Sveikiņi, mīlīši! Noteikti brīnāties, ka jau piekto dienu pēc kārtas rakstu blogu, bet tā kā pagaidām man ir uzrāviens, kāpēc ne? Godīgi sakot, bloga rakstīšana mani mazliet atrauj no projekta, kas ir vienas vienīgas galvas sāpes, bet nu, šī vismaz ir vieta, kur varu izkratīt sirdi un dabūt no sevis ārā emocijas.
Tagad, kad rakstu esmu skolā. Esmu skolā jau kopš 11 rītā, tātad 7h. Jau kādas 2 no tām esmu šeit viena, jo visi jau aizgājuši. Es izvēlējos palikt 2 iemeslu dēļ. Pirmkārt, šeit ir daudz lielāka iespēja, ka izpildīšu "mājas darbu" jebšu rakstīšu projektu, un otra - mājās ir tumšs. Mēs vēl joprojām neesam nopirkuši spuldzīti, bet tā kā drīz vācamies prom - negribas tērēt naudu. Dzīvojam mazās galda lampiņas un TV apgaismojumā. Skumji. Tā nu izvēlējos labāk laiku pavadīt šeit - gaismā!
Mana šodiena. Hmm...gribēju izgulēties, tāpēc ar grupas biedriem sarunājām tikties 11:00. Taču izgulēšanās atkal tika aprauta pulksten 8:00, kad sīkais briesmonis gaudoja un kliedza pie pašām durvīm. Tas ir palicis neizturami, un, ja es nevāktos prom, visdrīzāk viņu nožņaugtu pati savām rokām. Neaudzinātais kretīns!
Ap 9:00 viņš bija prom, un es vēl 40 minūtes varēju pagūlšņāt. Forši ne?! Tad pa tumsu sataisījos, paēdu un devos. Pa ļoti ilgiem laikiem, autobusā iekāpa kontrole. Smieklīgākais, ka šī pati kontrole iekāpa arī manā nākamajā autobusā. Man, protams, bija kartiņa un viss bija jauki.
Pie skolas satiku Ilzi (vienu no tām latviešu meitenēm, no kurām pārņemam jauno mājvietu). Nopļerkšķējām pusstundu. Mums ceturtdien jāiet uz sālsmaizi :) Viņai šodien bija eksāmens un drīz jau sākas prakse. Neticas, ka pēc gada būšu jau viņas vietā. Ehhh....
Pēc tam devos pie savas grupas. Un jā - no paša rīta uz e-mailu šokējoša ziņa. Lars pametis mūsu grupu, jo viņam tur sīkais slims un blablabla. Vispār klausos apkārt, un ar katru gandrīz vai kāda problēma vai "lielais stāsts". Piemēram, viens čalis vienkārši nerādās skolā jau sen sen, vēl 2 cilvēki izstājušies līdz februārim (tas kkāds sviests), vienam čalim būs dvīņi, utt.
Nu jā - tā kā tā kaut kā. Laikam vēl bišk saņemšos kaut ko parakstīt projektam, un tad došos. Pa ceļam vēl jāieiet veikalā nopirkt maize un piens. Mēs tā pieticīgi :p
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru