds!

Ruksija un Helēna (manas grupas biedrenes) pa šo brīvlaiku aizbrauca mājās. Man palika skumīgi, jo aizdomājos, cik tas bija jauki būt mājās. Lai gan zinu arī, ka nebraucot mājās, es sev aiztaupu "atgriešanās depresiju". 

Vēl varu pastāstīt to, ka pēdējās dienas mums te ir briesmīgi laikapstākļi. Visu laiku līst un ir liels vējš. Piemēram trešdien, kad braucu mājās no savas grupas tikšanās, saskrējos ar Gunu. Guna ir viena latviešu meitene no cita kursa. Sākām pļāpāt, kratīt sirdi viena otrai, utt., līdz sapratām, ka esam aizpļāpājušās kādu pusotru stundu un pilnībā atsalušas (runājāmies pieturā zem jumtiņa). Bija sācis gāzt kā ar spaiņiem, tāpēc, kad beidzot biju tikusi līdz mājām - slapjums bija ticis līdz kaulam un pēdas bija pilnībā atsalušas.

Un šorīt, kad ļoti sapucējos un sataisīju matus...protams, Uģis bija aizgājis uz skolu ar lietussargu un lietus sāka gāzt pusceļā. Es biju atkal izmirkusi, izpūrusi un vienkārši jutos briesmīgi. Bet nu neskatoties uz to, tāpat saņēmu komplimentu :)

Kad viss bija cauri, braucu mājās. Paēdu, aizgāju uz veikalu, sakārtoju māju...uzrakstu tagad blogu, un gatavojos rītdienai. Kas būs rītdien - nestāstīšu, jo vienmēr, kad pastāstu kaut ko pirms laika - tas galu galā nepiepildās. Tā, ka čau pagaidām!